Komentāri

„Skaidrs, ka visu jau sen vajadzēja izdarīt – pārapbedīt kritušos un noņemt to lielgabalu. Bet, tiklīdz mēs sākām par to runāt, Krievijas vēstniecība aizvainojās un vilka garumā visu darīšanu. Mēs bijām gatavi veikt iespējamo apbedījumu izpēti, un, ja tur tiešām ir trīs sarkanarmiešu mirstīgās atliekas, tad mēs tās pārvietotu uz Otrā pasaules kara brāļu kapiem. Ar visiem mums bija saskaņojumi, taču vēstnieki mainījās un sākās bremzēšana,” situāciju ar okupantu lielgabalu skaidro bijušais Jēkabpils mērs, tagad domes deputāts Raivis Ragainis.

Tas, ka ASV prezidents Džo Baidens savā uzrunā Minhenes drošības konferencē pieminēja Rīgu (“Savienotās Valstis strādās cieši kopā ar mūsu Eiropas Savienības partneriem un galvaspilsētām visā kontinentā – no Romas līdz Rīgai, lai stātos pretī kopīgiem izaicinājumiem”) var tikt uztverts kā simbolisks žests – Baltijas valstis, kuras no NATO valstīm atrodas vistuvāk Krievijai, netiks aizmirstas, un tās var justies droši.

„Mēs pašā pirmajā dienā informējām tieslietu ministru Bordānu par situāciju ar mūsu dzīvokli. Tas bija pirms diviem gadiem. Viņš teica, ka šī nejēdzība ir jānovērš, viņš to darīšot – lai mēs neuztraucamies, sistēmas iekšpusē viņš to atrisinās, un mums tikai atsūtīs paziņojumu, ka dzīvokļa arests beidzies. Mēs ar vīru Aivaru (mākslinieks Aivars Vilipsons – aut.) sūtījām oficiālu vēstuli, personiski ar Bordānu runāja mana māsa Nora (rakstniece Nora Ikstena – aut.),” atceras Indra Vilipsone. „Bordāns neizdarīja pilnīgi neko,” viņa piebilst.

Pagājušā nedēļa aizritēja, ja tā var teikt, Elīnas Didrihsones zīmē. Viņa kļuva par pēdējā laika redzamāko jaunās, tā dēvētās izslēgšanas kultūras upuri. Protams, nekur nepazuda kovids, vakcinācija, ierobežojumi, 500 eiro katram bērnam un citas lietas, kuras jau mēnešiem nodarbina sabiedrības prātus, taču Didrihsones gadījums sabiedrībai bija kā jauns, neparasts ēdiens apnicīgi vienveidīgajā sabiedriskas apspriešanas ēdienkartē.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir apcietināts tiesas zālē un aizvests uz cietumu. Saskaņā ar pirmās instances spriedumu, viņam iešķiebti pieci gadi brīvības atņemšanas ar mantas konfiskāciju. Par ko?

Man ir klasesbiedrs, ar kuru šad tad sazvanāmies. Ar viņu var runāt par visām tēmām, izņemot vienu. To pieminot, acumirklī ar šo cilvēku notiek brīnumainas pārvērtības. No sapratīga, jauneklīga džeka viņš pēkšņi kļūst par apsēstu, vecišķu fanātiķi. Šīs pārvērtības notiek, izskanot burvju vārdam – Aivars Lembergs. Kādreiz es pat centos noskaidrot šīs dīvainās apsēstības cēloni, taču sen jau kā to vairs nemēģinu darīt – nekādas loģiskas argumentācijas tur nav. Ir tikai neiedragājams fanātisms, kas savā varā dažkārt pārņem pat visnotaļ sakarīgus prātus. Uzskatāmākais piemērs – LTV žurnālists Ivo Leitāns, kura apsēstība ar Lembergu vairs pat nav smieklīga.

Mākslinieks Aivars Vilipsons ar sievu 2017. gadā nopirka dzīvokli Zirņu ielā. 2019. gadā no Valsts policijas pienāca vēstule, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas ietvaros. Aivara sieva Indra Vilipsone sākumā nodomājusi, ka problēma uz viņas ģimeni neattiecas un varbūt kāds iepriekšējais īpašnieks nav samaksājis kādu rēķinu vai kaut kā tā.

Ir tāda valsts Izraēla, kur kopš vakcinācijas kampaņas sākuma 20. decembrī vairāk nekā seši no deviņiem miljoniem jeb 70% iedzīvotāju jau ir saņēmuši vismaz pirmo “BioNTech-Pfizer” mRNS vakcīnas devu. Vairāk nekā 3,5 miljoni jau ir saņēmuši otro devu. Izraēlai pašlaik ir tik daudz piegāžu no “BioNTech-Pfizer”, ka “Moderna” vakcīna pat netiek lietota, kaut arī Izraēlā tā ir licencēta kopš 5. janvāra.

„Apsveiksim mūsu vīriešus Armijas dienā ar speķīti un desiņām – nevis ar adītām zeķēm!” – pēc atmiņas citēju kādu tīmekļa aktīvisti, kura piedāvāja iepirkt savu produkciju. Pajautāju – kas tā par Armijas dienu? Šī diena ir 23. februāris – sarkanās armijas diena, nu, vīriešu diena taču! Jau šķita, ka šos asinssvētkus neviens ar saprātu apveltīts cilvēks šaislaikos nesvin, bet – še tev, Minnīt, pieci lati! – svin un pat speķīti dāvina!

Kā liecina ES statistikas iestādes – Eurostat apkopotā informācija, 2020. gadā ir noticis nozīmīgs pavērsiens ekonomisko interešu sadalījumā starp ES, ASV un Ķīnu. 2020. gads ir pirmais gads, kad Eiropas Savienībai ekonomiskās attiecības ar Ķīnu ir kļuvušas nozīmīgākas par ekonomiskajām attiecībām ar ASV. Līdz 2020. gadam kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums starp ES un ASV bija lielāks nekā starp ES un Ķīnu, bet tagad šī bilance ir mainījusies par labu Ķīnai.

“Jūs fundamentāli nesaprotat, no kurienes nāk nauda, piedodiet,” finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis TV1 raidījumā 1:1 aizrādīja Eiroparlamenta ilggadējam deputātam, bijušajam finanšu ministram Robertam Zīlem.

“Vakcinācijas biroja” darba pirmo mēnesi grūti nosaukt par īpaši sekmīgu. Drīzāk otrādi, lai neteiktu vēl skaļāk – pilnīga izgāšanās. Jau atskan aicinājumi biroja vadītājai Evai Juhņēvičai atkāpties, premjeram Krišjānim Kariņam viņu atlaist, un tiek uzdots jautājums, vai uz Juhņēviču arī attiecas darba likumā noteiktais trīs mēnešu pārbaudes laiks.

Vēl pirms krīzes – 2019. gada rudenī – dalot pagājušā gada valsts budžetu, premjers Krišjānis Kariņš lielījās, ka naudas Latvijā ir tik daudz kā nekad agrāk. Covid-19 seku likvidēšanai pērn papildus piešķirti 1,4 miljardi eiro, šogad Covid-19 apkarošanai un ekonomikas stiprināšanai varētu tikt atvēlēti 2 miljardi eiro.

Kaujas laukā nav lielākas nelaimes, kā armijai zaudēt vadāmību. Tad tā vienā mirklī no labi organizēta, saliedēta spēka pārvēršas haotiskā, bezpalīdzīgā masā. Tieši tas notika ar Staļina armiju 1941. gada vasarā. Taču līdzīga situācija var izveidoties ar valsts pārvaldi arī nosacīta miera laikā. Rakstu nosacīta miera laikā, jo pašreizējā cīņa ar Covid-19 pandēmiju rada zināmas analoģijas ar kara apstākļiem.

Bērnu tēma politikā tiek izmantota kopš aizlaikiem, un bieži vien tieši visasiņainākie diktatori ir iztēlojuši sevi par lieliem bērnu mīlētājiem, pozējot kopā ar sapucētiem bērneļiem, pieņemot no viņiem puķes un maigi papliķējot mazulim pa vaidziņu. Citā, protams, veidolā šāda pedopolitika tiek piekopta arī mūsu Latvijā un mūsu kovidšausmu laikā.

ASV Senāta balsojums par bijušā prezidenta Donalda Trampa impīčmentu notika pavisam ikdienišķi un mazliet pat garlaicīgi – senatori bez intrigas nobalsoja, kā bija sagaidāms – “not guilty”. Demokrāti atteicās no papildu liecinieku iztaujāšanas, savukārt republikāņi no aizstāvībai atvēlētajām 16 stundām izmantoja tikai četras. Lai Trampu atzītu par vainīgu, bija nepieciešamas divas trešdaļas jeb 67 senatoru balsis. Trampu par vainīgu atzina 57 senatori, un klusi izklīda nedēļas nogales pavadīšanai.

Šajās jaukajās februāra dienās redzam fotogrāfijas un filmētus sižetus, kā valsts augstākās amatpersonas (viedokļa veidotāji) tiek vakcinēti pret kovidu un kailu plecu šļirces dūrienam drosmīgi atsedz pats Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un citas ekselentas prominences.

Viņam ir 47 gadi un nesen atklāts vēzis 4. stadijā. Uzsākta ķīmijterapija, kas ne tikai „apēd” vēža šūnas, bet diemžēl arī vājina imunitāti. Matīss (vārds mainīts) – kā visi vēžinieki – ir iekļauts prioritāri vakcinējamo personu grupā, jo kovids visbiežāk „izvēlas” cilvēkus ar zemu imunitātes līmeni. Bet Matīss vēl pagājušonedēļ nezināja, ka viņš atrodas „prioritātēs”: to viņam nebija izskaidrojis nedz ģimenes ārsts, nedz mediķis, kurš veic ķīmijterapiju, nedz Vakcinācijas birojs. Pagājušonedēļ „prioritāte” bija pompoza izrāde ar dažāda ranga valsts amatpersonām. Vēžinieki tur kaut kā neiederējās.

Šogad ir viens no aukstākajiem februāriem pēdējo divdesmit gadu laikā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati liecina, ka februāra pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –8,8 grādi, proti, piecus grādus zemāka par klimatisko normu (Bauskā februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra bija pat 7,8 grādus zemāka par klimatisko normu).

Kad rekordīsā (pusotras nedēļas) laikā tika izveidots “Vakcinācijas birojs” (ar Latvijas apstākļiem ļoti pieklājīgām algām) un no vairāk nekā 400 pretendentiem paziņots jaunā biroja vadītāja vārds – Eva Juhņēviča, šī ziņa ne vienam vien izraisīja zināmu pārsteigumu. Konkursa nolikumā tomēr bija rakstīts, ka vēlamas zināšanas medicīnā un pieredze veselības aprūpes sistēmas darba organizācijā, kuras Juhņēvičai nebija. Acīmredzot viņai bija citas prasmes, kas tieši viņu padarīja par vēlamāko pretendenti uz biroja vadītāja amatu. Kādas bija šīs prasmes, gluži nejauši atklāja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Ministru kabinets ceturtdien lēma ārkārtējās situācijas laikā neturpināt komandantstundu, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

ASV Senātā sākusies otrā Trampa impīčmenta procedūra. No politisko seku viedokļa tā ir tikpat bezjēdzīga kā pirmā, jo šī pasākuma gala iznākums ir skaidrs jau šobrīd – puses pašausmināsies par “briesmīgo Trampu” vai “kārtējām falsifikācijām” un nobalsos atbilstoši savai politiskajai pozīcijai. Varbūtība, ka demokrāti varētu Senātā savākt 67 balsis, lai impīčments stātos spēkā, ir vienlīdzīga nullei.