Komentāri

Ministru kabinets ceturtdien lēma ārkārtējās situācijas laikā neturpināt komandantstundu, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

ASV Senātā sākusies otrā Trampa impīčmenta procedūra. No politisko seku viedokļa tā ir tikpat bezjēdzīga kā pirmā, jo šī pasākuma gala iznākums ir skaidrs jau šobrīd – puses pašausmināsies par “briesmīgo Trampu” vai “kārtējām falsifikācijām” un nobalsos atbilstoši savai politiskajai pozīcijai. Varbūtība, ka demokrāti varētu Senātā savākt 67 balsis, lai impīčments stātos spēkā, ir vienlīdzīga nullei.

„Vakcinācijas biroja cilvēku atbildes bija – es teikšu diplomātiski, - nepārliecinošas, pamatojumi bija tādā... studentu līmenī,” teic Saeimas deputāts, ārpus frakcijām esošais Vjačeslavs Dombrovskis, vērtēdams dzirdēto Budžeta un finanšu komisijas sēdē, kurā deputātu vairākums nobalsoja par 1,45 miljonu eiro piešķiršanu „speciāliem IT risinājumiem vakcinācijas procesa pārvaldībai”.

Šo rakstu sākšu ar dažām vispārzināmām lietām. Salīdzinot dažādu valstu ekonomiskās attīstības (labklājības) līmeni, zinātnieki ir ievērojuši ļoti vienkāršu korelāciju – jo sabiedrībā ir augstāka savstarpējā uzticēšanās, jo augstāks labklājības līmenis. Var strīdēties, kas šajā sasaistē cēlonis, kas sekas; kas vista, kas ola, bet fakts paliek fakts – augstākā sociālā uzticēšanās ir Šveicē, Skandināvijas valstīs, Kanādā, Jaunzēlandē un citās līdzīga labklājības līmeņa valstīs. Ja Latvijā baidāmies dot cilvēkiem naudu, jo viņi taču to tāpat nodzers, tad nav ko brīnīties, ka esam starp trūcīgākajām ES valstīm un uz Šveices līmeni varam tikai skaudīgi noskatīties.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzsākusi Latvijas teleraidījumu telpas sakārtošanu. No 15. februāra uz gadu aizliegts retranslēt un izplatīt Latvijas teritorijā programmu “Rossija RTR”. Lēmums pieņemts, jo konstatēti četri būtiski likuma pārkāpumi, kas saistīti ar naida kurināšanu, aicinājumiem uz vardarbību un militāra konflikta izraisīšanu.

Jaunās paaudzes ekonomists – antropologs Andris Šuvajevs tviterī šausminās par finanšu ministru Jāni Reiru: “Reirs: ''Es esmu priecīgs, ka mums ir tikai 1,6 miljardi eiro, nevis divi miljardi. Tas nozīmē, ka mūsu ekonomika izrādīja neticamu noturību pret šo krīzi'' Es lasu pareizi? Finanšu ministrs ir priecīgs par mazāku summu? Krīzē, kas vēl nav beigusies?”

Ministru kabinets 4. februāra sēdē apstiprināja vakcinācijas plāna ieviešanai nepieciešamo finansējumu 1,45 miljonu eiro apmērā, lai izstrādātu vienotu IT nodrošinājumu vakcinācijas procesa vadībai.

Krievijas politiskās krīzes akūtais posms, kurš aizsākās ar Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atgriešanos Krievijā 17. janvārī, pēc 2. februāra tiesas sprieduma, kurš formāli nokārtoja Kremļa nepārprotamo vēlmi aizvākt “gaisa jaucēju” no publiskās telpas, viņu iebāžot cietumā, ir pierimis, un mēs varam izdarīt pirmos secinājumus.

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) informāciju pašlaik Latvijā ar kovidu ir miruši 1250 cilvēki, bet saslimuši ir 68 658. Paši svaigākie dati par vakcinācijas tempiem pašlaik nav pieejami, bet apmēram tie ir zināmi – vakcinācijas tempa ziņā Latvija ir iepakaļā gandrīz visai Eiropai un arī pasaulē neizskatās diez cik labi.

„Beidziet kritizēt valdības darbu. Viņi pa šo nedēļu ir veselu luksoforu uzzīmējuši! Kad jūs pēdējo reizi luksoforu uzzīmējāt, lielie kritiķi!” – ar nopietnu sejas izteiksmi tīmekļa lietotājiem aizrāda politikas vērotājs Reinis Pozņaks. Papildināsim: ir noorganizēta arī vakcīnu loterija, par kuras jēgu vēl strīdas „Memory Water” radītāji un tantes Gruņas Ziepjuzāļu birojs. Tās tomēr ir svarīgākās aktualitātes.

Viņš lasīja lekcijas vecišķi, viņa uzvalciņš bija nemainīgi nospeķots, bet mums nekad nenāca prātā apstrīdēt profesora ģenialitāti attiecībā uz latviešu valodas izpēti. Viņas copīte bija smieklīga, piekasīšanās eksāmenos – neciešam, taču viņas prasme mūsu vēja pārņemtajās galvās ielikt senvalodas bija fenomenāla. Viņš bija fifīgs docents ar neslēptu vēlmi noglāstīt studentēm muguriņu, taču viņa humora izjūta un vēstures zināšanas fascinēja, un mēs neskrējām uz dekanātu sūdzēties par „uzmākšanos” vai politiski divdomīgu anekdošu stāstīšanu. Mēs cienījām savus augstskolas pasniedzējus viņu zināšanu, nevis īpatnību dēļ. Mūsdienās acīmredzot ir citi kritēriji.

Šajās dienās kļuva zināms, ka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja, medicīnas doktore Elīna Dimiņa, iesniegusi atlūgumu.

Krīzes vadības centra un valdības kopsēdē otrdienas vēlā un tumšā vakarā viss kaut kas ir lemts, un ar to tautai būs turpmāk dzīvot.

Latvijā kopš pērnā gada 21. decembra ir liegti frizieru un manikīra veidotāju pakalpojumi. Tas nozīmē, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem jau vismaz pusotru mēnesi nav legāli iespējams nedz nogriezt matus, nedz izveidot frizūru, nedz uzlikt gēla nagus.

Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle tviterī: Lūk! Prezidentei (kura jebkurā savā amatā atradusi vainīgo savām neizdarībām (skat. “Spiegel”)) šodien izdevies atrast arī grēkāzi ES mēroga vakcīnu fiasko – viņas labā roka – Valdis Dombrovskis. Komentāri lieki.

29. janvārī Tieslietu padomes sēdē tika izskatīts jautājums par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija, JKP) izteikumiem pēc Vidzemes rajona tiesas Limbažos sprieduma par Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska lietu.

Artuss Kaimiņš pagājušo nedēļu ierakstīja tviterī: “Nav jau tāda kpv lv. Ir savdabīgu pilsoņu savienība, kur katram savs mērķis un vēlmes. Un vēl ir valsts finansējums, kas ir vienīgā līme, kas satur šos indivīdus kopā. Esmu radījis Frankenšteina monstru ar skudras kāju, zaķa ļipu, oda smadzenēm, gēla nagiem un dzeņa galvu. Biedriem iesaku un lūdzu jau tuvākajā sapulcē vai kongresā attīrīt savu karmu un nobalsot par šīs organizācijas pašlikvidēšanos – par naudas atgriešanu valsts budžetā. Lai šī nauda tiek mediķiem, ne parazītorgāniem. Petravičai sen jau ir jāiet mājās.”

Valdības noteiktie tirdzniecības aizliegumi ir jāvērtē kā necilvēcīga attieksme pret Latvijas vismazāk aizsargāto iedzīvotāju daļu – vientuļiem veciem cilvēkiem. Šāda valdības politika jau ir pielīdzināma spīdzināšanai.

Veselības ministrs un partijas “Kustība Par!” vadītājs Daniels Pavļuts LTV raidījumā 1:1 formulēja Latvijas “progresīvās” sabiedrības centrālo naratīvu: “[Satversmes] Grozījumi, ko piedāvā Nacionālā apvienība un kurus virkne konservatīvu partiju ir atbalstījušas, ir nevajadzīgi, nelaikā un velk Latviju atpakaļ pagātnē. Tie piedāvā diskriminēt daudzas Latvijas ģimenes. Visdažādākās. Tā ir sociālā realitāte, kā Satversmes tiesas tiesneši par to runāja, ka ģimenes jēdziens mūsdienās ir gājis uz priekšu un sociālā realitāte ir cita. Man ir tik žēl, ka politiskās partijas, kuras apgalvo, ka ir Latvijas nacionālās idejas un valstiskuma mantinieces, piedāvā Latvijas Republikas Satversmi padarīt par kaut kādu atpakaļrāpulības piemēru un izraut Latviju no tās tiesiskās domas un tā virziena, kurā virzās Eiropa.”

Pēc Tieslietu padomes priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša ierosinājuma 29. janvārī padomes sēdē tika apspriests tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) paustais viedoklis par spriedumu bijušā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska lietā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Bordāns nākamajā dienā pēc attaisnojošā sprieduma pasludināšanas Vidzemes rajona tiesā Limbažos publiski pauda nepatiku par šādu iznākumu un apšaubīja lietas tiesneša Kārļa Jansona profesionalitāti.

Vakar biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, kas ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” Latvijas nodaļa, izplatīja “Transparency International” veidotā Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2020. gada rezultātus.

Šo rakstu gribētu iesākt ar nelielu skaidrojumu. Dažkārt pie rakstiem, kas veltīti notikumiem Krievijā, lasītāji atstāj komentārus, kuros izteikta neapmierinātība – ko jūs par to Krieviju rakstāt, vai mums pašiem savu problēmu trūkst. Laikam ar Krievijas tēmu gribat novērst sabiedrības uzmanību no pašmāju neizdarībām.