Reakcijai uz incidentu Majoru pludmalē jādemonstrē Latvijas valsts stāja

© Neatkarīgā

Svētdienas incidents Majoru pludmalē, kad miesās spēcīgu vīriešu kompānija agresīvi, rupjiem vārdiem lamājoties, verbāli uzbruka pašvaldības policijas darbiniekam un nepārprotami draudēja, liek Latvijas valsts varai skaidri pierādīt: kurš te īsti ir saimnieks. Kurš kontrolē situāciju?

Viena no stabilas valsts pamatpazīmēm ir likuma spēks. Ja likums vienos gadījumos tiek ievērots, bet citos, atkarībā no apstākļiem, uz to skatās caur pirkstiem, tad šādu konstrukciju par stabilu nekādi nevar uzskatīt. Ne mazāk svarīgi ir signāli, kādus sabiedrībai raida tiesībsargājošās iestādes. Pirmām kārtām policija.

Kādus secinājumus no svētdien notikušā incidenta un tam sekojošās reakcijas var izdarīt sabiedrība?

Vispirms dažos vārdos, kas tur īsti notika.

Jāsaka, ka Majoru pludmalē, netālu no bijušās kūrortpoliklīnikas, ir vieta, kur jau kopš deviņdesmitajiem gadiem pulcējas tā dēvētās kriminālās autoritātes. Pats Majoros ilgus gadus dzīvoju, tāpēc visu to redzēju savām acīm. Tas nenozīmē, ka viņi uzvedas kaut kā asociāli vai izaicinoši. Nē, taču viņi rada zināmu sociālo fonu: augstas koncentrācijas spēcīgas miesasbūves vīri kompaktā teritorijā.

Uzsveru, ka tas ir tikai fons. Nav konkrētas informācijas, ka minētajā incidentā būtu iesaistīti “bandīti”. Pārfrāzējot policijas juridiski korekto terminoloģiju, teiksim tā - “bandītus atgādinošas personas”.

Iesākumā Jūrmalas pašvaldības policija saņēma izsaukumu par to, ka vairākas personas, iespējams, alkohola reibumā, pārkāpjot sabiedrisko kārtību Majoru pludmalē. Notikuma vietā ieradās pašvaldības policijas darbinieki, vienu no kārtības traucētājiem nogāza zemē (vai viņš pats nokrita) un ap viņu sāka rosīties.

Sociālajos tīklos izplatītajā video redzams, ka pēc apkārtējo negatīvas reakcijas zemē gulošais vīrietis tiek palaists vaļā, un viņš rāpo prom uz jūras pusi. Tieši šajā brīdī (šīs rāpošanas dēļ) sākās arī pats incidents. Raženas miesasbūves vīriešu pūlis, uzskatot, ka pašvaldības policists (kurš tajā brīdī nez kāpēc bija palicis viens pats) ir tik stipri fiziski nodarījis pāri “cietušajam”, ka viņš var tikai parāpot (nav skaidrs, vai policista darbību vai kādu ķīmisku vielu ietekmē), sāka visai rupjā, aizskarošā veidā izteikt pārmetumus šim policistam.

Sākumā pūlis centās uzvesties pat pieklājīgi (skanēja kaislības bremzējoši saucieni: не надо хамить (mazāk nekaunības)), bet ar katru nākamo brīdi tas kļuva arvien rupjāks un agresīvāks. Pašvaldības policistam palīgā atsteidzās vairāki glābšanas dienesta puiši oranžajās vestēs, kuri, nostājoties starp policistu un agresīvo pūli, centās noturēt spiedienu. Rupji lamu vārdi pieauga ģeometriskā progresijā: “По русски скажи, ты бл**ь, кто ты такой, пид***с, бл**ь... Уё**вай в свою машину, на**й!” (Krieviski runā, tu mērgli, kas tu tāds esi, kaku stūmēj...Pi**es ar savu mašīnu dirst!)

Taču ar šīm rupjībām viss vēl nebeidzās. Gaiss kļuva arvien sakaitētāks, līdz viens no “bandītiem līdzīgām personām” sāka neslēpti un, galvenais, juridiski nepārprotami draudēt ar fizisku izrēķināšanos. Viņš burtiski pavēlēja: “Sēdies mašīnā un aizpi**es. Tūlīt mēs tevi te salauzīsim (bandītu žargonā: sakropļosim), saproti! Tu ko, nesaproti, nah*j? Veči, metamies kopā un pa visiem kopā viņu salaužam!”

Izvērtējot reālo situāciju un spēku samērus, policists glābšanas dienesta puišu pavadībā atstāja notikumu vietu, dodot iespēju dažādiem dīvāna varoņiem runāt par policista gļēvulīgo atkāpšanos. Gribētu redzēt pašu šo “varoņu” rīcību līdzīgā situācijā. Jebkura tiesa, jebkura ekspertīze atzīs, ka situācija bija dzīvību apdraudoša.

Tātad secinājumi. Svētdien Majoru pludmalē notika publiska draudēšana Latvijas valsts varas pārstāvim, nepārprotama viņa cieņas aizskaršana un pazemošana. Jautājums ir tikai viens - ko šajā situācijā darīt? Es domāju - valsts varai.

Iespējas ir divas. Viena: izvilkt no kabatas mutautiņu, noslaucīt no pieres spļaudekļus un izlikties, ka nekas traks taču nav noticis. Kāds vēl kriminālprocess? Kam gan negadās dusmās lieku vārdiņu pateikt, vai ne? 200 eiro vai 500 eiro sods kā maksimums.

Otra: tiek ierosināts kriminālprocess, vainīgās personas (noziegums notika grupā) tiek atrastas un tiesātas. Par soda bardzību lai lemj tiesa, bet lietai jāpieiet nopietni ar augstāko atbildības izjūtu pret valsti un sabiedrību.

Sevišķa uzmanība jāvērš tieši sabiedrības virzienā, jo šobrīd, kad pavisam netālu plosās karš, sabiedrība ir īpaši sensitīva pret dažādiem apdraudējumiem. Sabiedrība vēlas justies droša, bet šādi incidenti šo drošības sajūtu neveicina. Sabiedrībai jāredz, ka tā var paļauties uz savu policiju. Sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka valsts varai izšķirīgā brīdī nenotrīcēs roka, tā būs blakus, aizstāvēs un palīdzēs.

Šobrīd bumba ir tiesībsargājošo struktūru, pirmām kārtām Iekšlietu ministrijas, laukuma pusē. Sabiedrība gaida stingru, bezbailīgu un nelokāmu valsts varas demonstrāciju. Majoru incidents ir izskanējis pārāk plaši, lai to tā vienkārši paslaucītu zem tepiķa. Laiks rīkoties.

Komentāri

“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.

Svarīgākais