Jaunās valdības veidošanā kā būtisks blakus elements, kurš kā neredzams, bet labi sajūtams ēters apņem visu šo procesu, ir bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga faktors. Vieni šo Lemberga neredzamo klātesamību cenšas ignorēt, citi savukārt cenšas īpaši uzsvērt.
Vispārējo gaisotni labi ilustrē Gētes institūta darbinieka Krista Šukeviča ieraksts tviterī: “Par to jau stāsts - tas, ka Lembergs personīgi nesēž un nesēdēs pie sarunu/lēmumu galda, nepadara viņa ietekmi neesošu. Joprojām neesmu sapratis JV un PRO koķetēšanu ar ZZS”.
Viens no visu laiku izcilākajiem pasaules politiķiem, kurš liekams blakus tādiem grandiem kā Mahatma Gandijs, Džons Ficdžeralds Kenedijs un Veins Greckis, pašreizējais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču izteica bažas: ja ZZS nonāks valdībā, tad atjaunosies Lemberga ietekme.
“Ja “Jaunā vienotība”, tai skaitā varbūt arī prezidenta kungs, izvērtējot visu informāciju, kas ir pieejama, izvērtējot visus riskus, var pateikt, ka šajā nekādu risku nav, tad par to var runāt,” skaidro Smiltēns, it kā liekot noprast, ka visa atbildība par Lemberga ietekmes atjaunošanos jāuzņemas “Vienotībai” un prezidentam.
“LTV Rīta Panorāmā” bijušais premjers, pašreizējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis piebalso Smiltēnam: “Bet mēs ļoti labi zinām, kas ir Aivars Lembergs. Mēs prasām “Jaunai vienotībai” - kā jūs nodrošināsieties pret to, kas ir mūsu pieredzē, ka ir viens zvans, viena nakts un tiek mainīti visi uzstādījumi. Lai mēs runātu tālāk par līdzdalību ar ZZS, prasām, kā mēs izbēgsim no šiem jautājumiem, ko viens cilvēks ir koriģējis.”
Ievērojiet, ka ne ar pušplēstu vārdu netiek pieminēts, kas tieši tāds briesmīgs notiks, ja Lembergam būs kāda ietekme uz notiekošajiem procesiem. Ko tieši Lembergs plāno sabojāt “labajā” Smiltēna, Kučinska, Siliņas, Ašerdena, Briškēna koalīcijā? Par kādiem konkrētiem “riskiem” runā Smiltēns?
Tiek vienkārši pieņemts, ka Lembergs ir ļaunais burvis Gingems, kura mērķis ir kaut ko sagandēt, sabojāt, izdarīt cilvēkiem ļaunu, kā viņš to vairāk kā 30 gadu garumā dara ar nabaga Ventspils iedzīvotājiem, kuriem zem šī ļaundara varas visu šo laiku bijis jāmokās.
Lai šie pieņēmumi par Lemberga aprioro ļaunumu nebūtu pilnīgi tukšvārdīgi tiek piesauktas trīs lietas. Pirmā: viņš ir pilnīgi oficiāli notiesāts pirmajā instancē par smagiem, koruptīviem nodarījumiem. Noziedzniekam nav vietas valdības galda tuvumā. Pat attālināti un pastarpināti. Nekādi. Punkts.
Otrais: Lemberga kādreizējā nostāja pret ASV karavīru izdarībām Ventspilī ir tikai ārējās izpausmes viņa iekšējai, organiskajai nepatikai pret ASV un NATO. Lemberga izteikumi uzreiz pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ir šīs nepatikas un faktiskās “mīlas” pret Putina Krieviju vistiešākie apliecinājumi.
Trešā: Lembergs atrodas ASV sankcionēto personu sarakstā, līdz ar to viņa “ļaunums” nav apspriežams. Mūsu galvenais stratēģiskais sabiedrotais bez pamata nevienu nesankcionē. Šāda līmeņa autoritāšu spriedumam ir likuma spēks.
Lai nerastos pārpratumi, jānorāda, ka netaisos aizstāvēt pašu Lembergu kā personu vai pat kā politisku figūru. Viņa nodarījumus izskatīs tiesa nākamajās instancēs un šos juridiskos jautājumus neiztirzāsim. To lai dara tiesa. Savukārt viņa politisko nākotni noteiks vēlētāji. Gan Ventspilī, gan Latvijā kopumā.
Runa ir par ko citu. Par politiskā procesa pārmērīgu mitoloģizāciju. Ja valstij un sabiedrībai ārkārtīgi svarīgi jautājumi tiek skatīti nevis pēc būtības, bet tiek pārbīdīti mitoloģiskā plāksnē un skatīti caur pasaku tēlu prizmu, kur darbojas ļaunie burvji un labie rūķīši, tad šāds primitīvisms valsts attīstību neveicina.
Tas pats Kučinskis bija divus gadus premjers. Premjers tieši no ZZS. Ja viss ir tā, kā tagad viņš stāsta, tad viņam noteikti vajadzētu būt pārliecinošiem piemēriem, kad Kučinskis kā valdības vadītājs gribēja pieņemt kādu valstij labvēlīgu lēmumu, bet ļaunais Lembergs piezvanīja un draudīgā tonī pieprasīja šo lēmumu mainīt valstij par sliktu. Kur ir šie piemēri? Kāpēc Kučinskis tos noklusē? Kaut viens konkrēts, uzskatāms piemērs būtu Lembergu iznīcinošs. Taču tādi netiek publiskoti.
Bet varbūt bija tieši otrādi? Lembergs zvanīja un rosināja atcelt tos valdības lēmumus, kuri valsts attīstību neveicināja. Piemēram, līdz galam nepārdomāto nodokļu reformu, kura kā nesekmīga tagad atkal jāpārskata. Bet to jau Kučinskis negrib pieminēt, jo tad būtu jāatzīst, ka tieši paša nemākulības dēļ 2018. gada Saeimas vēlēšanu rezultāti ZZS bija tik slikti.
Biedēšana ar Lemberga ietekmi nav nekas jauns. Tai ir sena vēsture, bet līdz šim tā arī nav skaidri definēts, kur slēpjas šīs ietekmes sliktums? Nav absolūti nekādas korelācijas, ka brīžos, kad Lemberga ietekme ir maza (piemēram, kad viņš sēž cietumā un ZZS dziļā opozīcijā), valsts attīstītos straujāk un sekmīgāk nekā tad, kad viņa ietekme ir lielāka. Jau gadiem tiek runāts par Lembergu kā neapšaubāmu ļaundari, bet viņa konkrēti nodarījumi netiek nosaukti.
Pat ziņojot par viņa krimināllietu, visbiežāk tiek nosaukti panti un abstrakti pārmetumi koruptīvos nodarījumos, nevis konkrētas darbības. Tad un tad, tur un tur, tam un tam tika nodots/saņemts koferis ar dolāriem pretī saņemot to un to. Nekas tāds pat uz to pusi nav dzirdēts. Par to, ka Lembergs ir blēdis un zaglis ir dzirdējuši šķiet visi Latvijas iedzīvotāji, bet ko viņš konkrēti, kad, kur, kam un cik daudz nozadzis vai noblēdījis nepateiks pat profesionāli viņa nīdēji.
Labi, var piekrist, ka šobrīd, kara apstākļos pret politiķi, kura attieksme pret ASV un NATO nav visai pozitīva, jābūt īpaši piesardzīgiem. Taču pēdējā laikā Lemberga pozīcija arī šajos jautājumos ir stipri mainījusies.
Parasti, lai pamatotu Lemberga “proputinisko” pozīciju tiek izmantoti atsevišķi viņa izteikumi burtiski pirmajās dienās pēc viņa izlaišanas no cietuma, kas apzināti vai neapzināti notika vienlaicīgi ar kara sākumu. Nepilnīgas informētības apstākļos Lembergs sarunāja dažādas muļķības, tieši kā viņa laidēji ārā no cietuma bija cerējuši.
Tagad, pusotru gadu vēlāk no Lemberga puses kaut kādi proputiniski, proimpēriski vai pretlatviski izteikumi vairs nav dzirdēti. Tāpat nav dzirdēts, ka Lembergs vai ZZS aicinātu samazināt aizsardzības izdevumus, teiksim, par labu sociālajai sfērai, kā to regulāri dzird no dažām citām partijām. Pat konkurējošās partijas NA deputāts Saeimas Drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava atzīst, ka no ZZS puses nav bijuši mēģinājumi bloķēt kādu drošību pastiprinošu lēmumu.
Vēlreiz atkārtoju. Šī raksta mērķis nav ne “atmazgāt” Lembergu, ne atbalstīt ZZS. Man pašam pret ZZS ir stipri rezervēta attieksme. Viņu koķetērija ar “Progresīvajiem” sociālās inženierijas jautājumos man nav pieņemama. Līdz ar to man tuvāka ir Nacionālās apvienības pozīcija neiet vienā valdībā ar “Progresīvajiem”, nekā ZZS bloķēšanās ar šo Latvijas valsti nestiprinošo spēku.
Raksta mērķis ir paaugstināt politisko diskusiju kvalitāti. Aicināt runāt par lietu, jēgpilni, argumentēti, nevis operēt ar manipulatīvām metodēm, atkārtojot noteiktus signālvārdus, kuri recipientiem izsauc attiecīgus refleksus.
Šāda manipulatīva politika pat ja tiek īstenota ar labiem nolūkiem, vienmēr ilgtermiņā ir postoša, jo tie, kas vakar bija labi un pūkaini, nonākuši varas koridoros bieži vien pavisam strauji kļūst ļauni un indīgi. Dažkārt pat ilgstoši saglabājot labo, mīļo rūķīšu ārējo tēlu. Šos vilkus jēra kažokos var labi atpazīt tieši pēc viņu manipulatīvajām metodēm. Viņi jāatmasko un jāpadzen no valsts vadības. Jo ātrāk, jo labāk.
