Kāpēc Satiksmes ministrijai vajadzīga skolniece Florentīne?

© Neatkarīgā

Šķita, ka jaunās valdības radību mokas jau bija beigušās, tomēr jautājumi kā nebeidzas, tā nebeidzas. Kāpēc satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzaicināja par padomniekiem mākslas vēstures skolotāju Kristīni Kalniņu, videogrāfu Uvi Leskavnieku un meiteni bez profesijas, skolnieci Megiju Florentīni? Kādas algas paredzētas šiem padomniekiem?

Politiski formālo viedokli par šo izvēli sniedza NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars: „Nacionālā apvienība no ministriem prasa veidot rīcībspējīgas komandas, kas ir kompetentas savos darba pienākumos, uzticamas un ideoloģiski saderīgas ar Nacionālās apvienības kursu. Konkrētu darbinieku pieņemšanu vai nepieņemšanu valde nenosaka. Par spēju kopā ar komandu pildīt darba pienākumus partijai atbild katrs ministrs pats personīgi.”

Savukārt Jānis Vitenbergs nebija tik birokrātiski formāls: „Ministra biroja komplektēšana vēl ir procesā. Ekonomikas ministrijā man iepriekš bija cilvēks, kurš atbild par publisko komunikāciju. Taču

sajutu, ka pietrūkst darbinieka, kurš strādā ne tikai ar ierastajiem medijiem, bet arī ar sociālajiem tīkliem. Lai pamatoti un profesionāli izstāstītu, ko dara ministrija, ir jābūt arī šai dimensijai.

Šo vienu darba vietu sadalīju divās pusslodzēs diviem palīgiem - Megijai Florentīnei un Uvim Leskavniekam. Uvis darbosies sociālajos tīklos, Megija komunicēs ar medijiem un palīdzēs organizēt vizītes reģionos. Man patika, kā viņa ikdienā strādāja, kā organizēja lāpu gājienus, kā darbojās kopā ar NA jauniešiem. Uzskatu, ka nedrīkst diskriminēt un nenovērtēt jauniešus, viņi - lai cik banāli varbūt izklausītos - ir mūsu nākotne.

Kristīne Kalniņa ir ilggadēja biroju palīdze, strādāja VARAM pie Cilinska un Zemkopības ministrijā. Viņai šajā darbā ir astoņu gadu pieredze. Viņa būs palīdze tehniskajos jautājumos, viņas atbildībā būs visa ikdienas korespondence.

Noformējot amata vietas, ir pieļautas tehniskas neprecizitātes: nosauktie cilvēki nav padomnieki, bet gan palīgi. Padomnieks būs Jānis Iesalnieks, kuram ir juridiskā izglītība, viņš ir strādājis par padomnieku arī Tieslietu ministrijā.

Par algām palīgiem un padomniekiem es pagaidām nezinu. Bet tie nav nekādi tūkstoši.”

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.