Vai valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes aplaupa nodokļu maksātājus?

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Ugunsdzēsēju depo tiek slēgti, jo „nav naudas”. “Nav naudas” arī ārstu un medmāsu algām. Arī skolotāju algām „nav naudas”. Darba vides modernizēšanai – tādiem mērķiem „nav naudas” teju nekad. Taču „naudas ir tik daudz kā vēl nekad”, ja vajag algot universālos „kareivjus” – valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļus. Tos pašus, kuri sacerējuši elektroenerģijas sadales tarifu projektu, kas pakļauj iznīcībai gan uzņēmējus, gan pārējos iedzīvotājus.

Sanāksmes notiek, rezultātu nav

Ekonomikas ministrijai vaicājām: „Kāda būs ministrijas reakcija uz „Sadales tīkla” (ST) „jociņu” attiecībā uz vairākkārt paaugstināto tarifu solījumiem?

Pirms dažām dienām ministre Ilze Indriksone paziņoja: „ST paši atzina, ka tas bija tāds „nopublicēsim - paskatīsimies”.”

Provokatīvi. Vai tiešām ST neapzinājās, ka vēsts par tarifu paaugstināšanu satrauks ne tikai ražotājus, bet arī iedzīvotājus?

Ministrijai vaicājām - vai spēlēšanās ar izteikumiem paliks tikai kā mazu puisīšu blēņdarības; kad un kas tiks mainīts attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu astronomiskajām algām, kas burtiski noēd nodokļu maksātāju naudu?

Atbildes sniedza pati Ilze Indriksone: „Kad satiku Jansonu (ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons - E.V.), teicu, ka galvenais ir vērtēt maksātspēju un konkurētspēju. Viņš situāciju novērtēja tieši tā, kā jau teicu: paskatīsimies, kāda būs reakcija. Viņi nebija gatavi gala patēriņā ielikt visu, ko bija ierēķinājis „Augstsprieguma tīkls” (AT). Beigu beigās gan tā notika, un tas tika publiskots.”

Pēc I. Indriksones teiktā, pērnā gada nogalē esot notikušas daudzas sanāksmes gan ar ST, gan ar AT, gan ar „Latvenergo” un jau pirmajā sanāksmē ministre esot norādījusi, ka tas, ko piedāvā AT un ST, neesot pieņemami. Citastarp, otrdien, 10. janvārī, Ministru kabinetā paredzēts iesniegt ziņojumu par to, ko uzņēmumi paši var darīt, un par to, ko īstermiņā var risināt valsts, lai situāciju uzlabotu.

Politiķi nedrīkst ietekmēt valsts kapitālsabiedrības

„Mēģināsim noteikt cenu līmeņa atzīmi. Arī jaunā ministrija (domāta Klimata un enerģētikas ministrija - E.V.) , kas būs līdzatbildīga, rosinās noteikt cenu griestus elektrībai, jo šobrīd daudzi elektroenerģijas patērētāji tiek iedzīti bankrotā, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmējus. (..) Jā, man nepatika process, kā tas viss tika pasniegts. Procesa vērtēšana ir jāuzdod kapitāldaļu turētāja pārstāvim, un tam jānotiek tūlīt pēc tam, kad tiksim galā ar pamatproblēmu - ar tarifu projekta pilnveidi. ST projektu sagatavo ST valde, akceptē ST padome, tad šī padome informē „Latvenergo” valdi. Tiešā veidā es nedrīkstu viņus ietekmēt. Politiķi vispār nedrīkst ietekmēt valsts kapitālsabiedrības. Bet es ceru, ka ikviens apzināsies, ko ir izdarījis nepareizi, ņemot vērā korelāciju starp darba pienākumiem un darba samaksu, ko visi tagad apspriež. Ja kapitālsabiedrība profesionāli strādā brīvajā tirgū un pelna, nesot valsts budžetā naudu, tad vadošie darbinieki ir attiecīgi jānovērtē. Bet ja viņi ir neprofesionāli, tad viņu vietā ir jāmeklē labāki darbinieki,” skaidro ministre.

Indriksone apgalvo, ka viņa Jansonam esot aizrādījusi - arī publiski -, ka ST, redzot tarifu apstiprināšanas problēmu, viņš neatnāca ar ministri to izrunāt: „ST padomei vajadzēja pieslēgties risināšanai, bet tā nebija novērtējusi ietekmi uz sabiedrību, pieļaujot šādu tarifu projekta publiskošanu.”

ST vadībai augstprātības acīmredzot netrūkst, tāpēc arī nulle emociju par to, kā to uztvers patērētāji. ST vadībai algas lielas, piemēram, Sandis Jansons 2021. gadā saņēmis 157 549 eiro (vairāk nekā 13 000 eiro mēnesī). Tad kāpēc gan lieki uztraukties par kaut kādiem patērētājiem, vai ne?

„Varoņdarbi” par tūkstošiem eiro

„Tā ir jaunā korporatīvā pārvaldība, par ko mums mēģināja iestāstīt, ka viss ir ļoti pareizi. Bet kā tas viss dzīvē reāli strādā? Ir dažādas kapitālsabiedrības, un to vadības atalgojuma sistēmas laiku pa laikam ir jāpārvērtē - atbilstoši esošajai situācijai. Atalgojumam jābūt augstam, bet jādomā arī par padomes locekļu skaitu,” turpina Indriksone.

Bet kāds taču aktivizēja šīs korporatīvās pārvaldības ideju, un tas bija konkrēts cilvēks. Vai tikai šajā sakarā mums nav jāpiemin Andris Grafs, Lietuvā reģistrētās biedrības „Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts” viceprezidents un vadītājs Latvijā, cilvēks, kura pārvaldītajā biedrībā ir ietekmīgi uzņēmēji ar pieredzi lielu uzņēmumu pārvaldīšanā? Interesanti, ka Grafam šādas pieredzes nav. Varbūt tāpēc Ilze Indriksone ar vāji slēptu aizvainojumu apgalvo, ka „mums mēģināja iestāstīt”?

Nez vai Andris Grafs dod norādes, vai un kā samazināt astronomiskās algas valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem. Jo ir likums, kas nosaka publisko kapitālsabiedrību pārvaldību. Ir arī Ministru kabineta līmeņa noteikumi.

„Vienmēr ir bijis tā, ka ik pēc dažiem gadiem tiek atvērts likums un vērtēta metodika. Parasti to darīja Pārresoru koordinācijas centrs,” atgādina ministre, „bet, tā kā tas šobrīd tiek iekļauts Valsts kancelejā, nezinu, kurš tieši uzņemsies virsvadību.”

Ministre atzīst: kapitālsabiedrību vadības atalgojuma veidam un līmenim ir jābūt tādam, ka tas tiek saņemts vienā vietā, proti, lai viņi atdod savas darba stundas konkrētai vienai kapitālsabiedrībai, nevis skraida apkārt pa vairākām padomēm vai valdēm. „Diemžēl šobrīd padomju locekļi strādā vairākās padomēs, saņem vairākas algas par vienām un tām pašām darba stundām. Taču diennaktī ir tikai 24 stundas, un man nav pārliecības, ka šie cilvēki pilnvērtīgi spēj pārvaldīt kaut vai vienu darbavietu,” saka ministre.

Piemēri nav tālu jāmeklē. Latvijā ir pazīstama Tīna Kukka. Viņa 2021. gadā, vienlaikus būdama gan VAS „Elektrotehniskie sakari” padomes locekle, gan SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (RAKUS) padomes priekšsēdētāja, algā saņēma 238 731 eiro. Kādus varoņdarbus viņa veikusi par šo samaksu, nav zināms. Protams, Tīnas Kukkas pārstāvētā slimnīca nav Ekonomikas ministrijas pārziņā, taču runa šobrīd ir par valsts kapitālsabiedrībām, kurām likums ļauj slaukt budžeta naudu teju neierobežotā daudzumā.

Ja saskaita to naudu, ko „nopelna” tie universālie darboņi, kas vienlaikus „strādā” vismaz divās valdēs vai padomēs, gadā sanāk apaļa summiņa - vairāk nekā divi miljoni eiro. Un, ja vēl pieskaita tos, kuri - kā tādi neprašas! - ar savām dziļajām zināšanām „apkalpo” tikai vienu padomi vai valdi, summa sanāk vēl apaļāka. Bet kas gan ir daži miljoni eiro tik bagātai valstij kā Latvija? Ne pirmā, ne pēdējā reize, kad tiek izmesti miljoni.

Kusli solījumi neko nemainīs

Runājot par kadru atlases sistēmu padomēs un valdēs, izskatās, ka šie universālie darboņi līgani plūst no vienas padomes uz nākamo, lai arī cik atšķirīgas būtu to darbības jomas. Tomēr izrādās, ka valsts izveidotas atlases komisijas rīkojot publiskus konkursus. „Par šīm atlases komisijām, manuprāt, ir atbildīga Valsts kanceleja. Tā rūpējas par koordinēto un caurspīdīgo atlasi,” teic ministre. Taču neko caurspīdīgu un pārskatāmu neviens „mirstīgais” neredz. Varbūt sāksim jelko saskatīt, jo interese par šīm universālajām valdēm un padomēm patlaban ir liela?

Arī ministre atzīst, ka „jāvērtē atlases kritēriji, jo šobrīd padomēs cirkulē vieni un tie paši cilvēki”. Paklausoties vienas otras padomes priekšsēdētājas publisko runu, var secināt, ka, pirmkārt, padomistei nav nekādas sajēgas par jomu, par ko viņa it kā atbild, otrkārt, izskatās, ka viņa par šo jomu uzzina tikai tad, kad saņem atalgojumu. Cilvēki ar milzu ambīcijām, bet bez kompetences. „Tā diemžēl ar dažiem padomju locekļiem varētu būt,” atzīst Indriksone, „savukārt „Latvenergo” padomē ir cilvēki, kurus satieku regulāri tajās tikšanās reizēs, kad runa ir par enerģētiku.”

Indriksone piekrīt, ka jāmaina likumi, kas regulē visu augšminēto. „Jāmaina likums, kas regulē publisko kapitālsabiedrību pārvaldību. Tas nosaka padomju locekļu skaitu, atlases kārtību utt. Arī MK noteikumi jāmaina,” saka ministre. „Katru gadu kapitāldaļu turētājam ir iespēja vērtēt uzņēmuma rezultātus, tad vērtēt arī padomes atalgojumu. Mums šī diskusija notika arī valdības deklarācijas veidošanas laikā.”

Labi, notika. Un kas mainījās? Grūti noticēt izmaiņām, jo solījumi tādi kusli. Turklāt ļaunas mēles melš, ka no labajām algām ir arī labs atripinājums vienai otrai partijai, kas savukārt bīda „savus speciālistus” no vienas padomes citā. Bet tās jau tikai runas, vai ne?

Beidzot pirmdien Ilze Indriksone lika sasaukt ST akcionāru ārkārtas sapulci, lai izvērtētu elektroenerģijas sadales tarifu projekta izstrādes procesu un publiskajā telpā pausto informāciju, kā arī vērtētu ST pārvaldes institūciju rīcību saistībā ar tarifu projekta akceptēšanu.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.