Klīversalas iedzīvotāji sūdz tiesā Rīgas domi

© F64

“Mēs dzīvojam Klīversalā un vēlamies, lai arī citi zinātu, ka Rīgā ir ne tikai Āgenskalns vai Torņkalns,” turpinoties ielu pārdēvēšanas epopejai, teic Klīversalas iedzīvotāji. Viņi nevēlas, lai Staraja Rusas iela pārtop par Hugo Celmiņa ielu. Vai tiešām latviešu sabiedriskā darbinieka, politiķa, agronoma vārds klīversaliešiem neiet pie sirds? Nē, viss ir citādi. Par iedzīvotājos izraisīto sašutumu “jāpateicas” Rīgas domei, par kuras lēmumiem Klīversalas iedzīvotāji šonedēļ iesniegs prasību tiesā.

Pērnā gada 14. decembrī Rīgas domes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums: Staraja Rusas ielu pārdēvēt par Hugo Celmiņa ielu. Pret to iebilda minētās ielas iedzīvotāji, nosūtot vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim. Kopumā iedzīvotāji neiebilda ielas nosaukuma maiņai, jo Staraja Rusas ielas nosaukums neiekļaujas latviskajā kultūrvidē, turklāt tas atgādina par komunistisko režīmu. Taču iebilda to pārdēvēt par Hugo Celmiņa ielu.

Iedzīvotāji vēstulē pamatoti jautā: kāpēc, mainot ielas nosaukumu, nav vērtēta šīs ielas vēsture? 1860. gadā Rīgas pilsētas ielu sarakstos ir atrodams nosaukums - Spīķera iela, 1867. gadā - Trinititātes/Trīsvienības iela, pirmās brīvvalsts laikā - Trijādības iela. Padomju okupācijas laikā to pārdēvēja par Staraja Rusas ielu - acīmredzot “par godu” 201. latviešu strēlnieku divīzijai, kas sarkanarmijas sastāvā 1942. gadā sešus mēnešus nesekmīgi centās ieņemt PSRS pilsētu Staraja Rusa.

Iedzīvotāju vēstulē domei lasām: “Visu cieņu politiķim, ministru prezidentam (19.12.1924.-23.12.1925.; 01.12.1928.-26.03.1931.) utt., bet kāds sakars šai personai ar Klīversalu? Ja Rīgas domes ieskatā vēsturisko nosaukumu atjaunošana nav iespējama (kāpēc?), tad jauna nosaukuma izveide mūsu ieskatā ir jāveic, izvērtējot saistību ar konkrētu vietu, ielu, namu utt. Mūsuprāt, ielas nosaukums varētu būt arī Klīversalas iela. (..) Esam secinājuši, ka Klīversala kā Rīgas rajons ir mazpazīstams, ņemot vērā visu tā vēsturisko vērtību. Klīversalu jauc ar Āgenskalnu, Torņkalnu, un daudziem nav ne mazākās sapratnes, kur Rīgā šī vieta atrodas.”

Uz iedzīvotāju vēstuli formāli atbildēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Zemes pārvaldības nodaļas vadītājs U. Freimantāls, citastarp piebilstot, ka “departaments nesaskata iespēju atkārtoti mainīt nosaukumu atbilstoši piedāvātajam priekšlikumam”.

Vērtīgākais, ka iedzīvotāji no vēstules uzzināja, kuri deputāti virzīja domes izskatīšanai lēmumprojektu par nosaukuma maiņu: Mārtiņš Kossovičs (“Par!/Progresīvie”), Einārs Cilinskis (TB/LNNK/LRA), Jānis Ozols (K), Olafs Pulks (JV), Viesturs Zeps (LA). Nav gan saprotams, kāpēc domnieki savu izperēto ielas nosaukumu tikpat veikli nevarēja nomainīt uz citu nosaukumu? Varbūt iemesls ir nepamatotā pārliecība, ka pieci domnieki ir varenāki par pilsētas iedzīvotājiem? Bet viņu viedoklī laiku pa laikam tomēr vajadzētu ieklausīties...

Iedzīvotāji par domes formālo atbildi ir sašutuši. “Mēs neesam pret politisku lēmumu, bet esam pret to, ka viss tiek darīts pa kluso, bez informēšanas. Kaut ko sasauc, nolemj, slēpj... Mēs vēlamies, lai, pirms lemtu, tiktu veikts izvērtējums, ņemot vērā vēsturiskos un ģeogrāfiskos aspektus, un process būtu pārredzams un saprotams. Runājiet ar iedzīvotājiem, uzklausiet viņu viedokli, informējot viņus, lai nebūtu pārpratumu un dusmu.”

Iedzīvotāju sašutums rezultēsies ar prasību tiesā, un tā tiks iesniegta šonedēļ. Rīgas dome nav spējīga saņemties, lai nomainītu Maskavas ielas nosaukumu uz Latgales ielu, taču godājamā Hugo Celmiņa vārdu gan steigšus izmanto, kaut arī viņam nav nekāda sakara ar Klīversalu. Kāpēc tāda nevērība pret Rīgas iedzīvotājiem?

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.