“Mazināt Daugavpils universitātes kapacitāti un spēju būt pilsētas komandcentram, Latvijas pierobežā faktiski apstādinot lielākās reģionālās universitātes darbību – tas ir valsts drošības jautājums,” uzskata Daugavpils universitātes prorektors Arvīds Barševskis. Izglītības un zinātnes ministrija – bez paskaidrojumiem, bez koncepcijas, toties ar bruņutransportiera bezierunu uzbraucienu – izlēma, ka Daugavpils universitāte (DU) jāpievieno Latvijas Universitātei (LU).
“Izskatās, ka ministrija iesper vienam, iesper otram, bet neviens nevar saprast, kādi mērķi šiem spērieniem. Kādā veidā un kāpēc notiek izglītības iestāžu konsolidācija? Daugavpils universitāte ir viena no vecākajām augstākās izglītības iestādēm Latvijā, un tās speciālisti kotējas augstu,” stāsta Barševskis, “bet ministre Čakša Saeimas apakškomisijas sēdē tā neapdomīgi izteicās, ka Daugavpilī un Liepājā paliks tikai filiāles. Piedodiet, bet palikt par kaut kādu filiāli...”
Šīs “reformas” pamatā Barševskis saskata būtiskus riskus, pirmām kārtām - iespēju startēt dažādos projektos. Projektu piedāvājumi un pieteikumi - ja DU tiks pievienota LU -, ies caur LU, visticamāk, pat nenonākot līdz DU. “Latvijas Universitātei pašai ir nepieciešamas investīcijas, un tās līdz mums nenonāks. Bet reģionos ir jābūt augstskolām, un tās arī gaida investīcijas,” ir pārliecināts Barševskis, piebilstot, ka reģionu augstskolas ir ne tikai kultūras, bet arī attīstības centri, kuros - kas ļoti svarīgi - skan latviešu valoda.
“Tā ir absolūti nevalstiska rīcība: kultivēt totālu centralizāciju, valsts otro lielāko pilsētu ar neviennozīmīgu nacionālo sastāvu atstājot bez tik svarīgās iestādes - bez augstskolas,” teic Barševskis. Turklāt centralizācija attiecas ne tikai uz augstskolām vien: arī vidusskolas un pamatskolas reģionos tiek likvidētas, dēvējot to visu par izglītības reformu.
24. janvārī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas iepriekš sāktā kriminālprocesā veica procesuālās darbības Daugavpilī universitātē aizdomās par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļiem 600 000 eiro apmērā.
Tas bija kā kaujas signāls Izglītības ministrijai: varam sākt! Proti, ir īstais brīdis pazemot Daugavpils universitāti “līdz brošai”, tas ir, pamest valdošajiem “ideju” par DU pievienošanu Latvijas Universitātei. Bet DU vadība nezin kādēļ nespirinājās, Barševskis vien cieņpilni norādīja: “Mēs esam ieinteresēti, lai pēc iespējas ātrāk notiek izmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka DU neko nav izsaimniekojusi. Gadiem esam strādājuši ar struktūrfondu finansētiem projektiem, mums ir modernizētas laboratorijas, uzcelts jauns mācību korpuss, un nevienā konkursā mums nav bijis neviens kaut cik nozīmīgs pārkāpums.”
Protams, Barševskis atzīst, ka uzsāktais kriminālprocess atstās pēdas universitātes reputācijā. Taču ne tik dziļas, lai tās laika gaitā neizdzēstos. Turklāt - vai kriminālprocess, kas vērsts pret konkrētām personām, nevis pret universitāti, ir pamats, lai ministrija vērstos pret DU?
Vai pilsētas mērs Andrejs Elksniņš iestājas par Daugavpils universitāti, proti, pret tās padarīšanu par filiāli? Formāli - iestājas. Taču - cik tas ir noderīgi pašai universitātei, zinot Elksniņa nostāju padomju
okupācijas/Krievijas/Ukrainas problemātikā, tas ir pavisam cits jautājums. Par to Barševskis nerunā, vien piebilst, ka Elksniņš, iespējams, saprot Daugavpils universitātes nozīmi, turpretim sarūgtinājumu par valdošās koalīcijas nevalstisko nostāju reģionālo augstskolu sakarā Barševskis neslēpj. DU starptautiskais novērtējums ir augsts, tāpēc ministrijas nostāja ir aizvainojoša.
Kaujas signāla mudināta, ministrija pirms pāris nedēļām, piektdienā, koalīcijas padomē “izmeta” plāniņu par Daugavpils universitātes reorganizāciju, tomēr Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta” pārstāvji nostājās DU pusē un neļāva ministres Čakšas rosinājumam virzīties tālāk. “Bet tas ir laika jautājums,” pesimistisks ir Barševskis.
Barševskis cildinoši izsakās par Latvijas Universitātes vadības attieksmi pret iespējamo DU pievienošanu LU. “LU vadība nekad nav izteikusi vēlmi “apēst” Daugavpils universitāti,” viņš atzīst. Arī Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks teic, ka Daugavpils universitātei “pāri nedarīs”. Kaut vai tāpēc, ka jau ilgstoši ir lietišķi un zinātniski draudzīgās attiecībās ar DU. “Vienīgi tad, ja ministrija rīkosies drastiski, mēs palīdzēsim,” turpina Muižnieks.
“Pretēji rīkojas ministrija - bez jebkādas komunikācijas ar nozari mēģina risināt tik svarīgus jautājumus,” papildina Barševskis, piebilstot, ka DU vadība ir lūgusi ministriju atsūtīt aprēķinus un pievienošanas akta pamatojumu, taču - atbildes nav.
“Ministrijai pietrūkst redzējuma, vīzijas par to, kādai jābūt un kāda būs augstākā izglītība Latvijā. Bet ir tā: ejiet tajā virzienā! Nesanāca? Nu tad ejiet tajā! Nav saprotams, kāds būs ieguvums, ja iesim tur... vai tur,” turpina
Barševskis, piebilstot, ka ar to finansējumu, kāds tiek piešķirts Latvijas augstākajai izglītībai, nevar cerēt uz iekļūšanu jelkādos augstskolu reitingos. Ja vien par panākumu neuzskata kādu 600.-700. vietu...
Ja DU, nedod dievs, tomēr pataisīs par filiāli, sekos būtisks finansējuma samazinājums, līdz ar to - arī pašas universitātes nozīmīguma sarukums. Barševskis vien piebilst: “Diez vai cilvēki, kuri šeit, Daugavpils universitātē, nekad nav bijuši, spēs pieņem objektīvus lēmumus. Jo izvērtējuma no ministrijas puses nav. Bet skaidrs, ka līdz ar Daugavpils universitātes statusa pazemināšanu mūsu augstskolas pozitīvā ietekme uz pilsētas attīstību būtiski samazināsies.”
Kustības “Daugavpils universitātei - būt” koordinatore Līga Bulmeistere, iedarbinot - kā pati saka - Latgales cilvēku saliedētības instrumentus, aizstāv Daugavpils universitātes intereses. Kustībā piedalās DU absolventi, studenti, Latgales patrioti. “Mēģinām nobloķēt to neprātu, kas sācies attiecībā uz DU,” teic Līga Bulmeistere. “Ir sociālo tīklu kampaņas, bet neizslēdzam arī protesta akcijas. Taču mūsu darbību apgrūtina tas, ka nedz mums, nedz universitātes vadībai nav informācijas par to, kādi būs nākamie Izglītības ministrijas soļi pret DU. Mēs ceram uz valdības saprātu vai vismaz konstruktīvu dialogu, bet saņemam tikai informācijas drumslas.”
Kā kliba zirga spēriens sekoja publiska ziņa, ka “Izglītības un zinātnes ministrijā ir panākta vienošanās par Daugavpils universitātes integrāciju Latvijas Universitātē”. Kurš un ar ko vienojās? Ministre Čakša ar ministrijas garderobisti? Iespējams. Taču ar DU vadību - lai “vienotos” - ministre gan nav tikusies, izskatās, ka nav arī vēlmes tikties. Bet vajadzētu: tad varbūt ministrei taptu skaidra daugavpiliešu nostāja - saglabāt universitāti tās esošajā statusā. Pārsteidzoši, vai ne?
Latgales reģiona “iztīrīšana” no skolām, tagad - centieni likvidēt Daugavpils universitāti - tas izskatās pēc velnišķīga plāna, ko pa kluso realizē mūsu pašu bāleliņi un tautumeitas. Kam tas ir izdevīgi - var vien minēt... “Daugavpils universitāte ir viens no pārliecinošākajiem latviskuma centriem,” teic Bulmeistere. “Uz DU nāk mācīties jaunieši arī no citiem reģioniem. Ja iepatīkas un ir darbs - tad viņi te paliek. Uzskatu, ka valdībai jādomā, kā piesaistīt jauniešus Latgalei.” Nevis censties “iztīrīt” Latvijas pierobežu no latviskuma.
“Daugavpils universitātes pievienošana Latvijas Universitātei - šis Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājums nāca negaidīti,” teic Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS), “un, pirms mēs pieņemam lēmumu par DU pievienošanu vai nepievienošanu LU, ministrijai ir jābūt stratēģiskam redzējumam, nevis tikai kaut kādām iespējamībām. Mūsu esošais uzstādījums ir tāds, ka Daugavpils universitātes eksistence mums jāskata ne tikai kā izglītības, bet arī kā nacionālās drošības jautājums. Es ceru, ka koalīcijas partneri to apzinās.”
Batņa ir sašutis par ministrijas komunikācijas prasmēm: “Vienā naktī ministrijā kāds kaut ko izdomā un tad stiepj uz valdību to apstiprināt. Tā nav partnerība! Latgales reģions ir pārāk daudz sists ekonomiski un citos veidos, tad beidzot varam parādīt savu nostāju, ka Latgale mums ir svarīga. Un ka mums ir svarīga inteliģence, kas nāk no Daugavpils un visas Latgales. Negribētos, lai Latgales cilvēkos rastos pārliecība, ka vara grib Latgalē nolikvidēt visu, sākot ar skolām un augstskolām.”
Ministrijai nosūtīju šādus jautājumus:
1) kas ir autors idejai par Daugavpils universitātes pievienošanu LU? Kad šī ideja radusies un uz kāda pamata?
2) kādus ieguvumus saskatāt šīs idejas realizācijā?
3) vai eksistē augstākās izglītības reformas koncepcija?
Lūk, atbilde.
“Augstskolu reorganizācija notiek mērķtiecīgi un saskaņā ar valdības jau iepriekš apstiprinātajiem dokumentiem. Jau 2021. gada 14. septembrī valdība apstiprināja rīkojumu “Par valsts augstskolu tipiem” (https://likumi.lv/ta/id/326218-par-valsts-augstskolu-tipiem). Savukārt 2022. gada 1. februārī valdībā tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem”. https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/atbalstits-jauns-zinatnes-bazes-finansejuma-modelis. Ar šo valdības ziņojumu ministrija izpildīja arī Saeimas doto uzdevumu: Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā informatīvo ziņojumu par valsts augstskolu institucionālās attīstības un konsolidācijas plānu un līdz 2022. gada 31. martam iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.
Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam nosaka, ka politikas stratēģiskais virsmērķis ir sekmēt gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā. Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams uzlabot zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un palielināt to starptautisko konkurētspēju. Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem arī visām augstskolām ir jākvalificējas zinātniskās institūcijas statusam un jāveic zinātniskā darbība. Augstākās izglītības reformu galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko piedāvā efektīvi pārvaldītas augstākās izglītības iestādes.
Daugavpils universitāte ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāde un IZM kā dibinātājs atbilstoši kompetencei pieņem lēmumus un sagatavo priekšlikumu universitātes stratēģiskos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos, pārstāvot dibinātāju.
Pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijā panākta vienošanās par Daugavpils universitātes turpmāko attīstību, paredzot pakāpenisku DU integrāciju Latvijas Universitātē un labas pārvaldības nostiprināšanu un attīstību. Universitātes misija arī turpmāk būs saistīta ar valsts un reģiona izaugsmes izaicinājumu risināšanu. Sarunā piedalījās pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas Daugavpils universitātes rektorāta, un visi dalībnieki vienojās, ka Daugavpils pilsētā un visā reģionā ir jānodrošina kvalitatīvs studiju un pētniecības piedāvājums, kas risina reģiona attīstības izaicinājumus un piedalās kvalitatīva cilvēkkapitāla sagatavošanā visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs.
Ministrija un DU ir vienisprātis, ka Latvijas Universitāte ir piemērotākais sadarbības partneris, jo abu augstskolu apstiprinātās stratēģiskās specializācijas jomas un pētniecības virzieni ir viens otru papildinoši.
Vienošanās rezultātā saskaņoto tālākās attīstības koncepciju DU rektorāta pārstāvji pārrunāja ar augstskolas fakultāšu un zinātnisko institūtu vadību, kas konceptuāli piekrita redzējumam par DU nākotni. Paredzamas diskusijas arī augstskolas padomē un senātā. Par panākto vienošanos informēta LU vadība, kas paudusi atbalstu abu universitāšu integrācijai.
Lēmums par DU integrāciju LU pieņemts, izvērtējot Daugavpils universitātes attīstības tendences, sniegumu, spēju nodrošināt labu pārvaldību augstskolā un reputāciju.
Ministrija turpinās konstruktīvu sadarbību ar abām augstskolām par integrācijas risinājumiem, lai nodrošinātu maksimālu ieguvumu visām iesaistītajām pusēm:
- veidotu Latvijā spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu augstākās izglītības un pētniecības ekosistēmu;
- nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu un veicinātu to koplietošanu LU un DU;
- attīstītu cilvēkkapitālu, kas nepieciešams reģiona un valsts ekonomikas transformācijai un tās virzībai uz augstāku pievienoto vērtību.”
Interesanti, ka Daugavpils universitātē neviens neko nezina par “vienošanos starp DU un ministriju”, tāpat arī par “universitāšu integrāciju” un kur nu vēl par “vienisprātis”. Bet atbildes stils ļauj saprast, ka birokrātiskā mašīna, ko ieeļļo fanātiskā vēlme iztukšot Latgali no cilvēkiem, jau ir iedarbināta. Ja Saeima atbalstīs šo velnišķīgo plānu, tad... Tad nezinu, vai šāda Saeima vispār ir vajadzīga.
