Aleksandrs Kiršteins: pietiek mocīt Levitu!

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Faktiski tas nav brīnums, ka Nacionālā apvienība (NA) domes sēdē izlēma atbalstīt Egilu Levitu. “Levitam nevar pārmest nacionālās idejas atbalstīšanas iztrūkumu vai neprasmi veidot latviešu valodas politiku. Nekas jau nebija nepareizi, ko viņš teica, Tā jau viņš ir simpātisks un jauks, bet jēgas par ekonomiku viņam nav nekādas. ” “Neatkarīgajai” skaidro Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

Sēdē arī pārējie NA domnieki lielākoties piekrita: jā, nu, viņš tāds latvisks, ko vēl no viņa var gribēt...

Jau šobrīd skaidrs, ka Egils Levits nevar savākt nepieciešamo balsu skaitu (vismaz 51), lai iegūtu iespēju nākamos četrus gadus dzīvoties Rīgas pilī. It kā tam būtu jelkāda nozīme, Levits izmisīgi cenšas padarīt sevi mazliet populārāku: piedalās orientēšanās sacensībās, apmeklē rūpnīcu ražotnes, konferences un zemnieku saimniecības utt. Bet nozīme ir tikai tam, kā vienosies politiķi, kādas būs likmes uz politisko “pirkšanu” un “pārdošanu”. Savas likmes pirmdien publiskoja Nacionālā apvienība (NA), atbalstot Egila Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam.

Jautājumi “uz iekrišanu”

Taču uz dažiem jautājumiem, kas neattiecās uz latviskumu vai valodu, prezidenta amata kandidāts tā arī nespēja sakarīgi atbildēt. Viens no jautājumiem: ir skaidrs, ka ar 39 balsīm (JV + NA) prezidentu nav iespējams ievēlēt, tas nozīmē, ka būs jāņem talkā citu frakciju balsis, bet, ja prezidenta amata kandidāts vēlas balstīties tikai uz demokrātiskajiem, nacionālajiem spēkiem, tad kas - viņa uzskatā - ir ZZS?

Kandidāts apjuka un pēc pauzes atbildēja, ka ZZS viņš tomēr nepieskaita pie Latvijai nedraudzīgiem spēkiem... Tad kāpēc Levits četru gadu laikā nav atradis laiku aprunāties ar ZZS? Tagad viņš esot gatavs runāt ar zaļzemniekiem. Bet izskatās, ka par vēlu mīlēts. Ja būtu laikā, tad jau, kazi, arī zaļzemnieki atbalstītu Levitu.

Otrs Aleksandra Kiršteina jautājums “uz iekrišanu” bija par Vācijas atomelektrostacijām. “Man rokās bija izdruka par enerģijas ražošanu un patēriņu. Vēja nav, saules nav, vācieši kvēpina ogles un gāzi. Iztrūkstošo enerģiju iepērk no kaimiņvalstīm. Kāda jēga Vācijā bija slēgt atomelektrostacijas? Uz šo jautājumu Levits atbildēja ļoti švaki. Viņš neatrada loģiskus iebildumus pret maniem argumentiem, kas balstījās faktos par vējaparkiem un citiem veidiem, kā iešaut sev kājā,” turpina Kiršteins. “Es vēl gribēju pajautāt, vai viņš zina, cik procentu ogļskābās gāzes ir atmosfērā, bet sapratu - nemocīšu viņu vairāk. Kurš tad pretojas domai, ka klimats mainās? Skaidrs, ka mainās! Jau kopš aizlaikiem, kad te bija četrus kilometrus bieza ledus kārta. Bet tas nenozīmē, ka tagad mums visa zeme jāaizkrāmē ar vēja ventilatoriem.”

Kiršteins uzskata, ka Valsts prezidents - ja vien viņš ir gudrs un tālredzīgs - var (un viņam vajag to darīt) ietekmēt veidus, kā attīstīt ekonomiku. Un nevis māt ar galvu, piekrītot muļķībām, ko tiražē “zaļie” ekofašisti, ar kādiem pilna Eiropa.

Vajadzēja uzklausīt abus kandidātus

NA domes sēde acīmredzami bija formāls pasākums, lai it kā atbalstītu Levitu, jo nebūtu politiski smuki viņu neatbalstīt, vienlaikus skaidri saprotot, ka Levits netiks ievēlēts. Kiršteins ir pārliecināts, ka prezidenta vēlēšanās būs vismaz otrā kārta. “Katrs taču saprot, ka Levits nevar savākt vairāk par 39 balsīm. Pat ja “progresīvie” piemetīs desmit balsis - tad 49. Bet “Jaunā Vienotība” cer uz trešo kārtu, uz kuru jau izvirzīta Sandra Kalniete. Katrs, protams, varētu gudri runāt, kā nu visi kopā tagad samizos Krieviju... Bet kurš domās par to, kā celt ekonomiku?” retoriski vaicā Kiršteins.

Viņš bija viens no nedaudzajiem, kurš rosināja noklausīties abus prezidenta amata kandidātus - Levitu un Pīlēnu - un tikai tad lemt par atbalstu vienam vai otram. “Pirmajā kārtā atkrītot vienam pretendentam, mums atkal jānāk kopā un jāuzklausa nākamais, konkrēti - Pīlēns,” spriež Kiršteins, “un sevišķi - par nacionālo jautājumu. Bet paklausieties, ko viņš saka Anitas Daukštes intervijā, starp citu, ļoti laba intervija. Un nevajag Pīlēnam pārmest to, ka viņš kāda portāla intervijā teica: “Mums jārēķinās ar to, ka neesam mononacionāla valsts.” Aizbrauciet uz Bolderāju un paskatieties, cik tur visi mononacionāli. Mēs, protams, gribam būt mononacionāla valsts, bet pagaidām neesam. Rīgā latviešu ir 48%, un tagad Pīlēns ir slikts, ka viņš to pamanījis?”

Arvien vājāki kandidāti

Kiršteins minēja, ka balsojumā par atbalstu Levitam atturējās trīs vai četri domnieki, pret bija viens. Kiršteins gan konkrēti nezināja, kuri ir šie “atkritēji” no kopīgā, gaišā un nešaubīgi progresīvā mērķa (“Es viņus nepazīstu, viņi ir no reģioniem,” teic Kiršteins), tomēr ironiski komentēja šo situāciju, sakot, ka cilvēks, kurš netaisās kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, var balsot, kā vien viņš grib, kamēr daudziem citiem ir bail tā darīt, jo tad nākamo Saeimas vēlēšanu sarakstā tāds spītnieks var nokrist uz gana zemu vietu...

Bet, runājot par prezidenta amata kandidātiem, Kiršteins brīdina: ja gadījumā otrajā kārtā netiek ievēlēts Uldis Pīlēns, tad var iestāties situācija, ka nepieciešama ne tikai trešā vai ceturtā, bet pat piektā un sestā vēlēšanu kārta. Taču ir jāsaprot, ka ikviens nākamais kandidāts būs arvien vājāks. Un, jā - Kiršteinam taisnība: Levitu vairs nevajag mocīt.

Komentāri

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais