1. decembrī beidzās pieteikšanās trešajam valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukumam, un tam brīvprātīgi pieteicās 515 Latvijas pilsoņi. Patlaban notiek izvērtēšana, vai pretendenti atbilst VAD likumā noteiktajiem kritērijiem. Pēc tam sekos veselības pārbaude. Ja pārbaudi izturējušo skaits būs nepietiekams, 23. janvārī notiks atlase pēc nejaušības principa, proti, loterija. Saeima ir saņēmusi vēstules no vecākiem, kuriem ir šaubas par šo loteriju. Savukārt atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube to atbalsta.
Apkopojot vecāku jautājumus, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis 8. decembrī nosūtīja vēstuli Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Jānim Garisonam.
Vēstulē ir šādi jautājumi:
1. Kura iestāde organizēs loteriju?
2. Kur var iepazīties ar tās noteikumiem, nolikumu? Kā tas notiks?
3. Vai tam ir nopirkta vai radīta īpaša programma, algoritms?
4. Kas un kā uz loteriju sagatavos un ievadīs dalībnieku sarakstus?
5. Kuras būs tās personas, kas pārbaudīs, vai sarakstos ir visi, kuriem tur jābūt?
6. Cik un kuri cilvēki būs iesaistīti loterijas norisē?
7. Kas garantēs un atbildēs par izlozes godīgumu?
8. Kur tiks publicēta vai paziņota informācija, cik jauniešu piedalās loterijā un kad tieši loterija notiek?
9. Kas tiks darīts, lai loterija būtu caurspīdīga un nerastos pamatotas aizdomas par korupciju vai tehnisku/cilvēcisku kļūdu?
10. Kur varēs vērsties, ja būs aizdomas par negodīgu loterijas norisi?
Vēstule “nodota izpildei” VAD departamenta direktora pienākumu izpildītājam Kristeram Grauzem. Viņš sarunā ar “Neatkarīgo” apliecināja, ka detalizēta atbilde Latkovskim tiks sniegta nākamās nedēļas sākumā. Grauze paskaidroja, ka loteriju organizēs Aizsardzības ministrija (AM), nebūs iesaistīta neviena AM padotības iestāde, savukārt iesaucamo atlasi regulē MK noteikumi nr. 409.
Lai nodrošinātu loterijas norisi, AM ir iegādājusies speciālu programmu, ko par drošu ir atzinuši kiberdrošības speciālisti.
Tostarp VAD departaments sagatavos loterijas dalībnieku gala sarakstu, kur būs apkopoti visi dati no valsts informācijas sistēmu reģistriem. “No saraksta izņemsim tās personas, kas neatbilst vecuma un izglītības ziņā, personas, kam ir sodāmība. Būs dažas personas, kam piešķirs tiesības rediģēt šo sarakstu, un tie lielākoties būs no VAD,” skaidro Grauze.
Loterija būs publiska. Savukārt dators, kurā tiks ievadīts gala saraksts, būs atslēgts no jebkādiem tīkliem, un tas izslēgs risku, ka tam varētu pieslēgties kādas nevēlamas personas. Ar izlozes rezultātiem varēs iepazīties oficiālajos saziņas tīklos. Ja radīsies aizdomas par negodīgu izlozes norisi, varēs vērsties Aizsardzības ministrijā un Datu valsts inspekcijā.
Grauze izstāstīja, ka šādas loterijas notiek arī dažās citās valstīs, piemēram, Lietuvā un Dānijā. “Tomēr jāatzīst, ka šajās valstīs gandrīz visi nepieciešamie iesaucamie piesakās dienēt brīvprātīgi. Tāpēc loterija ne vienmēr ir jārīko,” tā Grauze. Šobrīd ir zināms, ka Latvijā pietrūks jauniesaucamo, proti, to, kuri atnāks pieteikties dienestā brīvprātīgi. “Provizoriski varu pateikt, ka Latvijā VAD pietrūks ap 180-200 jauniešu. Šie jaunieši mums būs jāatlasa ar loterijas palīdzību,” atzīst Grauze, “turklāt jauniešu veselība diemžēl ir tāda, kāda nu tā ir. Gandrīz puse no tiem, kuri pie mums atnāk, tiek atsijāti sliktās veselības dēļ.”
Ko darīt? “Tas ir valstiski svarīgs jautājums,” nopūšas Grauze, “arī daļa no tiem, kuri atlasīti dienestam, ir ar zemāku fiziskās sagatavotības līmeni, un mums nākas viņiem pielāgot nodarbību programmas, lai “uzdzītu” līmeni.” Vai tas, ka vecāki raksta vēstules uz Saeimu, uztraucoties par loteriju, ir normāli? “Tas, ka vecāki uztraucas par saviem bērniem, nav nekas neparasts,” uzskata Grauze, “turklāt neatceros tādus gadījumus, kad vecāki būtu apšaubījuši VAD nepieciešamību, jo lielākoties ir precizējoši jautājumi. Un labi ir tas, ka nākamgad visās skolās būs valsts aizsardzības mācība: tad tiks iedots patriotisma elements, kas palīdzēs jauniešiem izšķirties par brīvprātīgu iestāšanos VAD.”
Kaut arī daļai cilvēku VAD loterija nešķiet pieņemama, atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube sarunā ar “Neatkarīgo” par to izsakās atzinīgi. “Loterija ir demokrātisks veids, kā nodrošināt jauniesaucamo skaitu, ja brīvprātīgo nav pietiekami. Dienests armijā - tas ir pilsoņa pienākums pret valsti. Bet tieši ar to mums ne viss ir kārtībā… Mēs gribam visu kritizēt, protams, kritikai ir pamats, taču tev kā pilsonim arī kaut kas jādod valstij, un obligātais dienests, kura jēga - aizstāvēt valsti, ir fundamentāls apliecinājums cilvēka attieksmei,” uzskata Graube.
Viņaprāt, loterija izslēdz jebkādas spekulācijas par korupciju un sarunāšanām. “Atceros, padomju laikos bija desmitiem un simtiem stāstu par to, kā viens vai otrs puisis ticis vaļā no armijas. Tagad ir cits jautājums: kāpēc bruņotajiem spēkiem nav tik daudz cilvēku, cik vajadzīgs? Jā, ir tāds viedoklis par korupciju valdošajās aprindās, tāpēc - kālab mums iet aizstāvēt tos blēžus? Bet ne jau visi, kuri nokļūst valdībā, kļūst par korumpantiem, turklāt - un tas ir ļoti svarīgi! - nevajag jaukt valsts pārvaldi ar brīvību un neatkarību, ko esam izcīnījuši. Valsts pārvaldība nav tā veiksmīgākā, bet mums jāaizstāv sava brīvība un neatkarība, jāceļ nacionālā pašapziņa.”
Graube uzskata, ka cilvēki mainās, nonākot armijā. “Daudzi man ir teikuši, ka laiks, kas pavadīts armijā, ir daudz ko devis. Jaunieši nostabilizējas savās vērtībās - caur grūtībām, kādas pieredzētas dienestā. Jaunieši lepojas, ka tikuši galā ar grūtībām, lepojas ar to, ka ieguvuši izpratni par lietām, ieguvuši dažādas prasmes, kādu nav bijis pirms tam.”
