Mangāna rūdas skandāls ir kārtējais “ordenis” pie valdības necilā uzvalciņa atlokiem. Kaut arī – kā apgalvo valsts akciju sabiedrības (VAS) “Latvijas dzelzceļš” runasvīri – mangāna rūda nav iekļauta nevienā starptautisko sankciju sarakstā, šim jautājumam ir arī amorālā puse: mangāna rūdu Krievija izmanto ieroču ražošanā. Savukārt Latvija nodrošina Krievijai tranzītpakalpojumus. Par to, kāpēc tas tā notiek, uzdevu jautājumus vairākām institūcijām.
Satiksmes ministra Kaspara Briškena (PRO) atbilde (saglabāju rakstības īpatnības): “Mums ir jāiestājas par izvēlēm, kas stiprina Ukrainu, nevis Krieviju. Mediju aktualizētais jautājums par mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju caur Latvijas ostām ir satraucošs, ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju. Vienlaikus, ir iespējams, ka šādu, potenciāli Krievijas militārajām vajadzībām izmantojamu, preču nomenklatūra ir plašāka nekā tikai mangāna rūda. Satiksmes ministrija ir vērsusies pie atbildīgās - Ārlietu ministrijas ar lūgumu pārskatīt esošo stratēģiskas nozīmes preču nomenklatūru un to aprites kārtību, lai maksimāli izslēgtu jebkādas iespējas, ka Latvijas tranzīta koridors tiek izmantots tādu preču transportam, kas veicina Krievijas militārās spējas.
Tāpat, ņemot vērā Latvijas dzelzceļa vēsturisko austrumu orientāciju un Latvijas tranzīta nozares ilggadējo specializāciju Krievijas kravu apkalpošanā, jebkāda veida saites ar Krieviju un Baltkrieviju ir jāpārskata arī plašākā kontekstā, identificējot riskus un maksimāli ātri meklēt iespējas tos novērst. Tāds, jau kopš stāšanās amatā, ir bijis nepārprotams mans uzstādījums nozarei.”
Tieši pusgads jau pagājis, kopš apstiprināta Evikas Siliņas valdība, bet ministrs Briškens apkārt notiekošajā joprojām skatās kā brīnumā. It kā tikai tagad būtu tapis zināms, ka Latvija ir viena no čaklākajām tranzītvalstīm, turklāt ne vien mangāna rūdai, bet arī daudziem citiem produktiem. Nekā sevišķa, kā mēdz teikt, just business (tikai bizness - angļu val.).
Aizkustinoši ir arī tas, ka Satiksmes ministrija ir “vērsusies pie atbildīgās - Ārlietu ministrijas ar lūgumu pārskatīt esošo stratēģiskas nozīmes preču nomenklatūru un to aprites kārtību”. Turpmākais darbības virziens varētu būt - vērsties pie Kultūras ministrijas, Gurķu pumpu pētīšanas institūta un Grābekļu asociācijas. Rezultāts būtu tāds pats, ja ne vēl izcilāks. Tad varētu ķerties arī pie nākamā jautājuma: “Jebkāda veida saites ar Krieviju un Baltkrieviju ir jāpārskata arī plašākā kontekstā.” Tikai tagad tāda apgaismība atnākusi?
Tālāk: “Satiksmes ministrija ir uzdevusi tās pārraudzībā esošajām valsts kapitālsabiedrībām un iestādēm sniegt detalizētu informāciju par sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, kā arī rīcībām un plāniem. Tāpat maksimāli īsos termiņos aizstāt Krievijā un Baltkrievijā ražotas iekārtas, rezerves daļas, tehnoloģijas vai programmnodrošinājumu ar rietumu alternatīvām, kā arī nekavējoties darīt visu, lai pārorientētos uz Rietumu un iekšzemes izcelsmes kravu apkalpošanu. Pēc informācijas saņemšanas un izvērtēšanas tiks lemts par tālāko rīcību.”
Viena piebilde: tas viss bija jādara jau sen. Taču, pazīstot Satiksmes ministrijas “dinamismu”, šādi Minhauzena plāni diez vai tiks īstenoti pārredzamajā nākotnē.
Citējam tālāk: “Vienlaikus turpinām aktīvi strādāt, lai veicinātu visu dalībvalstu solidaritāti attiecībā uz tirdzniecības ar Krieviju ierobežošanu Eiropas Savienības līmenī, padarot aizliegumus maksimāli efektīvus.
Latvijā stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli īsteno Ārlietu ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, VID muitas pārvaldi, Satversmes aizsardzības biroju un Valsts drošības dienestu. Stratēģiskas nozīmes preces ir militārās preces, tai skaitā ieroči un sprāgstvielas, un divējāda (civila un militāra) lietojuma preces, piemēram, iekārtas, materiāli, ķīmiskas vielas, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi. Divējāda lietojuma preču tirdzniecība tiek kontrolēta, jo tās potenciāli var tikt izmantotas nekontrolētai militāro tehnoloģiju vai ieroču izgatavošanai. Ar šiem jautājumiem nodarbojas Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa.”
VAS “Latvijas dzelzceļš” komentārs: “VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un tās meitas uzņēmumi stingri ievēro visus starptautisko un nacionālo sankciju regulējošos tiesību aktus un nepieļauj nekādas atkāpes no to prasībām. LDz ciešā sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām rūpīgi seko līdzi, vai krava vai ar to saistītās personas nav atrodamas starptautisko sankciju sarakstos, tāpat tiek pārbaudīti arī vagonu īpašnieki un ar tiem saistītās personas.
LDz ir izveidota un auditēta kontroles sistēma, kas tiek izmantota ikdienas sankciju ievērošanas nodrošināšanas darbā. Mēs rūpīgi analizējam savus sadarbības partnerus, klientus un ar tiem saistītos potenciālos riskus, un šis darbs tiek veikts ciešā sadarbībā ar visām iesaistītajām institūcijām, tostarp VID Muitas pārvaldi un citiem.
Runājot par kravu pārvadājumiem, jāuzsver, ka LDz darbības fokuss ir Vidusāzijas un rietumvalstu kravu piesaistes, un kravu pārvadājumus virzienā uz Krieviju/Baltkrieviju vai no tās LDz nepiesaista.”
Šis jau ir interesanti. Līdz šim bija zināms, ka SIA “LDz Cargo” ir VAS “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmums, bet šajā skaidrojumtekstā “LDz” norobežojas no “LDz Cargo”. Kāpēc? Kā tad “nepiesaista”, ja Latvijā uz sliedēm stāv desmitiem vagonu ar Krievijas produktiem?
Bet tālāk seko šis teksts: “Tomēr pie visu kravu veidu attīstības strādā citi transporta nozares privātuzņēmumi, kuri piesaista kravu, un pēc tam pieņem lēmumu par piesaistītās kravas pārvadātāju - “LDz CARGO” vai kādu citu no Latvijā strādājošajiem kravu pārvadātājiem.
Mangāna rūda nav iekļauta nevienā starptautisko sankciju sarakstā. 2023. gadā kopumā pa dzelzceļu ir pārvadāti aptuveni 1,39 miljoni tonnu mangāna rūdas, no šī apjoma nelielu daļu - aptuveni 6% jeb 86 585 tonnu visā maršrutā no pieostas stacijas līdz pierobežai pārvadāja LDz meitasuzņēmums LDz CARGO, pārējo apjomu - citi dzelzceļa kravu pārvadātāji. 2024. gada pirmajos divos mēnešos kopumā ir pārvadātas 92 146 tonnas šīs kravas, no tām LDz CARGO pārvadāja apmēram 30%.
Līdzīgi kā ar citiem kravu veidiem, arī jautājums par šīs vai citas kravu grupas aizliegumu vai cita veida ierobežojumiem ir ES kompetencē, un tas vienlīdz attiecas uz visām ES dalībvalstīm. LDz šādus lēmumus nepieņem un kā valsts kapitālsabiedrība nav tiesīga pieņemt.
Papildus vēlamies precizēt, ka pēdējo divu gadu laikā VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmumam SIA “LDz Loģistika” nav bijuši un arī pašlaik nav nekādu darījumu ar mangāna rūdas pārvadājumiem.”
Vienvārdsakot, mēs neesam vainīgi, viņa (mangāna rūda) pati atnāca. Un vispār tā ir ES kompetence, lieciet mūs mierā. Un neiespējami ir vērsties pie Satiksmes ministrijas, kas kopā ar Ārlietu ministriju varētu beidzot sākt kārtot šo mangāna rūdas jautājumu ES līmenī.
Aicinājums komentēt mangāna rūdas tranzītu tika nosūtīts arī ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV). Atbildēja viņas preses sekretārs Aleksis Zoldners: “Satiksmes ministrija ir sniegusi atbildi par turpmāko rīcību. Vēl papildu tam varu informēt, ka Ministru prezidente pagājušajā piektdienā, 8. martā ir uzdevusi atbildīgajām institūcijām sniegt Ministru kabineta locekļiem pārskatu par esošo situāciju tranzīta jomā, it paši attiecībā uz precēm, kas šķērso Latvijas teritoriju no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī uz šīm valstīm.”
Ar nepacietību gaidīsim rezultātus šim saspringtajam darbam, pētot situāciju tranzīta jomā. Un atcerēsimies, ka nedz Satiksmes ministrija, nedz “LDz”, nedz ministru prezidente nepieskārās mangāna rūdas jautājuma morālajai pusei: vārdos atbalstām Ukrainu un tās uzvaru, bet patiesībā nodrošinām tranzītu Krievijas vajadzībām ieroču ražošanā. Un tas jau ir amorāli.
