Jaunā parlamenta vēlēšanas Lietuvā trūcīgas: bankas atteikušās kreditēt politiskās partijas

© SCANPIX/Reuters

Lietuvā ir aptuveni 2,4 miljoni balsstiesīgo, kuri svētdien, 13. oktobrī, bija tiesīgi parādīt savu politisko izvēli Seima vēlēšanās. Pēc notikušajām aptaujām ir skaidrs, ka uzvarēt varētu Lietuvas sociāldemokrātu partija, tomēr pēc divām nedēļām ir plānota vēlēšanu otrā kārta, un tad jau viss būs redzams. Kādu ietekmi vēlēšanas Lietuvā atstās uz Latviju un vai vispār atstās?

Diskusijas nav, ir saukļu parāde

Lietuvas Seimā ir 141 vieta, par šīm vietām sacenšas 1740 kandidātu no 15 sarakstiem, savukārt 700 kandidātu cīnīsies par deputātu vietām 71 vienmandāta apgabalā, ziņo Polijas interneta vietne “wnp.pl”. Kas lietuviešiem aktuāls šajās vēlēšanās? Aptuveni tas pats, kas aktuāls mums: tā ir ekonomika, nodokļu politika, sociālie jautājumi, izglītība, ārpolitika un drošības politika. Vairums partiju atbalsta Ukrainu, daudzu partiju bažu avots ir Krievijas un Baltkrievijas tuvums, citas uztrauc skolotāju un ārstu trūkums.

It kā svarīgi jautājumi, taču pirms šī Seima vēlēšanām reklāmas kampaņa bija tikpat kā nemanāma, jo pietrūka naudas, ko tērēt reklāmām, turklāt partiju pārstāvji nebrauca uz reģioniem, lai runātu ar cilvēkiem. Izrādās, bankas Lietuvā nolēma neaizdot naudu politiskajām partijām. Lietuvā vēlēšanu likums nosaka: katram sarakstam publiskajās debatēs tiek atvēlēta viena minūte, tāpat arī viena minūte, lai atbildētu uz cita saraksta deputāta kandidāta jautājumu. Līdz ar to diskusijas nav, tā ir tikai saukļu parāde, un vēlētājos tas rada vilšanos.

Līdz vēlēšanu dienai aptauju līderi bija sociāldemokrāti, kuriem uzticību solīja 13% vēlētāju. Otrajā vietā nostājās gluži jauna, pirms pāris mēnešiem nodibināta partija, ko vainoja antisemītismā - “Zorza Niemna” ar 10,2% atbalstītāju. Šo partiju dibināja bijušais Seima deputāts Remigijs Žemaitaitis: tā ir tikai pirms dažiem mēnešiem izveidota politiskā grupa. Pirms gada Žemaitaitis kļuva ”slavens”, jo publicēja antisemītiskus ierastus savā “feisbuka” lapā, apsūdzot ebrejus genocīdā pret lietuviešiem padomju laikā. Tiesa konstatēja, ka šādi parlamenta deputāta izteicieni nav pieņemami, un Remigijs Žemaitaitis maijā nolika deputāta mandātu, pēc tam nodibināja savu partiju.

Izskatās, ka šī marginālā grupa līdzinās mūsu “progresīvistiem”, kuri uzstājas kā Palestīnas aizstāvji, tāpat demonstrējot antisemītiskus uzskatus. Acīmredzot katrā valstī parādās šādi politpulciņi, lai nostātos radikāli kreisās pozīcijās. Diemžēl viņiem atbalstītāju netrūkst. Žemaitaiša partija šobrīd darbojas kā disciplinēta politiskā mašīna, partijas reklāmas kampaņa - pēc lietuviešu domām - izskatās ļoti dārga, finansēšanas avoti - neskaidri.

Visas vēlēšanas - ar mīnuszīmi

Politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs, vērtējot sociāldemokrātu iespējamo uzvaru Seima vēlēšanās, teic: “Tā jau ir Aļģirda Brazauska vecā partija. Skaidrs, ka šīs partijas politiskais kurss ir kreiss, tomēr nedomāju, ka tā ir prokrieviska partija. Taču tas nav obligāti, ka sociāldemokrāti - ja uzvarēs - būs vadošais spēks jaunajā koalīcijā. Viņiem tomēr nāksies vienoties ar citiem politiskajiem spēkiem.”

Ījabs atzīst, ka Latvijas sadarbība ar Lietuvas politiskajiem spēkiem vienmēr ir bijusi līdzsvarota un bez pretrunām, līdz ar to nekādi satricinājumi nav gaidāmi. “Mēs bieži tiekamies ar lietuviešiem, darām kopīgu darbu “Rail Baltica” projektā, drīz plānota tikšanās sakarā ar austrumu robežas aizsardzību,” stāsta Ījabs.

Vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts uzskata, ka Lietuvas politiskajā laukā notiek mēģinājumi konsolidēt nacionālos un konservatīvos spēkus. “Tas ietekmēs galīgos vēlēšanu rezultātus,” secina Daukšts.

Par jaunnodibināto partiju, kam tiek piekarināta antisemītisma birka, Daukšts saka: “Tas nav nekas neparasts, jo antisemītisma pazīmes, sākot no ANO ģenerālsekretāra Gutjereša un beidzot ar Vācijas partiju AfD, ir šā brīža modes lieta. Protams, ir neliela pretruna. Ebrejiem pārmet, ka viņi bombardēšanās nogalina nevainīgus bērnus, kuri nav ne ar ko saistīti, bet lieta ir tāda, ka palestīnieši, kuri 7. oktobrī iebruka Izraēlā, bērnus dedzināja apzināti. Tas bija apzināts akts. Jo šos bērnus viņi uzskatīja par saviem nākamajiem pretiniekiem. Tāpat kā Hitlers bērnus dedzināja koncentrācijas nometnēs, šī palestīniešu piekoptā dedzināšana kļuvusi par iekšēju melnsimtnieciskās domāšanas veidu.”

Daukšts atzīst, ka visas vēlēšanas, kas notiek Eiropā, ir prognozējamas ar mīnuszīmi demokrātijai un demokrātiskajiem spēkiem. “Nav līderu, jo demokrātija pati par sevi nepieļauj vadoņu veidošanu. Visi tiek novienādoti,” uzskata Daukšts.