Rīga kļūst arvien pieblīvētāka ar melnīgsnējiem vīriņiem, kuri, uz muguras uzlikuši zaļu kasti, uz kuras rakstīts “Wolt”, izvadā ēdienus. Tas ir tā dēvētais platformu darbs – salīdzinoši jauns veids, lai sniegtu konkrētus pakalpojumus par samaksu. Digitālo platformu ekonomika strauji aug. Kovidpandēmijas laikā platformu darbs strauji kļuva populārs, daļēji pateicoties ēdiena un pārtikas preču piegāžu pieaugumam. Dažkārt to dēvē arī par “gadījumdarbu ekonomiku”. Bet šajā galvenokārt ar migrantiem saistītajā perspektīvā ir daudz problēmu.
Ar “Neatkarīgo” sazinājās kāds savulaik aktīvs voltists, vārdā Igors. “Kompānijā “Wolt” no darba tika izspiesti gandrīz visi vietējie darba ņēmēji, proti, kurjeri,” stāsta Igors, “šāda situācija izveidojās, jo platformai nepārtraukti pievienojas milzīgs apjoms iebraucēju, kuri ir piekrituši strādāt par daudz zemāku darba apmaksu nekā vietējie. Vēl pērn platformā strādāja daudz latviešu, šobrīd vien daži cilvēki ir palikuši, pārējie ir devušies peļņā uz ārzemēm. Kompānijai “Wolt” ir izdevīgi, ka pilsēta ir pilna ar kurjeriem, bet pasūtījumu visiem nepietiek. Bieži ir tā, ka “Wolt” izsūta paziņojumus ar aicinājumu iziet darbā, es atlieku citus darbus vai atceļu laiku ar bērniem, piekrītu strādāt, bet darba nav.”
Igors uzskata, ka tā ir laika zagšana: “Daudzi cilvēki ir finansiālās grūtībās, viņi ir pieraduši, ka ar piegādēm var aizpildīt naudas iztrūkumu, viņi iziet darbā, bet neko nenopelna. Pirms pāris gadiem varēja nopelnīt no 10 līdz pat 16 eiro stundā, bet šobrīd samaksa ir nokritusies līdz 3,5 eiro stundā. Šodien platforma gan rādīja, ka ir daudz pasūtījumu, bet, izbraucot pilsētā, tāds čiks vien sanāca - tikai pieci eiro stundā.”
Igors arī ir mēģinājis par šo tēmu sazināties ar Labklājības ministrijas atbildīgajām personām, kuras pārzina Eiropas Savienības regulas par platformām. “Bet tur - kā pret sienu, viņi atbild: mēs neko nevaram. Arī Darba inspekcija ar šo jautājumu negrib nodarboties, jo mums, kurjeriem, nav darba līguma,” saka Igors.
Igoram, par laimi, ir pamatdarbs un arī citas peļņas iespējas. “Es platformā “Wolt” piedalos pamatā tādēļ, lai uzlabotu veselību, braucot ar velosipēdu, bet vairums no tiem, kuri vēl tur palikuši, ir pilnīgi atkarīgi no šī darba. Nepatīkami tas, ka šī platforma veicina situāciju, ka piegādes veic lielākoties migranti, kuriem trūkst naudas, kā rezultātā no ēdienu piegādes paciņām tiek zagts ēdiens,” viņš teic.
Ir diezgan smieklīgi, ka šos voltistus kāds uzskata par studentiem, kuri no mācībām brīvajā laikā piestrādā par ēdienu izvadātājiem. Nu nav viņi nekādi studenti. Un tomēr Latvijas augstskolām vajadzētu kontrolēt, ko tad tās uzņem kā studentus: potenciālos ēdienu vadātājus vai tiešām mācīties gribošus jauniešus. Kā viņi šeit nokļūst un legalizējas? Ko par Rīgas un citu reģionu pieplūdi ar melnīgsnējiem vīriņiem, kuri ne vārda neprot latviski un arī netaisās prast, saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde? Pagaidām neko.
Diskutējot par migrantiem Latvijā, Valsts kancelejas kaut kādas mistiskas Inovācijas laboratorijas vadītāja Evija Taurene pauda viedokli, ka šobrīd “migrācija ir jāpieņem kā notiekošs faktors” visā Eiropā. “Tas ir absolūti normāli, ka arvien vairāk migrantu mēs redzam tepat arī Rīgā un reģionos visā Latvijā,” viņa paturpināja savu absolūti progresīvo domu.
To, ko migranti jau ir paspējuši paveikt Eiropā, diez vai var pielaidīgi nodēvēt par “notiekošu faktoru”, sak, ņemiet par labu, tāpat neko nevar mainīt. Tāpēc valstiski domājošiem cilvēkiem beidzot vajadzētu pamosties un saprast, ka migranti, pirmkārt, mums nav vajadzīgi, otrkārt, tie, kuri te jau atrodas, jākontrolē daudz stingrāk. Pretējā gadījumā varam sagaidīt strauju noziedzības līmeņa celšanos un visus citus “labumus”, ko nes migranti.
Tas, ka par draudošajām migrantu briesmām faktiski nerunā “koalīcijas” partijas, nav nekāds brīnums, bet tas, ka par to klusē arī opozīcija, ir diezgan savādi: kur tad palikusi, piemēram, Nacionālās apvienības apņemšanās sargāt latvisku Latviju? Tā paliek arvien nelatviskāka un melnāka. Par to nekas nav sakāms?
