Tā kā nodokļu maksātāju nauda tiek pļekarēta milzu apjomos un regulāri, sāk jau aizmirsties 300 000 eiro piešķīrums “pētījumam” par “Bolt” un “Wolt” pārtikas piegādātāju aktivitātēm, viņu paradumiem un ekonomiskajām ilgām. Redakcija saņēma atbildes uz jautājumiem par šo tēmu. Saraksti nu publicējam pilnā apjomā, jo teksts ir tā vērts, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm kā piemēru birokrātiski perfektai valodai.
Atbildes mums sniedza Lauma Muižniece, Latvijas Zinātnes padomes (LZP) direktore, kuras pārziņā nonāca “pētījuma” saturs. Piebildīsim, ka LZP atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Mūsu pirmais jautājums: “Kāds bija pamatojums veikt pētījumu par “Bolt” un “Wolt” kurjeriem - laikā, kad naudas nav, piemēram, slimiem bērniem?”
Atbilde: “Projekts par jaunām nodarbinātības formām un to ietekmi uz darba ņēmējiem “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze“ tika īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (turpmāk FLPP) programmas ietvaros.
Atbildot uz jautājumu, vispirms ir būtiski precizēt FLPP programmas uzbūvi un budžeta veidošanas principus. FLPP programmas ietvaros tiek organizēts ikgadējs projektu konkurss atbilstoši piešķirtajam finansējuma apjomam. Finansējuma piešķiršana projektiem balstās uz programmas stratēģiskajiem mērķiem, kas ietver atbalsta nodrošināšanu visu zinātnes nozaru attīstībai, ņemot vērā pieejamo finansējumu. Programmas struktūra ir veidota, lai nodrošinātu līdzsvarotu zinātnes un pētniecības attīstību dažādās jomās, sekmējot jaunu zināšanu radīšanu un to praktisku pielietojumu sabiedrības labā.
FLPP ir izveidota kā konkurss, kurā projektu pieteikumus objektīvi un caurspīdīgi izvērtē neatkarīgi starptautiski eksperti, balstoties uz starptautiskiem zinātniskās izvērtēšanas standartiem. FLPP pētījumi veicina Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskajā vidē un rada ilgtspējīgus risinājumus sabiedrības izaicinājumiem. Tādējādi FLPP programmas mērķis nav pretnostatīt zinātni citiem sociāli nozīmīgiem jautājumiem, bet gan ar pētījumu - šajā gadījumā sociālajā zinātnē - palīdzību tieši palīdzēt sabiedrībai un politikas veidotājiem saprast, kā ar šiem jautājumiem strādāt.
Pēdējo divdesmit gadu laikā digitālās platformas - IT uzņēmumi, kas veido un uztur digitālas infrastruktūras cilvēku saskarsmei un dažādu pakalpojumu sniegšanai - ir kļuvušas par ekonomikas un sadzīves neatņemamu sastāvdaļu visā pasaulē, tostarp Latvijā. Šo uzņēmumu ietekme ir ne tikai ekonomiska, bet arī sociāli strukturāla - tie ietekmē kā cilvēki sazinās (Facebook), iepērkas (Amazon), mācās (Duolingo) un arī strādā (Upwork, GetaPro, Wolt, Bolt u.c.). Nodarbinātības platformas - tādas kā Upwork, Taskrabit, Uber, Deliveroo un arī Wolt un Bolt - ir radījušas pilnīgi jaunu nodarbinātības formātu un kļuvušas par būtisku pamata vai papildu ienākumu avotu daudziem cilvēkiem.
Pēc Eiropas Komisijas datiem 2021. gadā Eiropas Savienībā aktīvi darbojās vismaz 500 darba platformas, ar kuru starpniecību strādāja aptuveni 28 miljoni cilvēku. Eiropas Komisija paredz ka platformās nodarbināto skaits sasniegs 43 miljonus. Apzinoties jaunā darba formāta augošo popularitāti, Eiropas Komisija jau kopš 2021. gada ir īpaši aicinājusi pētīt platformu nodarbinātību un ar to saistītajiem sociālajiem riskiem, norādot uz platformās strādājošo sociālo nedrošību un platformu praktizētās algoritmiskās vadības iespējami negatīvajiem blakusefektiem.
Pētījumā analizētās Wolt un Bolt Food platformas ir daļa no šīs jaunās nodarbinātības infrastruktūras. Tajās kā nodarbinātie ir iesaistīti gan Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, tajā skaitā studenti, gan arī ārvalstnieki, pēc pēdējiem platformu sniegtajiem datiem kopā aptuveni 13 000 cilvēku.
Pētījuma mērķis, ir, izmantojot Wolt un Bolt Food gadījuma analīzi, vairot izpratni par platformu nodarbinātību kā jaunu nodarbinātības formu, pievēršot uzmanību šī jaunā nodarbinātības veida priekšrocībām un trūkumiem. Viens no būtiskākajiem trūkumiem ir platformu darbības regulācijas nepilnības, tajā skaitā tās, kas regulē nodarbināto darba tiesiskās attiecības. Līdz ar to minētais jautājums ir ļoti aktuāls un pamatots, tas prasa izpēti, lai nodrošinātu datos un argumentācijā balstītu priekšlikumu izstrādi valsts regulējuma pilnveidei.
Projekta “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze“ īstenošana uzsākta 2022. gada janvārī un veikta atbilstoši 2021. gadā noslēgtajam līgumam. Projekta īstenošanas laikā tika veikta uzraudzība, pārliecinoties gan par finansējuma izlietošanas atbilstību, gan progresu attiecībā uz mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā uzraudzības rezultātus, nebija pamata pārtraukt projekta īstenošanu. Projekts šobrīd ir noslēguma fāzē un tiks veikta arī projekta noslēguma pārskata vērtēšana, atbilstoši kvalitātei un rezultātu izpildei. Atbilstoši ārvalstu ekspertu vērtējumam var tikt un var netikt veikta finanšu korekcija.”
Mūsu otrais jautājums: “Kurš bija rosinātājs veikt šādu pētījumu?”
Atbilde: “FLPP projekta īstenošanu ierosina pētījuma projekta iesniedzējs - zinātniskā institūcija, projekta iesniegumā norādot zinātniskās grupas locekļus - projekta vadītāju, projekta galveno izpildītāju un projekta izpildītāju. FLPP projekta “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze” iesniedzējs ir Latvijas Kultūras akadēmija un projekta vadītāja ir Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece, Dr.soc. Maija Spuriņa.
Projektu izvērtēšanai tika atlasīti ārvalstu eksperti, balstoties uz projektu pieteikumu saturu un specifiku. Šie eksperti tiek piesaistīti, lai nodrošinātu neatkarīgu un objektīvu zinātnisko izvērtējumu, kas atbilst starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei, tostarp izvērtējot pētījuma darba kvalitāti un tā atbilstību izvirzītajam mērķim, kā arī projekta vadītāja un galveno izpildītāju zinātnisko kvalifikāciju.
FLPP mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs. Projektu tēmas, ņemot vērā aktuālo gan Latvijā, gan pasaulē, ir zinātnisko institūciju un pētnieku izvirzītas. Katru gadu pētnieku grupām ir iespēja iesniegt savus projektu iesniegumus, kuri tiek vērtēti administratīvi un saturiski atbilstoši trīs kritērijiem - zinātniskā kvalitāte, projekta rezultātu ietekme un projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums. Lai projekts tiktu atbalstīts, projekta tematikai ir jābūt aktuālai Latvijas vai pasaules kontekstā, projekta iesnieguma vērtējumam jāsasniedz kvalitātes slieksnis: vismaz četri no pieciem punktiem kritērijā “Projekta zinātniskā kvalitāte”, vismaz trīs no pieciem punktiem kritērijos “Projekta rezultātu ietekme” un “Projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums”, kā arī vismaz desmit punkti šo kritēriju kopsummā.”
Trešais jautājums: “Kurš izdomāja, ka par šo pētījumu jāmaksā 300 000 eiro?”
Atbilde: “FLPP izstrādi regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 725. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem projektu konkursi notiek kopš 2018. gada. Minimālais un maksimālais projektu apjoms noteikts konkursa nolikumā. Projekta budžetu aprēķina un pamato projekta iesniedzējs, tā ir viena no projekta iesnieguma sastāvdaļām.”
Ceturtais jautājums: “No kurienes ieguvāt šādu finansējumu?”
Atbilde: “FLPP ir Izglītības un zinātnes ministrijas finansēta uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma.”
Piektais jautājums: “Cik garš ir pētījums?”
Atbilde: “Pētījums var tikt īstenots līdz 3 gadiem. Interesējošais projekts tika uzsākts 2022. gada janvārī. Pētījuma akadēmiskie rezultāti ir izklāstīti piecās zinātniskās publikācijās, no kurām
šobrīd publiski pieejamas ir divas - raksts akadēmiskās izdevniecības Cogatitatio augstas citējamības žurnālā “Social Inclusion” un raksts LU žurnālā “Akadēmiskā dzīve”. Pārējās trīs publikācijas ir iesniegtas trīs citos prestižos akadēmiskos žurnālos, šobrīd tiek recenzētas, tāpēc nav publiski pieejamas. Pētījuma ietvaros ir sagatavotas arī 18 prezentācijas akadēmiskās konferencēs un politikas veidotāju rīkotos semināros. Tāpat ir sagatavotas rīcībpolitikas rekomendācijas, kuras tiks izsūtītas politikas veidotājiem un sociālajiem partneriem.”
Sestais jautājums: “Kāds ir reālais labums un ieguvums no šī pētījuma?”
Atbilde: “Galvenais un būtiskākais ieguvums no šī pētījuma ir akadēmiski pamatotas jeb sistemātiskas zināšanas par jaunu nodarbinātības formu - platformu darbu, kas pēdējos gados kļuvusi izplatītāka gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Pētījums sniedz pienesumu zinātnei pasaules līmenī, ko apliecina tas, ka pētījuma ietvaros sagatavotās publikācijas ir pieņemtas publicēšanai prestižos akadēmiskos žurnālos.
Vienlaikus, pētījumā gūtās atziņas būs noderīgas arī politikas veidotājiem tieši Latvijā, lai efektīvāk pārvaldītu platformu ekonomiku un nodrošinātu lielāku tajā nodarbināto sociālo aizsardzību. Pētījumā gūtie secinājumi šobrīd ir īpaši aktuāli, ņemot vērā, ka Latvijai līdz 2026. gada pavasarim ir jāievieš nesen pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, kuras mērķis ir uzlabot platformās strādājošo darba apstākļus un personas datu aizsardzību platformu darbā. Ieviešot šo direktīvu nākamo divu gadu laikā, Latvijai ir iespēja stiprināt platformās strādājošo tiesības gan attiecībā uz sociālo aizsardzību un darba drošību, gan algoritmu pārvaldību un personas datu pieejamību. Tādējādi tā ir iespēja veidot sociāli atbildīgu platformu - ekonomikas modeli, kas kopumā veicinās sociālo taisnīgumu Latvijā un līdz ar to stiprinās iedzīvotāju uzticību valstij.
Pētījums ļauj labāk izprast platformu nodarbinātības kā jauna nodarbinātības veida popularitāti kopējā darba tirgus kontekstā un izgaismo ar šo jauno darba formu saistītos sociālos riskus. Kaut tieši pētītā grupa ir ēdienu piegādē strādājošie, pētījumā atklātie izaicinājumi skar arī citu jomu pārstāvjus, kuri veic darbu pēc pieprasījuma, un projekta nodevumos ietvertās atziņas ņemamas vērā arī tradicionālajā darba praksē.”
Kā redzams, atbildēs ieguldīts pamatīgs darbs, lai vienkāršo (un ne tik vienkāršo) lasītāju pārliecinātu, cik ļoti nepieciešams Latvijas sabiedrībai ir šis pētījums, kas kaut ko “līdzsvaro”, “sekmē” un “nodrošina neatkarīgu un objektīvu zinātnisko izvērtējumu”, izpētot, kā jūtas un uz kādām tālēm sniedzas boltisti un voltisti. Finansējums šai “izpētei”, protams, ir daudz svarīgāks nekā visi pārējie finansējumi, kam naudas hroniski nepietiek. Šā “pētījuma” pieteikumu iesniedza Latvijas Kultūras akadēmija, un projekta vadītāja ir Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece, Dr.soc. Maija Spuriņa, kura ir partijas “Progresīvie” atbalstītāja. Tad tiešām nav brīnums, kāpēc šim “pētījumam” piešķirti 300 000 eiro: šis “progresīvais” politpulciņš ir sevišķi atvērts dažādu marginālu parādību atbalstam.
Atbildes par dāsni apmaksāto rakstudarbu diemžēl neatklāj galvenos aspektus: kādu problēmu atrisina šis pētījums un ko tas dod valsts ekonomikai? Protams, tas neatbild arī uz jautājumu: kā apturēt nodokļu maksātāju naudas bezjēdzīgu šķērdēšanu? Uz šī fona sevišķi ciniski izskan šā projekta aizstāvju teiktais par to, ka “tā ir iespēja veidot sociāli atbildīgu platformu - ekonomikas modeli, kas kopumā veicinās sociālo taisnīgumu Latvijā un līdz ar to stiprinās iedzīvotāju uzticību valstij”. Piedodiet, kādā tieši veidā šis projekts “stiprinās iedzīvotāju uzticību valstij”? Ar to, ka nauda - kā vienmēr - tiek izmesta pa labi un šķērsām?
LZP vadība īsti nav sapratusi mūsu jautājumu par to, cik garš ir pētījums, atbildot, ka tas ilgšot līdz trim gadiem. Viss skaisti, var pētīt kaut vai 33 gadus, taču mans jautājums bija par to, uz cik lappusēm tad ir realizēts šis rakstudarbs? Tiešām uz 14, kā tiek apgalvots tīmeklī?
Ak, jā, un vēl taču jāpieskaita konferences un citas saiešanas, kas atklās pārtikas piegādāju lielo pienesumu valsts ekonomikai: atcerēsimies jauko video sižetu, kur priecājāmies par diviem voltistiem/boltistiem, kuri, pārkrāmējot pārtikas kastes, nodarbojās, piedodiet, ar vienas intīmas vietas kasīšanu.
Vēl jārunā par pētījuma valodu: tik daudz pareizrakstības un stila kļūdu nav pat nesekmīgu studentu kursa darbos. Un kur nu vēl bezjēdzīgu citātu izmantošana, piemēram: “Latviešu valodas zināšanu prasība ir valsts noteikta prasība, rezultējusies no Latvijas postpadomju neoliberālisma un agresīva nacionālisma. (..) 1990. gados šāds nacionālisms Latvijā veidojās etniskā rāmī - tas bija vērsts pret latviešu krievvalodīgo kopienu, īpaši pret tiem, kas padomju laikā bija iebraukuši no citām padomju republikām un tika skatīti kā padomju pagātnes “atliekas”.” Kas ir “latviešu krievvalodīgā kopiena”? Un kāds vēl “agresīvais nacionālisms”?
Rezultējoši: šis “pētījums” ir kārtējā naudas izmešana bezjēdzīgā pasākumā. Bet tādi mūsu valstī diemžēl notiek regulāri: rindā, šķiet, atrodas jau nākamie “pētījumi”. Un tas jau ir bezcerīgi.
