Rektālās svecītes salīdzināt ar adventes svecēm – tik augsts lidojums nebija vērojams pat iepriekšējā sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” skandāla ietvaros, kad sabiedrība sašuta par “cūku komiksu”, kurā māksliniece Gundega Evelone Ukrainas aizstāvjus iemiesoja cūku tēlos. Šoreiz sabiedrisko mediju portālā kāds Rupucinskis ar jaunu komiksu “Ziemas stāsti” ņirgājas par slimību un par Adventa laiku.
Nosūtīju sabiedrisko mediju ombudam Edmundam Apsalonam vēstuli par šo komiksu.
“Vēlos uzzināt Jūsu viedokli par LSM publicētā jaunā komiksa pirmo sēriju - par vectētiņa rektālajām svecītēm un adventes svecēm.
1. Vai tas ir turpinājums bēdīgi slavenajam “cūku komiksam”, kur gaumīgi ņirgājās par Ukrainas aizstāvjiem?
2. Tagad kopīgi ņirgāsimies par slimībām un adventi?
3. Kā šāda rīcība pieskaņojas medija ētikas kodeksam?”
Atbildi ombuds atsūtīja nekavējoši. Citēju: “Paldies, ka vērsāt manu uzmanību uz sabiedrisko mediju portālā lsm.lv publicēto komiksu. Par šo publikāciju esmu saņēmis arī oficiālu iesniegumu ar lūgumu izvērtēt tās atbilstību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. pantā izteiktajai prasībai, ka sabiedriskajiem medijiem savas programmas un pakalpojumus ir jāveido atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām.
Par šo publikāciju tiks veidots ombuda atzinums. Atzinuma sagatavošanas laikā ombuds nesniedz komentārus un nepauž savu viedokli par izskatāmo lietu. Tiklīdz atzinums būs publicēts, informēšu Jūs par tā saturu.
Pateicos par ieinteresētību sabiedrisko mediju satura kvalitātē!”
Piebildīšu, ka ombuda uzdevums ir pārraudzīt sabiedrisko mediju darba atbilstību likumam, ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām. Viņš arī atbild uz personu iesniegumiem par sabiedrisko mediju darbu. Izskatās, ka pietiktu vien ar ombudu, lai atbildētu uz jautājumiem par sabiedrisko mediju darbu, nav nepieciešams uzturēt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas nespēj skaidrot situāciju, jo tai nav nekādu tiesību to darīt. Tas nozīmē, ka diemžēl šādai padomei nav jēgas.
Uz kārtējo “lsm.lv” skandālu aktīvi reaģē sabiedrība, gan nosodot, gan brīnoties par galējo bezgaumību un asprātības trūkumu, ko publikācijā pieļāvusi sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” vadība. “Vai tiešām šāds “humors” kādam šķiet smieklīgs?” retoriski vaicā kāds lasītājs.
Savu attieksmi sarunā ar “Neatkarīgo” izsaka arī politologs Andis Kudors: “Ir tēmas, par kurām ir pieņemts nesmieties. Šajā gadījumā tā ir tēma par Adventa laiku, par svecītes iedegšanu. Un cik, piedodiet, aprobežotam ir jābūt cilvēkam, lai nesaprastu, ka ir tēmas, kas ļoti daudziem ir svētas un svarīgas, par kurām nevajag ņirgāties. Labākajā gadījumā var teikt, ka jaunais komikss ir sliktas gaumes atspoguļojums, tas ir sekls, un daļa sabiedrības jutīsies aizskarta.”
Kudors uzskata, ka tā ir neadekvātu asociāciju raisīšana: “Informācijas karā ir tāda metode, kas angliski saucas “control of frames” (ietvaru kontrole). Tāds piemērs. Bijušo Ukrainas prezidentu Petro Porošenko dēvēja par šokolādes karali. Tas jau nav nekas slikts - ražot šokolādi. Bet problēma bija kontekstā: ja medijos desmit reizes pēc kārtas tiek atkārtots, ka Porošenko ir šokolādes karalis, nevis valsts prezidents, tad lasītājiem rodas asociācija - jā, šokolādes karalis. Un tas, protams, ir maznozīmīgāk par valsts prezidentu. Šis ietvars neparāda Porošenko vispusīgi, tiek nofiksēts viens aspekts, kas politiskajā kontekstā nav labvēlīgākais. Un tā ir asociāciju radīšana: kristīgajā pasaulē ir Adventa laiks, bet sabiedriskajā medijā parādās šādas karikatūras. Daļa cilvēku secina: svarīgāk ir ieņirgt.”
Kudors uzskata: ja tas būtu privātais medijs, viss būtu citādi, jo katram ir sava gaume un vērtības. “Bet tiklīdz tas ir sabiedriskais medijs, tas ir pilnīgi cits stāsts,” saka Kudors, “jo tas ir visas sabiedrības medijs. Tas nedrīkst šauri pozicionēties. Jā, droši vien ir tādi, kuri ierēc par Adventa laiku, bet viņu nav daudz. Un man, protams, ir daži jautājumi tam karikatūristam, bet tos es skaļi neuzdošu. Ja es pats savām acīm nebūtu redzējis šo publikāciju, es nespētu noticēt, ka kaut kas tāds ir iespējams. Ir taču morāli ētiskās robežas, kuras nevajadzētu pārkāpt.”
Bīskapa emeritus Pētera Sproģa izteikās dzirdama ironija: “Ja nemaldos, tas bija austriešu psihiatrs Zigmunds Freids, kurš radīja cilvēka attīstības fāzu teoriju, un viena no šīm fāzēm bija anālā fāze: bērns mācās iet uz podiņu, bet, ja viņu tajā laikā nepareizi audzina, viņa tālākajā attīstībā var rasties traucējumi. Bērniem kaut kādā noteiktā vecumā šķiet, ka viss, kas saistīts ar kakām un ar dibenu, ir nenormāli smieklīgs. Acīmredzot ir cilvēki, kuri palikuši anālajā fāzē. Tas tā, vulgarizējot Freida teoriju. Ja pieaugušam cilvēkam rodas asociācija, ka svecīti var kaut kur iestumt un ka tādā veidā var “aiziet” līdz dibenam, turklāt tas kādam šķiet smieklīgi, tad - apsveicu, smejieties!”
Sproģis rosina sabiedrisko mediju portālam nevis ieņirgt par Adventa laiku, bet gan runāt par visai sabiedrībai aktuālām lietām, piemēram, par katastrofālo stāvokli demogrāfijā. “Mūsu spēles laiks “iztek”. Tas, kas tagad notiek, ir izslēgšanas turnīrs, un laiks beidzas. Mēs tūlīt pazudīsim. Vai varam kaut ko darīt? Protams, ne jau pabalstu dēļ dzimst bērni, bet nevajag tos pabalstus pamest kā izsalkušiem suņiem kaulu. Sabiedriskajam medijam ir jākomunicē ar sabiedrību, stāstot, pārliecinot, ka bērni ir vērtība, valdībai, parlamentam, prezidentam par to jārunā. Var taču samazināt nodokļu slogu daudzbērnu ģimenēm, bet par to vispār nav diskusiju. Tā vietā sabiedriskais medijs publicē karikatūras par rektālajām un adventes svecēm,” saka Sproģis.
