Nav pamata brīnīties par to, ka Rīga kļūst arvien “krāsaināka”: derīga uzturēšanās atļauja patlaban ir vairāk nekā 130 000 trešo valstu pilsoņu. Īpaši daudz ir ieceļotāju no Indijas un Vidusāzijas, sevišķi – no Uzbekistānas. Tiešajos reisos no Uzbekistānas Rīgā katru nedēļu ielido vairāki simti uzbeku. Uz kāda pamata viņi šeit tiek ielaisti – nav skaidrs. Robežsardzes pārstāvji apgalvo, ka viņi iztaujājot ieceļotājus. Turpināsim pētīt šo jautājumu. Bet ir vēl kāds aspekts, par ko skaļi netiek runāts.
Kāda uzņēmēja, kuras vārds redakcijai ir zināms, izstāstīja, ka viņai jau vairākas firmas ir piedāvājušas savus pakalpojumus, proti, “nopirkt” strādniekus no trešajām valstīm.
Piedāvājums ir aptuveni šāds: “SIA “Tāds un tāds” piedāvā sadarbību personāla atlasē no Uzbekistānas un Moldovas. Esam gatavi nodrošināt Jūsu uzņēmumu ar darbiniekiem. Nodarbojamies ar rūpīgu personāla atlasi atbilstoši Jūsu prasībām. Mūsu darbiekārtošanas kompānija strādā Latvijā vairāk kā piecus gadus. Strādājam ar (tiek nosaukti vairāki pazīstami Latvijas uzņēmumi). Nodrošinām pilnu dokumentu paketi darbā iekārtošanai Jūsu uzņēmumā, nodrošinot strādniekus ar darba apģērbu, dzīvesvietu un transportu. Personāla atlases menedžere Tatjana.”
Strādnieku “nopirkšanai”, protams, ir sava konkrēta takse - naudas summa, kas jāieskaita SIA “Tāds un tāds” kontā. Savukārt, kad strādnieki jau ir iekārtoti darbā, viņi saņem minimālo algu. Iespējama vēl mazāka likme, jo darba ņēmēji nav izvēlīgi.
Ir arī citi piedāvājumi. Piemēram, kāda cita “darbā iekārtošanas firma” raksta: “Darbinieki tiek rūpīgi atlasīti un pārbaudīti (fiziski un psiholoģiski); darbinieks ierodas uz darba vietu pēc ES nodarbinātības likuma un Latvijas Republikas regulām.”
Firma noslēdz savstarpējo pakalpojuma līgumu, rīko darbinieku atlasi un izvērtē piemērotākos darbiniekus atkarībā no darba specifikas un sfēras, Kirgizstānas un Kazahstānas pilsoņiem tiek veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, un šiem strādniekiem tiek izsniegtas Latvijas darba vīzas. Savukārt darba devējs līgumā norādītajā termiņā norēķinās par līguma vienošanos. “Darbā iekārtošanas firma” uzsver, ka strādnieki ir ārzemnieki - Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Kirgizstānas un Kazahstānas krieviski runājoši pilsoņi. Firma atgādina, ka tā uzņemas visu darbinieku lietvedību (veselības un civiltiesisko apdrošināšanu, nodokļus utt.). Tas gan izklausās neticami, jo kāpēc gan šādām “darbā iekārtošanas firmām” vajadzētu tērēties nodokļiem un apdrošināšanai.
Interesantas ir “kopējās izmaksas”: palīgstrādnieka kopējās izmaksas darba devējam ir 8-10 eiro stundā, bet arodmeistara kopējās izmaksas darba devējam ir 10-15 eiro stundā. Stundas likme samazinās, ja darba devējs sedz darbinieka ceļa vai dzīvošanas izmaksas.
Mūsu uzņēmēja, kura izstāstīja par šo shēmu, teic, ka šādu “darbā iekārtošanas firmu” ir gana daudz, jo piedāvājumi nākot teju katru dienu. Tas nozīmē, ka šīs “firmas” ievelk Latvijā tūkstošiem migrantu, no kuriem vairums ir islāmticīgie, proti, tādi, kas katrā ziņā vēlas šeit būvēt mošejas. Pērn Latvijā ieceļoja 28 000 uzbeku. Neliela daļa no viņiem aizceļoja tālāk uz citām ES valstīm, vairums palika Latvijā.
Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas priekšsēdētājs Edvīns Šnore (NA) izteicās, ka tas ir milzīgs apjoms, kas rada potenciālu apdraudējumu valsts drošībai. Pērn Valsts drošības dienests sadarbībā ar Valsts robežsardzi ieceļošanu Latvijā liedza vairāk nekā 1000 trešo valstu pilsoņiem. Taču jautājumi paliek atklāti: kādā veidā desmitiem tūkstošu migrantu iegūst darba atļaujas un uz kāda pamata viņi iegūst uzturēšanās atļaujas?
Saeimā patlaban tiek veikti grozījumi Imigrācijas likumā un Valsts robežas likumā, kas paredz stingrāk pārbaudīt ieceļotājus no tā dēvētās Neatkarīgo valstu savienības (NVS) valstīm. Cerams, ka progresīvie visiem bēgļiem un migrantiem palīdzētāji nenogriezīs šos likuma labojumus.
Paliek vien tāda “sīka” neizpratne: uz kāda tiesiska pamata darbojas daudzās “darbā iekārtošanas firmas”, kas vietējiem uzņēmējiem pārdod strādniekus no trešajām valstīm, ar šo tirdzniecību nopelnot ievērojamu naudu? Faktiski tā ir vergu tirdzniecība. Turpināsim pētīt šo jautājumu.
