Mazo Andreju atrada apsnigušu, viņš gulēja pie sliedēm, sarāvies čokuriņā. Kājās bija tikai zeķītes. Melnā tumsa un krītošais sniegs slēpa zēna pēdējos soļus, un Dievs vien zina, ko viņš izjuta šajā ziemas naktī, stingstot un izmisumā raudot. Policists atrada Andreju 21.40, un tas notika deviņas stundas pēc Andreja pazušanas. Zēns gulēja sniegā kilometru no mājām.
Mazais zēns, kuram bija nepilni divi gadiņi, ap pusdienlaiku bija izgājis no vecvecāku mājas Rēzeknes novada Lendžu pagastā. Un tikai ap pulksten trijiem pieaugušie attapušies, ka nekur neredz mazo puiku, tāpēc vectēvs zvanīja policijai. Par bērna pazušanu cilvēki uzzināja no sociālajiem tīkliem un devās meklēt puisēnu. Lendžu pagasta Skangaļu sādžā sapulcējās vairāki simti brīvprātīgo, lai palīdzētu meklēt Andreju.
Rēzeknes sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns bija maksimāli atturīgs, vērtējot notikumu, vien apliecināja, ka divas aizturētās personas ir puisēna māte un vecāmāte. “Policija turpina izmeklēšanu,” viņš teica, “pagaidām neko nevaru komentēt. Varu tikai pateikt, ka bērns bija deklarēts Rēzeknē, bet nebija konstatēts, ka viņa ģimene būtu nelabvēlīgo skaitā. Uz Lendžu pagastu zēns kopā ar māti bija atbraucis ciemos pie vecvecākiem.”
Pārdomas, protams, radās pašas no sevis: kam ir jānotiek ar pieaugušiem cilvēkiem, lai viņi ilgstoši nepamanītu (!), ka pazudis divgadīgs bērns? Iespējams, ka pie vainas bija pārmērīga alkohola lietošana. Tad, protams, tiešām vairs nav laika uzpasēt bērnu, kurš var pazust dažu minūšu laikā, izejot ārā nepiemērotā apģērbā un tikai ar zeķītēm kājās. Pēc policijas teiktā - notikumā klāt bija arī puisēna māte un vecāmāte. Tomēr zēna meklēšanā viņas neesot piedalījušās.
Zēna meklēšana bija emocionāli smaga, daudzi brīvprātīgie atzina, ka viņiem pašiem mājās ir mazi bērni, tāpēc viņi bez apdomāšanās devās meklēt mazo Andreju. Meklēšanā piedalījās Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, iesaistījās Valsts robežsardzes helikopteri, tika izmantoti droni, tika pārbaudīja apkārtnes dīķi... Taču meklēšanu apgrūtināja snigšana, kas slēpa bērna pēdas.
Vēlu vakarā atrastais zēns vēl bija dzīvs, bet bez samaņas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) auto ieradās 14 minūtes pēc izsaukuma. Daudzi brīvprātīgie bija apbēdināti, ka “ātrā palīdzība” neatradās uz vietas visu laiku, jo - iespējams - tad zēnu varētu izglābt. Taču pēc 40 minūšu reanimācijas pasākumiem Andrejs nomira, jo ķermeņa atdzišana bija pārāk dziļa.
Kā izteicās NMPD pārstāve Arita Freimane, mediķi uz notikuma vietu tiek izsaukti tad, kad ir nepieciešama viņu palīdzība. Viņa paskaidroja, ka NMPD pārstāvji nemēdz dežurēt šādos meklēšanas pasākumos, jo meklēšana var būt ilga. Bet ja nu tā tomēr nav ilga - vien deviņas stundas? Un varbūt tieši tās 14 minūtes, kad tika gaidīta “ātrā palīdzība”, bija izšķirošās? Varbūt tomēr der mainīt palīdzības sniegšanas loģistiku, jo tādas situācijas nav pārāk biežas, bet izmaiņas loģistikā spēj glābt dzīvības? Un bija taču skaidrs, ka bērns nekur tālu nevarēja aiziet.
Bet par to biežumu… Nule Vecmīlgrāvī četros no rīta tika atrasts divgadīgs zēns, tērpies vien pidžamā. Policisti meklēja viņa vecākus ar dažādām metodēm, līdz beidzot atrada. Arī šajā gadījumā nav skaidrs: kam jānotiek, lai vecāki nedzirdētu, ka viņu mazais bērns naktī iziet pa durvīm? Kā vispār tiek uzraudzīti bērni? Kāda sieviete, kas komentēja šo notikumu, izteicās vienkārši un skaidri: “Es savus mājdzīvniekus uzraugu daudz rūpīgāk nekā šie tā dēvētie vecāki.”
Bērnu aizsardzības centrs atgādina: “Bērnam līdz septiņu gadu vecumam nepieciešama pieaugušā cilvēka uzraudzība pastāvīgi, lai novērstu jebkādu negadījumu riskus. Vecāka primārais pienākums ir rūpēties par bērna labklājību un izvairīties no apdraudējuma, kas var skart bērnu.
Sabiedrībā svešu bērnu nav, tādēļ aicinām pievērst uzmanību, kas notiek mums blakus, un nepieciešamības gadījumā ziņot atbildīgajām iestādēm.”
Nezinu, vai šis atgādinājums ko līdzēs un vai bezatbildīgie vecāki ko mācīsies no negadījumiem, kas notiek ar bērniem. Bet acīmredzot tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu vairāk pievērst uzmanību riska ģimenēm, jo tādu diemžēl ir gana daudz.
