Vienlīdzīga pieeja informācijai ir demokrātiskas valsts pamats

© Ģirts Ozoliņš/F64

Valdības uzspiestā preses piegādes tarifu paaugstināšana nākamajam gadam apdraud demokrātiju un vārda brīvību Latvijā.

Viens no Latvijas nākotnes attīstības virziena jautājumiem ir, kā savietot virzienu uz tirgus ekonomiku ar virzību uz demokrātiju. Problēma ir tā, ka pārspīlēts atbalsts tirgus ekonomikai var radīt būtiskas problēmas demokrātiskai iekārtai. Tirgus ekonomikā tiek uzskatīts, ka sistēma ir taisnīga, jo ikviens saņem tādu resursu daudzumu, par kādu citi gatavi pirkt viņa saražoto produkciju un pakalpojumus. Jo augstāk citi novērtē kāda ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvāto, jo vairāk viņš var patērēt vai izmantot ienākumus savas bagātības vairošanai un uzkrāšanai.

Ja tirgus sistēma ideāli nodrošina resursu apmaiņu, tad valstij tajā nebūtu jāiejaucas. Tirgus ekonomikas noteicošais princips ir “Laissez faire, laissez passer”, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē: “Nejaucieties, ļaujiet notikumiem (ekonomikā) attīstīties pašiem.” Konsekventi īstenojot šādu pieeju, valstij un valdībai nevajadzētu iejaukties ekonomiskajos procesos (plānot, subsidēt, kontrolēt utt.), jo tās iejaukšanās varētu graut tirgus mehānisma efektivitāti.

Tomēr vēsturiski ir pierādīts, ka galvenais tirgus ekonomikas labums sabiedrībai ‒ konkurence ideālā gadījumā darbojas tikai tad, ja no valsts puses tiek uzturēti t.s. perfektas konkurences nosacījumi. Viens no nosacījumiem noteic, ka konkurence būs tikai tad, ja pircējiem un pārdevējiem būs pilna informācija par tirgu un nebūs asimetriska pieeja informācijai. Gadījumos, ja ir asimetriska informācija, pārdevējs gūst lielu peļņu tāpēc, ka zina to, ko nezina pircējs, vai pircējs gūst lielu peļņu tāpēc, ka zina to, ko nezina pārdevējs. Ja pelņa ilgstoši tiek gūta, izmantojot partneru nezināšanas radītās priekšrocības, tad šādas rīcības sekas ir uzticības krīze un uzticēšanās zudums (asimetriskās informācijas destruktīvā loma ir labi analizēta Džordža A. Akerlofa (George A. Akerlof ) rakstā “The Market for “Lemons”: Quality Uncertainty and the Market Mechanism” (The Quarterly Journal of Economics, Vol. 84, No. 3. (Aug., 1970), pp. 488‒500).

Diemzēl, ja valsts vispār neiejaucas ekonomikas norisēs, tad tirgus dalībnieki “ar laiku noārda arī ekonomiskā liberālisma un perfektās konkurences pamatus.

Tāpēc ar laiku tirgus ekonomikas dalībnieku darbību iespaidā perfekta konkurence zaudēs savus atribūtus (Andrejs Jaunzems. J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum. - Ventspils augstskola, 2017., 29. lpp.).

Līdz ar to ikvienas sociāli atbildīgas valsts valdības uzdevums ir nepieļaut, lai tirgus dalībnieki sagrautu konkurenci un demokrātiskas iekārtas pamatus. Viens no veidiem ir uzturēt vienlīdzīgu pieeju informācijai. Valstij ir jānodrošina, lai vienlīdzīga pieeja pie informācijas tiktu garantēta gan tiem, kas dzīvo atšķirīgās vidēs ‒ lielpilsētās un novados, gan tiem, kam ir atšķirīgs vecums ‒ pensionāriem un jauniešiem, gan tiem, kuriem ir atšķirīgas digitālās un tehnoloģiju prasmes utt.

Līdz šim Latvijas valsts pasta nozarē (ar izlīdzinātu un daļēji subsidētu abonētās preses piegādes tarifu) nodrošināja vienādās informatīvas iespējas un mazināja nevienlīdzību starp Rīgu un Latvijas vistālākajiem novadiem. Nākamgad Latvijas laikrakstu izdevēju iespējas turpināt laikrakstu izplatīšanu apdraud valsts politika pasta nozarē, kas paredz paaugstināt laikrakstu izplatīšanas pasta tarifus, padarot tos nepieejamus lielākajai daļai no Latvijas novadu iedzīvotājiem. Valsts politika pasta nozarē piespiež visus laikrakstu izdevējus veikt vienu no izvēlēm: ievērojami paaugstināt laikrakstu abonēšanas cenu vai saglabāt esošo abonēšanas cenu, bet tad ir jāatrod ienākumi, lai kompensētu zaudējumus, kas lielam Latvijas laikraksta izdevējam ir mērāmi desmitos tūkstošu eiro katru mēnesī, vai arī atteikties no laikraksta izdošanas papīra formātā, meklējot citas informācijas izplatīšanas formas. Diemžēl visiem papīra formāta laikrakstiem pārejot tikai uz digitālu formu, ievērojamai pieaugs informatīvā nevienlīdzība starp digitālās prasmes labi pārvaldošajiem iedzīvotājiem un tiem, kuri joprojām kā galveno informācijas avotu izmanto tradicionālos medijus. Pašreizējā valdības politika grauj Latvijas valsts demokrātijas pamatu. Covid-19 ierobežojumu izraisītā krīze ir radījusi visiem Latvijas preses un digitālo nesēju izdevējiem tik lielus zaudējumus, ka pat vienkārši krīzes seku mazināšanai ir nepieciešams valsts atbalsts. Savukārt jau sagatavotā pasta piegādes tarifu paaugstināšana būs tik liels trieciens drukātajiem medijiem, ka sekas būs informatīvās nevienlīdzības pieaugums un jauni draudi Latvijas demokrātiskajai iekārtai.

Neatkarīgā jau vienu mēnesi iznāk tikai digitālā formātā, un mēs varētu mierīgi noskatīties, kā jauno konservatīvo pārvaldē nodotā Satiksmes ministrija kopīgi ar Ministru kabinetu iznīcina mūsu bijušo konkurentus.

Tomēr sabiedrības intereses mums ir daudz svarīgākas, tāpēc Neatkarīgā aicina valdošās partijas, Latvijas Saeimu un valdību steidzami pārskatīt “Latvijas pasta” ilgtermiņa politiku.

Neatkarīgā uzskata, ka pašreiz esošie preses piegādes tarifi ir jāsaglabā nemainīgi līdz brīdim, kad Covid-19 izraisītā krīze tiks pilnībā pārvarēta.

Komentāri

Lai ko mēs katrs teiktu un domātu par partiju “Progresīvie”, tā šobrīd ir viena no trim valdošās koalīcijas partijām. Viena no varas partijām. Tās pārraudzībā ir divas finansiāli ietilpīgās ministrijas – Satiksmes un Aizsardzības ministrija – un viena – Kultūras ministrija –, kurai budžets varbūt nav tik liels, toties kurā šo naudu var elastīgi virzīt ideoloģiski vajadzīgajā virzienā.

Svarīgākais