Vakar Eiropas Komisija publicēja ES un eirozonas koriģēto ekonomiskās izaugsmes prognozi, no kuras izriet, ka šogad visā ES notiks ievērojama ekonomikas sarukšana: “Pēc 2020. gada vasaras ekonomikas prognozes, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7%, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1%. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3%, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8%. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7% (eirozonā) un 7,4% (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.”
Komentējot jaunākās prognozes, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis uzsvēra: “Ārlieguma pasākumu ietekme uz ekonomiku ir lielāka, nekā mēs sākotnēji gaidījām. Mēs vēl aizvien peldam nemierīgos ūdeņos un saskaramies ar daudziem riskiem, tostarp vēl vienu liela apmēra infekciju vilni. Jebkurā gadījumā šī prognoze ir skaidrs apliecinājums tam, kāpēc mums jāpanāk vienošanās par mūsu vērienīgo atveseļošanas pasākumu kopumu “NextGenerationEU” ekonomikas atbalstīšanai. Ja lūkojamies uz šo un nākamo gadu, mēs varam sagaidīt izaugsmes atgūšanos, taču, ņemot vērā atšķirīgo atlabšanas tempu, mums būs jābūt modriem. Mums arī turpmāk jāaizsargā darba ņēmēji un uzņēmumi un cieši jākoordinē mūsu politika ES līmenī, lai nodrošinātu, ka pēc krīzes pārvarēšanas mēs kļūsim vēl stiprāki un vienotāki.”
Vienlaikus EK paziņojumā ir uzsvērts, ka ar prognozi saistītie riski ir ārkārtīgi augsti un galvenokārt ar lejupejošu tendenci: “Būtībā vēl aizvien nav zināms pandēmijas mērogs un ilgums, kā arī, iespējams, nākotnē vajadzīgie ārlieguma pasākumi. Prognozē tiek pieņemts, ka turpināsies ārlieguma pasākumu mīkstināšana un ka nebūs infekcijas “otrā viļņa”. Pastāv ievērojams risks, ka darba tirgū ilgtermiņā varētu rasties vairāk problēmu, nekā prognozēts, un ka likviditātes grūtības daudziem uzņēmumiem varētu radīt maksātspējas problēmas. Pastāv riski finanšu tirgu stabilitātei, kā arī risks, ka dalībvalstis nespētu pietiekamā apmērā koordinēt valstu politikas pasākumus.” EK uzskata, ka protekcionisma politikas pieaugums un pārmērīga atteikšanās no globālajām ražošanas ķēdēm “arī varētu negatīvi ietekmēt tirdzniecību un pasaules ekonomiku”. Nākamo Eiropas Komisijas ekonomikas prognozi ir paredzēts publicēt 2020. gada novembrī.
Tā kā EK Latvijai šogad prognozē mazāku kritumu (mīnus 7%) nekā eirozonai (mīnus 8,7%), tad ekonomikas sarukums nozīmē, ka šogad Latvija pietuvosies ES vidējam līmenim straujāk nekā citus gadus. Pērn Latvijas ekonomika pieauga par 2,2%, bet ES ekonomika vidēji par 1,5%. Latvijas tuvināšanās ES vidējam ekonomikas izaugsmes līmenim bija tikai 0,7% punkti gadā. Ja 2019. gada tempi saglabātos arī nākotnē, tad, lai sasniegtu ES vidējo līmeni, Latvijai būtu nepieciešami kādi 70 gadi. Savukārt šogad ekonomikas krituma atšķirības ir daudz lielākas un, ja EK prognozes piepildīsies, mēs pietuvosies ES vidējam līmenim gandrīz par 2 procenta punktiem gada laikā. Tas nozīmē, ja negatīvo izaugsmes tempu atšķirības saglabāsies, tad Latvija ES vidējo līmeni sasniegs pat vienas paaudzes jeb 25‒30 gadu laikā.
Par scenāriju, ka Latvijai ir divi iespējami veidi, kā sasniegt ES vidējo līmeni, es “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” rakstīju jau 2019. gada 7. augusta numurā (7. lpp.). Lai sasniegtu ES vidējo līmeni, Latvijas ekonomikai ir vai nu jāpieaug ātrāk par ES vidējo izaugsmi, vai arī pretēji ‒ ES ekonomiskās lejupslīdes laikā Latvijas ekonomikai ir jāsamazinās mazākos tempos nekā bagātāko ES dalībvalstu ekonomikām: “Tas ir elementāri. Skrienot kādam pakaļ, atpalicējs pa priekšu skrejošo var noķert tad, ja iedzinējs skrien ātrāk, vai arī tad, ja priekšā skrejošais skrien lēnāk. Vēl ātrāk var apsteigt pa priekšu skrejošos, ja kāds no tiem paklūp vai pat nokrīt. Latvijai ir iespējams sasniegt ES vidējos rādītājus arī daudz ātrāk, bet tikai tajā gadījumā, ja lielākajās ES ekonomikās ‒ Vācijā vai Francijā ‒ atgadīsies kāda ekonomiska katastrofa, notiks pilnīgs kolapss, kas izraisīs šo valstu IKP dramatisku lejupslīdi. Tad gan Latvija ļoti strauji pietuvosies ES vidējiem rādītājiem, negaidot otro simtgadi.” Tieši tas notiek 2020. gadā. EK prognozē, ka Latvijas ekonomika saruks par 7%, bet Itālijas ekonomika šogad saruks par 11,2%, Spānijas par 10,9%, bet Francijas par 10,6%.
Patiesībā šogad Latvija pietuvosies ES vidējam līmenim vēl straujāk par starpību starp ekonomiskās lejupslīdes skaitļiem starp Latviju un Franciju vai Itāliju. Lielbritānijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā bija aptuveni par 20% augstāks nekā ES vidējais rādītājs. Tā kā šogad no ES vidējā līmeņa aprēķiniem tiks izslēgta Lielbritānija, tad ES vidējais lielums šogad būs ievērojami mazāks nekā pērn arī bez krīzes. Šogad ES vidējo ekonomikas izaugsmes līmeni samazinās gan krīzes radītā lejupslīde, gan Lielbritānijas datu izslēgšana no ES.
Līdz ar to var izvilkt no pieputējušo arhīvu plauktiem pasaku par Latviju kā veiksmes stāstu. Latvija paātrinātos tempos tuvojas ES vidējam līmenim, tikai šis vidējais rādītājs būs par desmito daļu zemāks par 2019. gada pārticības līmeni.
Izrādās, ES vidējo līmeni var sasniegt, arī kļūstot trūcīgāks un nabagāks. Tāda ir jaunās ekonomiskās attīstības realitāte.
