Latvijā uzņēmumus, kuri uzkrāj līdzekļus, var apsūdzēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā

© Latvijas Banka

Šogad Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izstrādāja vadlīnijas, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Viens no vadlīniju pamata dokumentiem ir metodoloģiskais materiāls “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes (metodoloģisks materiāls)” - skatīt šeit.

Finanšu izlūkošanas dienests uzskata, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģiju identificēšana ļaus izprast noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas metodes, paņēmienus, shēmas un instrumentus. Attiecīgais metodoloģiskais materiāls ir iecerēts kā “efektīvs instruments cīņā ar finanšu noziegumiem, jo ar tipoloģiju palīdzību ir iespējams izprast, kā tiek īstenota NILL nolūkā slēpt, maskēt vai pārvietot noziedzīgā ceļā iegūtus aktīvus, vienlaikus atvieglojot kompetento iestāžu iespējas identificēt NILL, kā arī saistītos noziedzīgos nodarījumus. Tipoloģiju un to pazīmju identificēšana konkrētos darījumos vai darījumu kopumā ir pamats izvirzīt aizdomas par NILL”.

Šādai instrukcijai it kā vajadzētu veicināt FID mērķu un uzdevumu sasniegšanu. Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 50. pantam (Finanšu izlūkošanas dienesta juridiskais statuss) “Finanšu izlūkošanas dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar šo likumu veic aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

Finanšu izlūkošanas dienests ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai.”

Tomēr rūpīgi iepazīstoties ar FID sagatavoto metodoloģisko materiālu, rodas pamatotas bažas, ka attiecīgā instrukcija var tik izmantota neatbilstoši FID mērķiem un uzdevumiem.

Kaut vai daži piemēri. Vispirms jau pati pirmā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģiju pazīme (A1), kas attiecas uz komercbankas klientu vai tā sadarbības partneriem vai darījumos iesaistītajām personām, skan šādi: “Par darījumā iesaistītajām personām (piemēram, patiesie labuma guvēji (PLG), pilnvarotās personas, valdes locekļi, juridiskās personas) publiski pieejama negatīva rakstura informācija.”

Izrādās, ka ir pilnīgi pietiekami, ja negodīgi ļaudis konkurences cīņā pret kādu uzņēmumu, panāks, ka par šo uzņēmumu būs publiski pieejama negatīva informācija. Tad tas būs pamats ziņot FID, un ir ļoti ticams, ka uzņēmuma norēķina kontu apkalpojoša komercbanka uzteiks sadarbību! Latvijā panākt, ka par jebkuru uzņēmumu vai personu tiek publiski izplatīta negatīva rakstura informācija, ir vieglāk par vieglu. Latvijā ir ļoti populāras mājaslapas, kurās par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību var ievietot negatīva rakstura informāciju teju vai par jebko.

Pilnīgi nenopietni skan otrā (A2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīme: “Uzņēmuma mājaslapa liecina, ka netiek veikta reāla uzņēmējdarbība.”

Ir normāli, ja uzņēmēji savus līdzekļus tērē racionāli. Tiem, kuri nodarbojas ar noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, ir līdzekļi, lai pasūtītu viselegantākās mājaslapas. Savukārt uzņēmēji, kuriem biznesa pamatdarbībai “online” pārdošanas platforma nav nepieciešama, var savās mājaslapās ievietot tikai kontaktus un tās ilgstoši neatjaunot. Ļoti pieticīga interneta mājaslapas liecina nevis par noziegumu gatavošanu, bet par darbību noteiktā nišā vai noteiktā sezonā, vai arī par pauzi kādā no darbības virzieniem.

Līdzīgi ir ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmēm, kas attiecas uz darījumiem.

Atbilstoši FID instrukcijai, tiklīdz kādam uzņēmumam būs darījumi ar kaut vienu valsts vai pašvaldību uzņēmumu vai darījumi ar privātu uzņēmumu, kurš, nedod Dievs, būs uzvarējis publiskos iepirkumos, tad tas būs pamats uzskatīt, ka attiecīgais uzņēmums nodarbojas ar netīras naudas atmazgāšanu. Pazīme par noziedzīgu līdzekļu legalizāciju B28: “Personas saņem maksājumus no valsts, pašvaldību uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas uzvar publiskos iepirkumos.”

Man šķiet, ka vistrakākā ir instrukcijā minētā pazīme B27. Ja kāda uzņēmuma vadība sāks uzkrāt naudu komercbankas kontā (piemēram, lai gatavotos lielam pirkumam vai lielam maksājumam), tad šāda rīcība ir jāuzskata par pazīmi, ka tiek gatavots noziegums. Punkts B27: “Līdzekļi tiek uzkrāti; kontā nav darījumu (piemēram, pirkumu), kas liecinātu par aktīvu konta izmantošanu.”

Šie nav vienīgie piemēri. Diemžēl ja tiek veidotas šāda veida instrukcijas, tad izskatās, ka FID turpina Latviju pārveidot par policejisku valsti, kurā par aizdomīgu un noziedzīgu pasludina jebkurā citā ES valstī par normālu un pieļaujamu atzītu ekonomisku darbību. Varbūt FID šobrīd vairs nespēj atrast, ar ko nodarboties, tāpēc sacer instrukcijas, kuras FID ļaus uzkrāt vēl vairāk informācijas, piespiežot kredītiestādes ziņot FID pat par tiem uzņēmumiem, kuri savā norēķinu kontā sāk uzkrāt līdzekļus. Iespējams, ka šādu instrukciju mērķis ir panākt, lai banku vadība izrēķinātos ar nevēlamiem uzņēmumiem ar ārpus tiesas metodēm. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas finanšu sistēmu ir pametuši gandrīz visi trešo valstu klienti. Patiesībā ir laiks sākt ievērojami samazināt FID štatu, nevis paplašināt FID darbības jomas, pasludinot par noziedzīgu pazīmi pat jebkuru normālu saimniecisko darbību.

Komentāri

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais