Pagājušās nedēļas nozīmīgākais starptautiskais notikums bija Marokas lēmums atjaunot diplomātiskās attiecības ar Izraēlu. Par šo notikumu pirmais – 10. decembrī pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps.
Pēc tam Marokas karalis Muhameds VI paziņoja, ka tuvākajā laikā atsāks oficiālos kontaktus un atjaunos diplomātiskās attiecības ar Izraēlu.
Kā zināms, pēc vairākiem kariem starp Izraēlu un arābu (islāma) valstīm izveidojās ļoti saspīlētas attiecības. Tikai divas arābu valstis spēja panākt izlīgumu ar Izraēlu - Ēģipte 1979. gadā, bet Jordānija 1994. gadā. Līdz šī gada 10. decembrim Izraēlas valstiskumu neatzina 29 ANO dalībvalstis. Turklāt astoņas no tām (t.s. Irānā u.c.) liedz savu ieceļošanas vīzu ikvienam citas valsts pilsonim, ja tajā ir Izraēlas vīza vai atzīme par iebraukšanu Izraēlā, kā arī neļauj Izraēlas pasi izmantot savas valsts aviācijas tranzīta zonās.
Lai kā tiktu kritizēts ASV prezidents, taču ir viena joma, kurā tieši viņam izdevās normalizēt starptautiskās attiecības un mazināt saspīlējumu. ASV prezidenta diplomātija salauza arābu un islāma valstu vienprātību, neatzīstot Izraēlas valstiskumu, un nu jau četras arābu valstis nodibinājušas diplomātiskas attiecības ar Izraēlu Šī gada 13. augustā Apvienotie Arābu Emirāti, bet 11. septembrī Bahreina izveidoja diplomātiskās attiecības ar Izraēlu. Savukārt 23. oktobrī Sudāna ar Izraēlu parakstīja vienošanos par attiecību normalizāciju. Tagad šim sarakstam tiek piepulcināta Maroka.
Tiesa, vienlaikus tika pavēstīts, kāda ir Donalda Trampa “samaksa” par Marokas atdalīšanos no kopējās pret Izraēlu vērstās arābu valstu frontes ‒ ASV prezidents atzina Marokas suverenitāti pār visu Rietumsahāras teritoriju.
Līdz 1974. gadam Rietumsahāra bija Spānijas kolonija. Pēc ģenerāļa Franko nāves Spānijas valdība apsolīja Rietumsahāras kolonijā sarīkot neatkarības referendumu. Taču jau 1974. gada novembrī Rietumsahāras ziemeļdaļu ieņēma Marokas, bet dienviddaļu ‒ Mauritānijas armija. Pret Spānijas kolonizatoriem vērstā bruņotā kustība “POLISARIO fronte” turpināja karot, bet jau ar Marokas un Mauritānijas armijām. Teritorijā, kuru kontrolēja POLISARIO fronte, 1976. gada 27. februārī tika nodibināta Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika, kuru oficiāli atzina 84 ANO dalībvalstis. Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika tika uzņemta Āfrikas Savienībā, tā kļuva par Nepievienojošos valstu kustības oficiālu dalībvalsti utt. Maroka par Rietumsahāras aneksiju 1984. gadā tika izslēgta no Āfrikas valstu savienības. Vairāk nekā trīsdesmit gadus Maroka bija politiski izolēta, taču pakāpeniski arvien vairāk valstu valdību izvēlējās vismaz atzīt, ka faktiski Marokai ir vara pār Rietumsahāru. Tāpēc jau 2017. gadā Marokas dalība Āfrikas Savienībā tika atjaunota, bet lielākā daļa no tām valstīm, kuras savulaik bija atzinušas Sahāras Arābu Demokrātisko Republiku, šo atzīšanu jau bija atsaukušas vai iesaldējušas.
Donalda Trampa lēmums ir starptautiski nozīmīgs signāls atzīt Marokas īstenoto aneksiju, un tas neapšaubāmi līdz minimumam samazinās Rietumsahāras iespējas iegūt neatkarību.
Jebkurā gadījumā ASV prezidents ir panācis ļoti nozīmīgu un jau divdesmit piecus gadus nepieredzētu progresu, uzlabojot Izraēlas un arābu pasaules attiecības.
