Lielbritānijas nodalīšanās sekas ir Francijas ietekmes pieaugums ES

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

2021. gads ir sācies, Lielbritānijai jau pilnībā nodaloties no Eiropas Savienības. Lielbritānija pievienojās ES 1973. gadā un gandrīz pusgadsimtu bija ES dalībvalsts. Tomēr, arī būdama ES dalībvalsts, Lielbritānija atturējās no ļoti ciešas integrācijas visās kopējās sistēmās.

Lielbritānija atteicās un neplānoja pievienoties Šengenas līgumam. Iemesls bija Lielbritānijas īpašās attiecības ar daudzām bijušajām kolonijām - Britu Sadraudzības (kopš 1949. gada Nāciju Sadraudzība) valstīm. Pievienojoties Šengenas līgumam, Lielbritānijai būtu jānosaka vīzu režīms lielai daļai no Nāciju Sadraudzības valstīm. Taču uzturēt ciešas saites ar bijušajām kolonijām Lielbritānijai bija svarīgāk par iespēju tās pilsoņiem ceļot pa Eiropu ar iekšzemes dokumentiem. Protams, Nāciju Sadraudzību var uztvert kā zināmu nostalģisku atgādinājumu par to laiku, kad Britu impērija bija pasaules noteicošā lielvara. Laikā, kamēr Britu impērijā ietilpa Indija, Britu impērija bija pasaules lielākā valsts. Taču Nāciju Sadraudzība nav tikai starptautiska organizācija, kas ļauj britiem kavēties atmiņās par pagātnes diženumu. Mūsdienās Nāciju Sadraudzībai ir nozīmīga ģeopolitiska loma. Lielbritānijas līderība Sadraudzībā attaisno Lielbritānijas īpašo statusu ANO Drošības padomē.

ANO Drošības padomē ir piecpadsmit valstis, no kurām piecas (ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna) ir pastāvīgas locekles, bet desmit - mainīgās - locekles ik pa diviem gadiem tiek pārvēlētas.

ANO Drošības padomes ekskluzīvā kompetencē ir jautājumi par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu; par jebkura miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību.

ANO Drošības padome sniedz rekomendācijas starptautiskās drošības apdraudējumu novēršanai; lemj par to, kādi pasākumi, kas nav saistīti ar bruņota spēka lietošanu, jāveic starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai; lemj par militāru operāciju uzsākšanu pret agresoru; sniedz rekomendācijas jaunu dalībvalstu uzņemšanai; sniedz rekomendācijas Ģenerālajai asamblejai ģenerālsekretāra ievēlēšanai un kopā ar Ģenerālo asambleju ievēlē Starptautiskās tiesas tiesnešus.

Ja pret jebkuru no šādiem lēmumiem nobalso kaut vai viena no pastāvīgajām ANO Drošības padomes dalībvalstīm­, lēmums tiek noraidīts.

Laikā, kad tika dibināta ANO, Lielbritānija kopā ar ASV bija pasaules varenākās lielvaras, taču, daudzām kolonijām nodaloties no Britu impērijas, Lielbritānijas globālā nozīme būtiski samazinājās. Līderība Nāciju Sadraudzībā nozīmē, ka ANO Lielbritānija pārstāv ne tikai vienas valsts, bet gan globāli nozīmīgas valstu grupas intereses.

Tāpēc Lielbritānijai attiecības ar Nāciju Sadraudzības zemēm bija daudz svarīgākas par Šengenas līgumu. Arī jautājumā par pāreju uz vienoto ES valūtu Lielbritānija saglabāja tiesības neapvienot savu finanšu sistēmu ar ES. Lielbritānijai (un Dānijai) atšķirībā no visām pārējām ES dalībvalstīm nebija noteikta prasība atteikties no savas valūtas un pāriet uz eiro. Visām parējām ES dalībvalstīm iestāšanās līgumos bija noteikts obligāts pienākums (bez fiksēta laika limita) pievienoties eirozonai. Tāpēc arī Lielbritānijas finanšu sistēma palika nodalīta no pārējās ES. Šī Lielbritānijas savdabība zināmā mēra vienkāršoja izstāšanos no ES, jo beigu beigās bija jāvienojas tikai par preču un pakalpojumu apmaiņas kārtību no 2021. gada.

Tagad ir skaidrs, ka Lielbritānijas nodalīšanās ekonomiskās sekas būs ievērojami mazākas par Covid-19 pandēmijas izraisītajām ekonomiskajām sekām. Taču Lielbritānijas izstāšanās jau ir izraisījusi ievērojamu ietekmi uz politiskajiem procesiem ES. Vācija, kas visu laiku bijusi noteicošais Eiropas Savienības ekonomiskais spēks, tāda paliks arī bez Lielbritānijas ES sastāvā. Tomēr, Lielbritānijai izstājoties no ES, lēmumu pieņemšanā neglābjami ir pieaugusi Francijas ietekme. Turklāt Francija tagad ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā, tai ir visietekmīgākais militārais potenciāls ES un vienīgajai no ES dalībvalstīm - veto tiesības ANO Drošības padomē.

Komentāri

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais