Šodien aprit gads, kopš Neatkarīgā pārtrauca iznākt papīra formātā un pārgāja tikai uz digitālo formātu. Gada laikā Neatkarīgās rakstus latviešu valodā ir izlasījuši 1 549 438 lasītāji, no kuriem 88 procenti dzīvo Latvijā. Tāpat Neatkarīgo lasa latvieši, kas dzīvo ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā, Nīderlandē, Somijā, Dānijā, Beļģijā, Luksemburgā utt. Kopumā gada laikā Neatkarīgā lasīta 11 405 899 reizes.
Vēl pirms gada, kamēr laikraksts iznāca papīra formātā, interneta vietnē nra.lv tika ievietoti tikai nedaudzi raksti, jo visu rakstu ievietošana radītu nevēlamas sekas laikraksta papīra izdevuma mazumtirdzniecībai un abonēšanai. Līdz ar to vēl pirms gada par lielāko daļu rakstu nebija zināms, cik lielu daļu no lasītājiem interesē katrs raksts, kuras tēmas ir lasītājiem visinteresantākās, kuras tēmas lasītāji tikpat kā nelasa. Pārejot no papīra izdevuma uz digitālo formātu, par ikvienu rakstu ienāk statistika par unikālo lasījumu skaitu utt. Šādi darba apstākļi rada pilnīgi jaunus izaicinājumus, lai saglabātu līdzsvaru starp noteiktu tēmu sabiedrisko nozīmi un interesi palielināt lasījumu un lasītāju skaitu. Diemžēl daudzas sabiedriski svarīgas un nozīmīgas tēmas, kuras ir būtiskas nelielām un neaizsargātam iedzīvotāju grupām (retās slimības, invaliditātes jautājumi utt.), būs ar prognozējami zemu - relatīvi nelielu lasītāju skaitu. Savukārt ir tēmas, kuru sabiedriskā nozīme un ietekme uz Latvijas nākotni varbūt nav ievērojama, bet kurām ir prognozējama ļoti liela lasītāju interese (vakcinācijas process, notikumi jūras ērgļu ligzdā utt.). Līdz ar to, pārejot uz digitālo formātu, lielākais izaicinājums bija atrast līdzsvaru starp tām tēmām, par kurām ir ārkārtīgi liela kopējā lasītāju interese, un tēmām, kuras ir sabiedriski nozīmīgas, lai, arī pārejot uz digitālo formātu, mēs neatteiktos no kvalitatīvas dienas preses standartiem. Pārejot uz digitālo formātu, mums izdāvās saglabāt un pat palielināt kopējo lasītāju auditoriju, kā arī turpināt darbu ar reklāmdevējiem jaunajā formātā. Tas savukārt ļāva izbrīvēt resursu jauniem izaicinājumiem, un no oktobra Neatkarīgā sāka iznāk angliskajā variantā. Tā kā vairs nebijām atkarīgi no preses piegādātājiem, varam nodrošināt laikraksta iznākšanu arī sestdienās, un vajadzības gadījumā arī svētdienās. Šādā režīmā digitālo laikrakstu izdevām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laikā 2020. gada augustā.
Pārejot uz digitālo formātu, mēs vistiešākajā veidā saskārāmies ar tām problēmām, kuras ir radušās tāpēc, ka vairāki lielie digitālie giganti, kā “Google” un “Facebook”, ir ieguvuši milzīgu tirgus varu digitālajā vidē. Mēs sākām norādīt uz tehnoloģiju gigantu piekopto cenzūru, vēl pirms liela daļa Latvijas politisko līderu aptvēra šīs problēmas nopietnību. Mēs publicējām vairākus piemērus, bet viskliedzošākais piemērs bija, kad “Facebook” atteicās pat publiskot Neatkarīgās reklāmu, kurā Lietuvas un Igaunijas angliski lasošie tika aicināti iepazīties ar Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita interviju Neatkarīgajā, kas bija saistīta ar Latvijas Republikas proklamēšanas dienu - 18. novembra svētkiem. Kad marta sākumā “Facebook” cenzūra izdzēsa dzejnieces Māras Zālītes pārdomas par premjerministru Krišjāni Kariņu, arī Latvijas vadošie politiķi sāka “pamanīt” problēmas, kuras rada tehnoloģisko gigantu visspēcība un to milzīgā tirgus vara.
Diemžēl tiem, kas darbojas digitālajā vidē, ir jārēķinās ar noteikumiem, kurus visiem tirgus dalībniekiem diktē gan “Facebook”, gan “Google”. Tomēr pārmaiņu vēji ir sākušies. Austrālijā jau ir pieņemtas izmaiņas likumdošanā, lai mazinātu lielo tehnoloģiju gigantu tirgus varu. Līdzīga virzība ir aizsākta arī Eiropas Savienībā. Lielā mērā tieši lielo tehnoloģiju gigantu pilnīgi visiem uzspiestie spēles noteikumi stimulē informācijas jomas uzņēmumus meklēt un attīstīt alternatīvas.
Neatkarīgi no tehnoloģiju gigantu vēlmes cenzēt saturu mēs turpinām saziņu ar saviem lasītājiem arī “Facebook”, “Telegram”, “Instagram”, “Signal”, “Youtube” vietnēs, kurās Neatkarīgajai ir izveidoti kanāli.
Savukārt lasītāji, kuri vēlas saņemt Neatkarīgo e-pastā, šai iespējai var pieteikties šeit.
Tāpat kā visi Neatkarīgās raksti ir lasāmi bez maksas, arī iespēja saņemt Neatkarīgo e-pastā ir bez maksas.
Paldies visiem Neatkarīgās lasītājiem, kas bija ar mums pirmo digitālā formāta gadu! Kopā ar jums vēs varam veidot Neatkarīgo kā kvalitatīvu laikrakstu, kas ir savu lasītāju un Latvijas sabiedrības interešu sardzē.
