Krievijas prezidents Vladimirs Putins 23. martā paziņoja, ka Krievija par dabasgāzes piegādēm uz Krievijai “nedraudzīgām valstīm”, par kādām ir atzītas pilnīgi visas Eiropas Savienības dalībvalstis, samaksu pieņems tikai Krievijas rubļos, solot šādā gadījumā piegādāt gāzi tādā apjomā, kāds ir noteikts iepriekš noslēgtos līgumos.
Pret to uzreiz iebilda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura norādīja, ka tas ir “vienpusējs lēmums”, kas klaji pārkāpj jau noslēgtos līgumus, un ka tas ir jāuzskata par Krievijas mēģinājumu apiet sankcijas.
25. martā ES līderi vienojās par brīvprātīgiem kopīgiem dabasgāzes un sašķidrinātās gāzes iepirkumiem, lai tādējādi pazeminātu cenu patērētājiem, lai neveidotos situācija, ka bagātākās ES dalībvalstis pārsola cenu, apejot nabadzīgākās valstis, un arī lai novērstu mēģinājumus sašķelt Eiropas vienotību.
Trīs dienas vēlāk notika G7 valstu enerģētikas ministru tikšanās, kura vienprātīgi noraidīja Krievijas prasību par importēto gāzi maksāt rubļos.
Vakar bez jebkādiem paskaidrojumiem Krievijas dabasgāzes plūsma pa cauruļvadu uz Vāciju tika apturēta un Vācijas valdība bija spiesta aktivizēt agrīnā brīdinājuma līmeni par enerģētisko krīzi, jo pastāv bažas, ka Krievija varētu pārtraukt gāzes piegādes Eiropai. Savukārt Vladimirs Putins vakar atlika savu rīkojumu par dabasgāzes piegādēm pieprasīt maksājumu veikšanu tikai Krievijas rubļos, kuram bija jāstājas spēkā jau šodien.
Te gan ir jāatzīmē, ka visticamāk Putins bija iecerējis karu pret Ukrainu sākt aptuveni divus mēnešus agrāk. Ja iebrukums Ukrainā sāktos janvāra pirmajās dienās un Rietumu pasaules reakcija būtu tikpat asa, kāda tā bija tagad, tad Krievijas gāzes šantāža pret Eiropu notiku ziemas visaukstākajā laikā. Tad tie būt draudi atstāt bez siltuma un ar limitētu iespēju izmantot elektrību Vācijas pilsētu iedzīvotājus. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā tika atlikts līdz ziemas olimpisko spēļu noslēgumam. Līdz ar to Putins gāzes karu pret Eiropu sāka ar divu mēnešu nobīdi - marta pēdējās dienās. Gāzes karu Krievija uzsāka laikā, kad Eiropas dienvidos apkure vairs nav nepieciešama, bet Eiropas centrālajā daļā to var bez īpašām sekām atslēgt jau tuvāko divu nedēļu laikā. Līdz ar to, ja Putins tomēr īstenos savus draudus un apturēs dabasgāzes piegādes ES tagad, tad tas noteikti būs nepatīkami un radīs ļoti daudz neērtību, bet tā nebūs tāda mēroga katastrofa, kāda tā varētu būt, atstājot bez siltuma Vācijas pilsētu iedzīvotājus februāra vidū. Tagad ES vadībai un dalībvalstu līderiem ir seši mēneši laika, lai sagatavotos visdažādākajiem scenārijiem, līdz oktobrī sāksies šī gada jaunā apkures sezona.
