Kā liecina “International Trade Center” (ITC) apkopotie dati, 2021. gadā Latvijas uzņēmumu ienākumi no kviešu (precīzi – kviešu un kviešu rudzu maisījuma) eksporta bija 499 miljoni eiro, kas ievērojamai pārsniedza eksporta ienākumus, kurus, piemēram, ik gadus sagādā Latvijas dzelzceļš.
Atbilstoši ITC datiem, Latvijas uzņēmumu ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 295 miljoni eiro. Salīdzinājumam - 2018. gadā Latvijas uzņēmumu ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija lielāki nekā ienākumi no kviešu eksporta. Vēl pirms desmit, piecpadsmit gadiem Latvijas tranzīta nozare tika uzskatīta, un daļēji tā arī bija, par vienu no svarīgākajām ekonomiskajā attīstībā. Pakāpeniski Krievijai novirzot savu eksporta kravu plūsmu no Baltijas ostām uz Somu jūras līča ostām (Primorsku, Visocku, bet jo īpašu Ustjlugu), nozares svars ekonomikā samazinājās. Savukārt citu nozaru attīstība, būvniecības pakalpojumu, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības preču u.c. eksporta izaugsme turpinājās lielos tempos. Eksporta ienākumu samazinājumu tranzīta nozarē kompensēja citu preču un pakalpojumu eksporta pieaugums.
2021. gads nebija pats izcilākais gads, vērtējot Latvijas kviešu eksportu (rekords tika sasniegts 2020. gadā, kad kviešu eksporta ienākumi bija 569 miljoni eiro), tomēr pēdējos gados Latvijas kviešu eksports veido vairāk nekā vienu procentu no pasaules kopējā kviešu eksporta.
Vērtējot pēc eksportēto kviešu kopējā apjoma (2,14 miljoni tonnu), Latvija bija piecpadsmitajā vietā pasaulē un desmitajā vietā Eiropā. 2021. gadā pasaules līderi kviešu eksportā bija Krievija (27,37 miljoni tonnu), Austrālija (26,18 miljoni tonnu) un ASV (24,01 miljons tonnu). Savukārt Latvija pēc kviešu kopējā eksporta 2021. gadā apsteidza Slovākiju, Serbiju un citas valstis. 2021. gadā gandrīz pusi no Latvijas kviešu eksporta saņēma Nigērija. Ievērojami Latvijas kviešu pircēji bija Dienvidāfrikas Republika, Spānija, Saūda Arābija, Nīderlande, Vācija, Lietuva, Mauritānija, Alžīrija, Apvienotie Arābu Emirāti un Kenija.
Savukārt pēc eksporta ienākumiem Latvijas vieta pasaulē ir nedaudz zemāka (17. vieta pasaulē un 11. vieta Eiropā), jo Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes (izņemot Zemgali) nav tik labvēlīgas graudu audzēšanai kā daudzās zemēs ar siltāku klimatu, tāpēc lielu daļu no Latvijas kviešiem var eksportēt tikai lopbarības ražošanai.
Pēc starptautiskās “Euronext” biržas cenām, pagājušā gada lielāko daļu kviešu cenas bija robežās starp 200 un 250 eiro par tonnu un tikai gada beigās sāka strauji kāpt, decembrī sasniedzot 300 eiro līmeni. Savukārt šī gada pavasarī kādu laiku kviešu cena pārsniedza 400 eiro par tonnu. Saglabājoties šādām tendencēm, ja šī gada kviešu raža būs vismaz pagājušā gada apjomā, tas šogad varētu dot par trešdaļu lielākus ienākumus kviešu audzētājiem nekā pērn.
Tā kā graudu cena kopā ar enerģijas cenu būtiski ietekmē maizes un citu labības produktu cenas, tad, saglabājoties esošajām tirgus cenu tendencēm, arī visu labības produktu cenai - maize, makaroniem utt. - būtu jāpieaug vismaz tikpat lielā apjomā.
