Latvijas politiskajā vadībā ir izveidojusies kopēja izpratne, ka jāpārtrauc pirkt Krievijā iegūto dabasgāzi. Šādas politikas mērķis ir nepiedalīties Krievijas militārās mašinērijas finansēšanā. Ikviens eiro, kas tiek samaksāts par Krievijas piegādāto dabasgāzi, ļauj Krievijai turpināt finansēt agresiju pret Ukrainu. Tāpēc arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uz Saeimu virzīja priekšlikumu, kas paredzēja ar likuma spēku noteikt, ka dabasgāzes piegāde no Krievijas ir aizliegta no 2023. gada 1. janvāra.
Ikvienam var rasties pamatots jautājums, vai atteikšanās no Krievijas gāzes piegādēm nav Latvijas valsts pašnāvības mēģinājums jau 2023. gada ziemā.
Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāsaprot, kāds ir pašreizējais Latvijas un Baltijas valstu dabasgāzes patēriņš un vai ir iespējas nodrošināt alternatīvu dabasgāzes piegādi, bez Krievijas. Principiāla atbilde ir: “Jā!”
Aptuvenais dabasgāzes patēriņš Latvijā ir 1,1-1,3 miljardi kubikmetru gadā. Kopējais Baltijas valstu dabasgāzes patēriņš ir aptuveni pieci miljardi kubikmetru gadā. Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pašreizējā kapacitāte ir 3,75 miljardi kubikmetru gadā, bet šā gada 1. maijā ir atklāts Polijas un Lietuvas dabasgāzes cauruļvadu strapsavienojums, kura teorētiskā jauda ir 2,3 miljardi kubikmetru gadā.
Tā kā 3,75 + 2,3 ir pat virs seši, nevis pieci, kas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu visu Baltijas valstu apgādi ar dabasgāzi, tad matemātiski viss ir kārtībā. Turklāt Lietuvas valdība vēlas paaugstināt Klaipēdas termināļa jaudu līdz pieciem vai 6,25 miljardiem kubikmetru dabasgāzes līdz šā gada rudens beigām. Inčukalna dabasgāzes krātuvē, kuras operatīvā jauda ir 2,3 miljardi kubikmetru gadā (teorētiski pietiktu Latvijas divu gadu patēriņam), kaut kas jau ir uzkrāts un kaut kas joprojām tiek iesūknēts.
Protams Inčukalnā gāzi var uzglabāt jebkurš, arī to valstu gāzes tirgotāji, piemēram, Ungārijas, kuriem nav aizlieguma iepirkt Krievijas gāzi un pat naftu Tiklīdz gāze ieplūst ES cauruļvadu sistēmā, tad metānam, kura molekulu veido četri ūdeņraža un viens oglekļa atoms, vairs nav pilsonības, tāpēc arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 6. jūlijā noradīja: “Dabasgāze plūst pa visu reģionu vienotā sistēmā, tāpēc pagaidām nav iespējams kontrolēt, vai gāzes, kura ieplūst Latvijā, oriģinālais avots nav Krievija.”
Tātad no šā gada 1. maija matemātiski Baltijas valstis var iztikt bez Krievijas dabasgāzes piegādēm, pērkot sašķidrināto dabasgāzi no Kataras, Austrālijas utt., kā arī saņemot dabasgāzi pa Lietuvas-Polijas dabasgāzes cauruļvadu savienojumu.
Tomēr Baltija nav izolēta sala ar prioritāru gāzes apgādes kārtību ES. ES arī pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu dabasgāzes tirgus turpina darboties. Tāpēc jau tagad 20% no Klaipēdas terminālī saņemtās dabasgāzes plūst Polijas virzienā, bet līdz gada beigām 40% no Klaipēdas termināļa jaudas jau ir rezervējuši Polijas uzņēmumi, tāpēc Lietuvas un Polijas dabasgāzes savienojums jau darbojas nevis virzienā no ES uz Baltiju, bet gan pretējā virzienā - no Klaipēdas uz Poliju.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja netiks pieņemti īpaši ES noteikumi, tad ir jārada alternatīvas piegādes iespējas. Latvijai tehniski visreālākā iespēja ir Paldisku terminālis, uz ko cer Latvijas valdība.
13. jūlijā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka valdība jau iepriekš uzdeva AS “Latvenergo” iegādāties papildu dabasgāzi 3,8 teravatstundu (TWh) apjomā, kura jau ir iesūknēta Latvijas dabasgāzes krātuvē Inčukalnā, bet vēl ir gaidāma divu kravu saņemšana šā gada trešajā ceturksnī caur Klaipēdas termināli. Paredzēts, ka plānoto dabasgāzes krājumu varētu pietikt līdz pat nākamā gada sākumam. Kā uzsvēra Krišjānis Kariņš, nepieciešamības gadījumā 2023. gada sākumā Latvija papildu dabasgāzi varētu iegādāties Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes terminālī Igaunijā, kas varētu sākt darboties jau rudens otrajā pusē.
Tomēr Paldisku terminālis vēl nav sācis darboties un ir zināmi riski par tā darbības sākumu.
Pašlaik ir skaidrs, ka osta jau ir padziļināta un līdz 1. septembrim Paldisku ostā tiks pabeigta piestātnes izbūve, kurā varētu noenkuroties sašķidrinātās gāzes dekompresijas modulis un tankeris, kas pārvadā sašķidrināto gāzi. Par nākamo soli jau ir domstarpības.
Kā liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Paldiski sašķidrinātās dabasgāzes termināļa attīstību”, “Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija izvērtē iespējas Paldiski LNG terminālim sniegt valsts garantijas infrastruktūras izbūves un peldošā uzglabāšanas un regazifikācijas (turpmāk - FSRU) termināļa iznomāšanai. Alexela ir norādījusi, ka FSRU nevar iznomāt pirms uzņēmumam nav pārliecības par pieslēguma izbūvi, savukārt Elering, kurš ir atbildīgs par pieslēguma izbūvi, norāda, ka nevar uzņemties risku izbūvēt nepieciešamo cauruļvadu bez Alexela un Infortar garantijām. Kā nepieciešamo garantiju Elering saredz pieslēguma līguma parakstīšanu ar Alexela un Infortar, kurā būtu atspoguļoti FSRU parametri. Tādējādi faktiski abas projektā iesaistītās puses šobrīd gaida Igaunijas valdības rīcību. Latvijas pusei šobrīd nav sīkākas informācijas par Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas tālāko plānoto rīcību.”
Tā kā Latvijas alternatīvai iespējamam sašķidrinātās gāzes terminālim Skultes ostā vēl nav sākts praktiski nekas, Paldisku terminālis paliek kā vienīgā Latvijas cerība gadījumā, ja 2022./2023. gada ziema būs bargāka nekā parasti. Cerēsim, ka problēmas ar Paldisku ostu Igaunijas valdība atrisinās.
