Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus “ABLV Bank” vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”).
Tātad KNAB kopš 2018. gada pētīja un analizēja, izmeklēja, pratināja un izsekoja, bet nekas nav atrasts - ne tas, ne šis, ne arī kas.
Kas tas ir? Varbūt KNAB slikti strādā, ka nevar neko pierādīt? Iespējams. Taču vairāk gan izskatās, ka šajā gadījumā nekādas faktūras nav bijis jau pašā pamatā - tajā informācijā, ko savā ziņojumā no aizokeāna latvju iestādēm nodeva “FinCEN”.
Atcerēsimies, ka “FinCEN” ziņojumā bija stāsts par to, ka Latvija esot iesaistīta Ziemeļkorejas terorisma finansēšanā. Kur vēl baisāk? Taču jau 2019. gadā Nacionālā terorisma un proliferācijas finansēšanas risku ziņojumā tika konstatēts. ka aizdomas par Latvijas iesaisti Ziemeļkorejas terorisma finansēšanā nav apstiprinājušās. Tagad nav apstiprinājusies arī otra sabiedroto izplatītā viltus ziņa par vairākiem miljardiem dolāru, ko banka “ABLV Bank” it kā ieguldījusi politiķu kukuļošanā. Arī šie “fakti”, kā tagad izrādās, ir tīrais “bleķis” - “feikās” ziņas. Par to Neatkarīgajā jau rakstīja - Imants Vīksne.
Bet ne jau bērns te ir bijis vajadzīgs - svarīgi, ka bija sekss. Viss, kas bija vajadzīgs, ir panākts un sasniegts. “ABLV Bank” ir iznīcināta, baņķieru reputācija ir diskreditēta. Latvijai tika dots nepārprotams mājiens ar mietu, ka mūsu valsts komercbankas nav vēlamas kā konkurentes pasaules finanšu pakalpojumu tirgū. Lai gan Latvijas bankām šajā tirgū ir bijusi salīdzinoši niecīga nišiņa, arī tas pats mazumiņš netiek atļauts. Latvijas iedzīvotāji drīkst lasīt un ēst sēnes, bet komercbankas drīkst apkalpot debetkartes, kurās tiek ieskaitītas ļaužu algas. Un arī vēl tad nav miera - “finanšu kapitālā remonta” ietvaros Finanšu izlūkošanas dienests (FID) seko katram centam un, ja uzņēmējs neprot paskaidrot, no kurienes to ņēmis, viņa līdzekļus uzreiz iesaldē. Pēdējos trijos gados FID ir izdevis rīkojumus par 876,87 miljonu eiro iesaldēšanu. Šo skaitli pat ir grūti tā uzreiz aptvert un atrast kaut ko, ar ko salīdzināt... Varbūt var ņemt tādus piemērus, ka 2022. gadā valsts budžeta deficīts plānots 876,9 miljonu eiro apmērā. Visas Rīgas budžeta ieņēmumi no nodokļiem 2019. gadā bija 765,7 miljoni eiro, bet 2021. gadā plānots ieņemt 919 miljonus.
Atminoties 2018. gada februāri, kad parādījās “FinCEN” ziņojums, prātā nāk, ar kādu entuziasmu ārzemju finansējumu saņemošais žurnāls “Ir” gavilēja par “ABLV Bank” problēmām. Un kādi bari ļaužu interneta sociālajos tīklos un anonīmos komentāros pie rakstiem noticēja stāstam par Latvijas baņķieru kriminālajām nosliecēm - “ABLV Bank” tika gānīta pēdējiem vārdiem.
Lai arī nekādu pierādījumu nav, tas nenozīmē, ka “ABLV Bank” tagad atdzims kā Fēnikss no pelniem un līksmi lidos atpakaļ uz finanšu pakalpojumu tirgu. Vienīgais, par ko bankas amatpersonas un īpašnieki var priecāties, ir tas, ka tagad ir pabeigts kriminālprocess un līdz ar to ir noņemti kriminālprocesuālie ierobežojumi.
Latvijas komercbanku sistēma nav vienīgā, kas mūsu ārzemju partneru ieskatā ir likvidējama vai pārveidojama tādā veidā, lai tā nemaisās pa kājām. Tāds pats liktenis ir lemts arī tranzītbiznesa nozarei, kur ar satiksmes ministra, premjera un valdošās koalīcijas rokām tiek darīts viss, lai šo nozari novestu līdz kliņķim. Jau tagad Latvijas ostu kravu apgrozījums ir krities par vairāk nekā pusi, ja salīdzina ar 2019. gadu. Valdība ir padzinusi no brīvostu pārvalžu valdēm pašvaldību pārstāvjus, stāstot publikai absurdu, ka tā esot reforma, kas vajadzīga, lai it kā uzlabotu ostu pārvaldību.
Mao esot teicis: “Jo sliktāk - jo labāk”.
Jo sliktāk Latvijas tautsaimniecībai, jo labāk, ērtāk Latvijas valdības kovidokrātijai, kas naudu nevis nopelna, bet dabū no Eiropas un “apgūst” to, nebēdājot, ka tā kaut kad kādam būs arī jāatdod.
