"Liepājas metalurgam" jauns glābējs no Turcijas

Milzīgs daudzums valsts naudas “Liepājas metalurgā” jau ir izkūpējis gaisā. Taču politiskajai elitei laikam vēl nav gana © Jānis Vecbrālis /F64

Kādreizējā metalurģijas giganta “Liepājas metalurgs” izputēšanas skandālā šogad ir dažas it kā priecīgas ziņas.

Latvija beidzot ir pabeigusi, ja tā var izteikties, tikšanu vaļā no ukraiņu pircējiem jeb investoriem. Vēl valdošās koalīcijas dienas kārtībā ir palicis jautājums, ko darīt ar metālkausēšanas krāsni, kuras nominālā vērtība ir 67 miljoni eiro, bet pašlaik, to pārdodot, diezin vai var dabūt 4 miljonus. Varbūt var četrus, varbūt mazliet vairāk vai mazāk, bet ne jau 67.

Iespējams, ar krāsns lietām turpinās nodarboties firma “Prudentia”. Vēl jau viss līdz galam nav nokopts.

Latvijai un liepājniekiem “Liepājas metalurga” murgs ir nesis milzīgus zaudējumus un ciešanas - simtiem miljonu naudiskā izteiksmē un simtiem cilvēku, kas palika bez darba. Taču ne viss ir tik bēdīgi - virknei personāžu uzņēmuma sabrukums ir bijis neticams veiksmes stāsts. Uzvārījies ir maksātnespējas administrators un investoru meklētājs “Prudentia”, arī bijušie īpašnieki slikti nejūtas un ir nodrošināti ar laimīgām vecumdienām. Par to, cik kurš saņēma, strādājot pie 60 miljonu latu valsts garantijas izgādāšanas tajā brīdī, kad uzņēmums it kā vēl bija glābjams, vēsture klusē, jo krimināllieta pret garantiju parakstījušo finanšu ministru Einaru Repši tika izbeigta, bet vairāk nebija pret ko krimināllietas rosināt.

“Liepājas metalurgam” bija gan subjektīvi, gan arī objektīvi apstākļi, aiz kuriem paslēpt subjektīvo neprasmi saimniekot, analizēt tirgus konjunktūru un precīzi juridiski noformēt lēmumus - pasaules tirgus plosīja megadempingotāja Ķīna, Latvija tikmēr bija aizrāvusies ar “zaļo enerģētiku” OIK veidolā, kas mežonīgi sadārdzināja “Liepājas metalurga” izstrādājumu pašizmaksu. Vēl jau bija arī tā, ka nebija no kā īsti ražot - nebija vairs metāllūžņu, ko kausēt. Līdz ar to uzņēmuma darbība kļuva nerentabla. Un nezin vai tā varētu būt rentabla arī tagad, jo maz kas ir mainījies - ķīniešu metāls ir pieklusināts tikai par dažiem decibeliem, lūžņu nav kļuvis vairāk, bet strāva laikam kļūs vēl dārgāka, jo opozīcijas brēkāšana Saeimā un parlamentārā OIK shēmu izmeklēšanas komisija ir bijusi priekš kaķiem.

Bet tagad ir vēl viens interesants stāsts ar orientāliem ornamentiem! Pie apvāršņa parādījies jauns investors un krāsns pircējs - kāds Turcijas uzņēmums ar solījumiem atpirkt no Latvijas vienreiz jau ukraiņiem pārdoto “Liepājas metalurga” metālkausēšanas krāsni un ieguldīt kopā 200 miljonus eiro, lai krāsni iedarbinātu. Ir pieteicies uzņēmums ar zīmolu “Aslanli Metalurji”, kura mātesuzņēmums “Epas Group” savā mājaslapā uzrāda 10 darbības virzienus, ieskaitot to, ka uzcēlis lielāko mošeju kādā Turcijas provincē. Nevar gan apgalvot, ka turkiem metāls būtu svešs, jo fotoattēlos redzams kāds Gruzijā nopirkts uzņēmums, kurā notiek varbūt metāla kausēšana vai varbūt velmēšana.

Ko tas nozīmē? Tad jau tagad jāceļas kājās un jāaplaudē, ka nupat parādījusies sapņaina cerība vienotā dziesmā ar turku draugiem pacelt “Liepājas metalurgu” no pelniem kā Fēniksu! Liepājas pašvaldībai gan par “Liepājas metalurga” teritoriju sen jau ir citi plāni, kas daļēji jau realizēti - tur ir biznesa parks, daudzi uzņēmumi visnotaļ veiksmīgi strādā un plaukst. Nu var jau būt, ka tur atrastos vieta arī “Aslanli Metalurji”. Bet varbūt citām firmām būs jāpieraujas?

Privāts bizness ir pašu privāto biznesmeņu risks. Tā tam vajadzētu būt. Tātad, ja turki ir apņēmības pilni strādāt, var parādīt naudu un šo naudu samaksāt, lai samaksā! Gan jau tad laiks rādīs, vai metāla kausēšana ies no rokas. Vismaz pašlaik tas gan vairāk izskatās kā Daugavas - Dņepras kanāla rakšanas projekts.

No valsts puses sen jau nevajadzēja ākstīties ar kaut kādu investoru meklēšanu, bet pārdot krāsni izsolē. Citādi šāda meklēšanās var slikti beigties, kā to jau parāda slavenā vēsture.

Vēl no valsts puses, ja valsti vadītu atbildīgi cilvēki, nevajadzētu uzņemties nekādu īpašu pretimnākšanu un garantijas.

Tomēr nav teikts, ka politiskajā elitē jau atkal kādi vīriņi nav sarosījušies un nav sajutuši jaunas naudas smaku. Varbūt tomēr, ja jau ir vēlme tik ļoti sadarboties ar turku uzņēmējiem, vajadzēja ieteikt viņiem kādas citas sadarbības formas? Varbūt nav vairs tālu laiks, kad Latvijā vajadzēs daudz mošeju. Mošeju celtniecībā “Epas Group” sevi jau ir parādījusi no vislabākās puses.

Turkus vajadzētu pabrīdināt arī par to, ka Latvijā plosās tāda iestāde kā Finanšu izlūkošanas dienests un tā vadītāja Ilze Znotiņa var nodomāt, ka nerezidentu - turku nauda vairs nav turku nauda.

Par turkiem nekas slikts nav dzirdēts, toties par pašreizējo Latvijas valdību ar Krišjāni Kariņu (JV) priekšgalā un par valdošās koalīcijas partijām tagad viss ir skaidri zināms un redzams. Latvijas valdība ir viena no divām vistizlākajām Eiropas Savienībā, kas nav spējusi pasūtīt pietiekamu kovidvakcīnu skaitu un joprojām nav spējusi organizēt vakcinēšanu. Tas ir kauns. Tāpēc šai mazspējīgajai, dumjajai un alkatīgajai valdībai vajadzētu pastāvēt 216,38 kilometru attālumā no “Liepājas metalurga” lietām un ļaut ar tām nodarboties Liepājas pašvaldībai, kura atšķirībā no valdības kaut ko saprot no biznesa attīstības un savu iedzīvotāju vajadzībām. Gan jau liepājnieki paši labāk zinātu, ko runāt ar turkiem, ko ar kādiem citiem.

Komentāri

Svētdien Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku noslēdzās divu nedēļu ilgā COP29 klimata konference. Ar šīs konferences rezultātiem īsti apmierināts nav neviens. Vieni ir neapmierināti, ka dabūjuši mazāk naudas nekā cerēts, citi ar to, ka bez šīs naudas dalīšanas nekādi citi, klimata jautājumiem izšķiroši lēmumi netika pieņemti.