Skaistajos valstiskās neatkarības atjaunošanas pasākumos varas pārstāvji centās ar iedvesmojošām runām aicināt tautu uz vienotību.
Tautā ir jāatjauno vienotība, un tai tāpat kā pirms 30 gadiem atkal ir jāsanāk kopā, uzrunājot klātesošos biedrības “4. maija deklarācijas klubs” iedibinātās Valstiskuma balvas svinīgajā pasniegšanas ceremonijā, uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Tajā pašā laikā Kariņš piebilda, ka patlaban neesam vienoti, ko veicina dzīve “neticamā dezinformācijas un melu mākonī” par Covid-19 pandēmiju un valdības darbu. “Tagad ir grūti atšķirt graudus no pelavām,” secināja Ministru prezidents.
Tas, ko saka premjers ir jauki - ir saprotama vēlme. Taču vēlamais tiek uzdots par esošo -
ja uz vienotību aicina persona, kas nebauda uzticību, tad arī viņa vārdiem nav necik liela seguma.
Informatīvajā telpā pastāv arī dezinformācijas un melu burbulis par Covid-19, taču Kariņš diezgan zemu vērtē tautas spēju atšķirt graudus no pelavām. Lielākā daļa sabiedrības spēj atšķirt, kur kovids, kur valdības darbs.
Un rēķins par valdības darbošanos kovida pandēmijas laikā varētu būt pagarš: valdība ir rīkojusies juceklīgi, alkatīgi un dažbrīd pat neticami neloģiski, nosakot dažādus tirdzniecības ierobežojumus. Valdība ir aizgūtnēm “apguvusi” aizdotu kovidnaudu, izdalot to tālāk sev pietuvinātām personām. Tas tiek darīts ar neticamu nekaunību.
Pat gaišā dienas laikā redzams, kādas summas iekrīt Vakcinācijas projekta biroja, sabiedrisko attiecību un reklāmas firmu, IT risinājumu uzņēmumu kabatās. Kampj visi, kas spēj kaut ko pakampt - pat līdz tam, ka par 4 miljoniem eiro tiks iepirkti CO2 mērītāji skolām.
Lai gan var ieiet klasē un paostīt, vai tajā nav sasmacis gaiss...
Ja ir sasmacis, tad klase jāvēdina. Ja telpas slikti vēdināmas, tad jāveic kāda pārbūve, jāierīko ventilācija, gaisa attīrīšanas ierīces. Izglītības un zinātnes ministrijas plāns ir vienkāršs un ģeniāls - ar CO2 mērītājiem konstatēs, ka gaiss ir slikts, bet par to, lai gaiss skolās būtu labs, izdevumi gulsies uz pašvaldību pleciem.
Šī informācija ir zināma, taču, cik vēl šādas budžeta un kovidnaudas netiek sadalīts diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos? Tas ir, kad prese un sabiedrība neredz, kas notiek un ko runā partiju birojos un pirtīs?
Kariņš un viņa ministri zina, ko ēduši, tāpēc tādi skaisti pasākumi kā Valstiskuma balvas pasniegšana tiek izmantota, lai “spinotu” - ar verbālu patētiku un kvēliem aicinājumiem ļaužu uzmanība tiek novērsta un viņu acis veras debesīs uz trim zvaigznēm un sarkanbaltsarkano karogu.
Taču, kad svētki garām un cilvēki atgriežas pie zemes, viņi pamana, ka makā nav naudas. Kādēļ nav naudas?
Varbūt tādēļ, ka Latvijas banku pakalpojumu eksporta nozare tika sagrauta jau pirms kovida, pēc tam tika diskreditētas ostas un tiek mērķtiecīgi grauta tranzīta nozare. To Kariņš uzskata par kaitīgu.
Ir, protams, slikta lieta būvnieku kartelis, taču vai arī šis veiksmes stāsts nevelk uz ko diezgan padrūmu? Vai nebūs tā, ka beigu galā tiks iznīcināta visa Latvijas būvniecība kā suga?
Ko vēl varētu iznīcināt?
Nav laikam jāšaubās, ka Ministru kabinets kaut ko izdomās un iznīcinās vēl kaut ko.
Ar runām par cēlo vienotību valdības vadītājam un viņa koalīcijai būs par maz, lai kaut cik varētu cerēt uz labiem rezultātiem vēlēšanās. Jūtot pakausī Saeimas opozīcijas un jauno partiju elpu, nākamā gada budžetā tiks dāsni dots un vēl dāsnāk solīts - pensionāriem, mediķiem, skolotājiem utt. Ka vēl neiznāk tā, ka priekšvēlēšanu vairāksolīšanā Kariņa valdība neaizraujas tik tālu, ka starptautiskās institūcijas sāks aicināt pie fiskālās disciplīnas?
Ar naudiņas iedalīšanu šim un tam koalīcijas partijas cer turēties pie varas. Un arī paliks pie varas, ja elektorāts aizmirsīs, kā tika uzmests iepriekšējā reizē.
