Varakļāni ir saulaina demokrātijas saliņa uz pārējās tumšās Latvijas kartes fona

Tad nu beidzot pašvaldības ir ievēlētas visā Latvijā – arī Rēzeknes un Varakļānu novadā © Ģirts Ozoliņš/F64

Visās citās pašvaldībās vēlēšanas notika jau šā gada 5. jūnijā. Tikai Varakļānu un Rēzeknes novads palika bez vēlēšanām. Tas tā atgadījās tāpēc, ka Satversmes tiesa šā gada 28. maijā nosprieda, ka Varakļānu un Murmastienes pagasta iekļaušana Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei.

Pēc tam bija liela skandalēšanās, jo Saeima negrasījās pildīt šo spriedumu un grasījās atstāt Varakļānus pie Rēzeknes novada. Iejaucās Valsts prezidents Egils Levits, kurš Saeimai piedraudēja ar atlaišanu. Saeimas valdošo frakciju politiķi sašļuka un piekrita, ka Satversmes spriedumu pildīs. Līdz ar to vēlēšanas tika pārceltas uz 11. septembri. Rēzeknes novads iznāca bez vainas vainīgais, kurā arī nenotika vēlēšanas.

Tagad tad beidzot vēlēšanas ir notikušas arī Varakļānu un Rēzeknes novadā. Rezultāti nepārsteidz, jo bija jau jaušams, ka iedzīvotājiem nav liela īgnuma pret līdzšinējiem savas pašvaldības vadītājiem, kurus viņi pazīst un zina, ko no viņiem var sagaidīt.

Rēzeknes novada domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvis līdzšinējā priekšsēdētāja Monvīda Švarca saraksts “Jaunā Vienotība”, “Kustība Par!”, Latgales partija), bet Varakļānu novadā visvairāk balsu savācis “Latvijas attīstībai” saraksts, kura pirmais numurs ir līdzšinējais novada vadītājs Māris Justs.

Māra Justa saraksts ir uzvarējis pārliecinoši un viens pats var veidot nākamo domi. Tikmēr Monvīdam Švarcam situācija ir mazliet sarežgītāka. Viņa sarakstam ir seši mandāti, un tikpat ir arī “Saskaņai”. Vakar TV3 raidījumā “900 sekundes” Švarcs sacīja, ka iepriekš visi strādājuši kopā, bet tagad “Saskaņai” būšot jāatgūst partneru uzticība, jo priekšvēlēšanu laikā “Saskaņa” viņus pazemojusi. Tātad vēl nav īstas skaidrības, kas novadā notiks tālāk.

Vēlētāju aktivitāte šajos divos novados ir bijusi atšķirīga - tikai 25,92% Rēzeknes novadā, bet 59,43% Varakļānu novadā. Rēzeknes novadā tik zema aktivitāte, iespējams, tāpēc, ka bija “falšstarts” - cilvēki jau gatavojās doties pie urnām 5. jūlijā, taču nācās atslābt. Otru reizi uzsildīt interesi par vēlēšanām nav izdevies.

Turpretī Varakļānu novadā aktivitāte ir bijusi ļoti augsta. Jāņem arī vērā, ka balsstiesīgo tur ir vairāk nekā reālu iedzīvotāju, jo daudzi dzīvo citās pilsētās, Rīgā un ārzemēs. Tik aktīvi cilvēki ir bijuši tāpēc, ka ir ļoti uzkarsēts jautājums, kam Varakļāni pievienosies - Rēzeknei, Madonai vai Nemadonai.

Tas, ka divos novados bija jārīko vēlēšanas vēlāk, nav nekāds prieks un laime - tas rada papildu stresu un neziņu, tas ir kavējoši.

“Bermudu trijstūrī” - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Saeima un Satversmes tiesa - ir kaut kur pazudis cilvēks - varakļānietis, rēzeknietis. Tas, ko redzējām pašvaldību reformas gaitā, ir bijis viens voluntārs lēmums pēc otra, vesela voluntāru lēmumu ķēde, kas ir radījusi nekonsekvences un haosu.

Vispirms VARAM bijušā ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”) vadībā iekļāva Varakļānu novadu Madonas novadā. Pēc tam Saeimas vairākums nobalsoja, ka Varakļāni būs Rēzeknes novadā. Pēc tam Satversmes tiesa sprieda: nē - Varakļānu iekļaušanas Rēzeknes novadā nebūs.

Varbūt vajadzēja pajautāt pašiem varakļāniešiem, ko viņi īsti grib? Un to vajadzēja darīt jau pašā sākumā.

Taču VARAM ministram Jurim Pūcem labpatika klausīties iedzīvotājus tikai tādās vietās, kur viņa idejas ar iedzīvotāju domām sakrita. Tur, kur iedzīvotāju viedoklis nebija pa spalvai, tur no ministra puses bija draudēšana un neklausīšanās. Viņš pat apturēja iedzīvotāju aptauju Ikšķilē, par ko Satversmes tiesa vēlāk sprieda, ka rīkojums par aptaujas apturēšanu ir bijis pretrunā ar Satversmi.

Arī Varakļānu novadā tika rīkota aptauja un iedzīvotāju vairākums izteicās, ka vēlas sava novada pievienošanu Madonas novadam. Bija liela iedzīvotāju aktivitāte. Taču, ak vai! To rīkoja novada dome. VARAM un Pūce tomēr nevarēja pasludināt, ka šī aptauja ir izcila un pareiza, bet tā aptauja, kurā ikšķilieši iestājās pret sava novada pievienošanu Ogrei, bija slikta un galīgi nepareiza.

Spriežot pēc tā, ka 11. septembra vēlēšanās uzvarēja Māra Justa saraksts un Māris Justs ir zināms kā politiķis, kurš iestājās par Varakļānu apvienošanos ar Madonas novadu, var saprast, ka iedzīvotāju vairākums tiešām un stingri ir par Madonas variantu. Tas tāpēc, ka Latgale Rīgas kungiem vienmēr ir bijusi pastarīte - pie budžeta dalīšanas, pie Eiropas fondu naudām tāpat. Tāls kakts, līdz kura nošļukušajiem knābjiem spožās galvaspilsētas gaisma neaizspīd. Tāpēc “bagātā” Madona un “bagātā” Vidzeme varakļāniešiem šķiet perspektīvāka. Iespējams, tā tiešām arī ir. Šādā situācijā būtu interesanti zināt arī, vai madonieši maz varakļāniešus pie sevis grib, bet nu tas laikam viņiem netiks vaicāts.

Spēles ar Varakļāniem vēl nav beigušās. Varakļāni pašlaik ir tāda kā atsevišķa un īpaša republika kā Itālijā, kurā ir anklāvs “Gaišā (“visspilgtākā”) Sanmarīno Republika” (Serenissima Repubblica di San Marino). Varakļāni būs saulaina demokrātijas saliņa uz pārējās tumšās Latvijas kartes fona. Gaišajos Varakļānos cilvēkiem tiks vēlreiz pavaicāts, kuram novadam viņi jūtas piederīgāki - Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos jau tūlīt jāorganizē publiska apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem “administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai”.

Vienīgā bēda, ka atšķirībā no Sanmarīno, kur iedzīvotāji ir bagātāki nekā Itālijā, par Varakļāniem ir bažas, ka tie var kļūt vēl nabagāki nekā pārējā Latvija.

Varakļāni kā atsevišķs novads ir pagaidu situācija. Tik mazs novads ar 2544 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem kopējā novadu kartē diezin vai var ilgi pastāvēt. Var prognozēt, ka publiskajā apspriešanā varakļāniešu vairākums izteiks vēlmi pievienoties Madonai.

Būtu normāli, ja Saeimā tiktu pieņemts likums par pašvaldību referendumiem, taču valdošās koalīcijas partijas, dzirdot vārdu “referendums”, pārbīstas kā velns no krusta. Tās negrib nekādus referendumus - ne valsts, ne pašvaldību līmenī.

Varakļānu gadījumā vēl būs publiska apspriešana, bet visa pārējā Latvija var stāvēt pie ratiem, un nevienam nekas netiek vaicāts.

Komentāri

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais