14. Saeimas vēlēšanas notiks ne vēlāk kā 2022. gada 1. oktobrī. Nākamā parlamenta kandidātu sarakstu var iesniegt tikai partijas, kas dibinātas ne mazāk kā gadu līdz vēlēšanām, līdz ar to tie, kas nepaguva, nokavēs. Kristalizējas, kas un par ko grasās cīnīties par mandātiem.
Tās būs (nosacīti) trīs partiju grupas - pašreizējā valdošā koalīcija (“Jaunā Vienotība” (JV), “Attīstībai/Par!” (AP), Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija (JKP)), pašreizējā Saeimas opozīcija (Zaļo un zemnieku savienība, partija “Saskaņa”) un trīs jaunas partijas (Alda Gobzema “Likums un kārtība”, Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” un Vjačeslava Dombrovska “Republika”). Protams, ir vēl visādi censoņi, taču vismaz pagaidām nav redzams, ka viņi varētu nopietni konkurēt.
Gada laikā vēl viss kas var notikt, tāpēc prognozes izteikt ir pāragri. Var runāt par iespējamiem scenārijiem. Un var mēģināt prognozēt, kāds tad īsti būs nākamo vēlēšanu jautājums.
Vai pēc gada pats aktuālākais jautājums būs vakcinēties vai nevakcinēties? Diezin vai.
Kovida pandēmija diezin vai būs beigusies arī pēc gada, taču maz ticams, ka vakcinēšanās vai nevakcinēšanās problēma nākamajā rudenī vairs būs tik asa kā šodien. Cilvēki būs savakcinējušies lielākā skaitā nekā tagad - varas spiediena dēļ, jo nevarēs dabūt tās ērtības, kas ir vakcinētajiem. Ja vēl šoziem būs tā, ka kovids paplosīsies un nomirs kaimiņš, rads, paziņa, kāds slavens cilvēks un kovida nestās bumbas kritīs tuvu, cilvēki aizies un savakcinēsies. Paliks tikai zvērināti, principiāli vakcinēšanās pretinieki. Paliks cilvēki, kuriem patiešām ir bail vakcinēties pēc insultiem. Necik daudz nepaliks - diezin vai padsmit procenti, varbūt pieci procenti?
Tie politiķi, kas pašlaik uzsvaru liek uz “antivakserismu”, var iebraukt nelāgā renē, no kuras būs grūti tikt ārā.
Tad tā būs cīņa par relatīvi nelielu potenciālo vēlētāju skaitu, kas turklāt diezin vai būs tik politiski aktīvs, ka ies balsot. Valdošā koalīcija un “meinstrīma” mediji centīsies ielikt visus oponentus “antivakseru” plauktā.
Vajadzētu runāt par mazliet ko citu. Valdība ar Krišjāni Kariņu (JV) priekšgalā ir ilgtspējīgi demonstrējusi mazspēju, nāsīsvilktspēju, hipohondriju un neloģisku haotiskumu. Un alkatīgu kovidnaudas “apgūšanu”, ar ko nodarbojas AP, radot bezjēdzīgu Vakcinācijas projekta biroju, IT risinājumus šim birojam, idiotiskas reklāmas ar atkailinātiem pleciņiem un vēl visādas glupības it kā vakcinācijas aptveres palielināšanai.
Valdība nodarbojas ar lietām, kas ir izdevīgas citu zemju “investoriem”, skarbi apkaro savas bankas un ostas. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) ar dzelzceļa neelektrifikāciju darbojas tā, ka sen jau ir nopelnījis Lietuvas augstākos apbalvojumus par Latvijas konkurētspējas mazināšanu.
Valdība neko nedara, lai novērstu OIK laupošo un pašu valsts rūpniecību nogalinošo faktoru.
Valdības nodokļu politika ir bijusi uztaisīt lielākus nodokļus pašā kovidspelgonī. Vai tāda politika ir laba, un vai tā neveicina darbaspēka eksportu uz ārzemēm?
Vēl var pieskaitīt tiesiskuma pamatu graušanu, tiesisko nihilismu, ar ko nodarbojas JKP ministrs Jānis Bordāns.
Šī partija ir īpaša - tā ir ienesusi Latvijas politiskajā kultūrā pašu zemāko, kas var būt - tādu diskusiju līmeni, kas nesniedzas pat līdz grīdlīstei. Tā ir prasta gānīšanās, oponentu animalizācija, insektizācija, apfekalizācija. Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, analizējot jaunās partijas, izteicās, ka “mēsli parasti peld pa virsu” (LA.lv, 22. septembris).
“Politikas vērotāja” Šuplinska gan vairs nav figūra, jo ir izzaudējusi visu sabiedrības uzticības kredītu līdz pēdējam un pat pašas partija viņu ir uzmetusi, taču ateja stāv vaļā un no tās nāk smaka.
Riebīga, galēja netolerance, necieņa pret oponenta viedokli un konkurenta apkarošana ad hominem ir tagad jau parasta prakse sociālajos tīklos un politiķu retorikā. Kas skaļāk bļauj, tam taisnība; kam politiska vara, tas pretiniekus kriminālvajā un liek cietumā.
Nav izslēgts, ka valdošā koalīcija mazliet nepavajās savus pretiniekus - tādi gadījumi ir bijuši, un tā jau ir “klasika”. Nav taču nekādu problēmu iebāzt cietumā kādu konkurentu pat, ja tam nav juridiska pamata un pierādījumu... Ja tiesībsargājošās iestādes un tiesu kontrolē vieni politiski spēki, tad arī represijas nav smādējamas. Būs viena daļa sabiedrības, informatīvie “burbuļi”, kas to apsveiks.
Tas paver plašu nišu kritikai.
Taču viena pati kritika vēl nav nekas. Nevajag domāt, ka Latvijas tauta ir tik dumja, ka nespēj atšķirt kritiku kritikas pēc no idejām un pozitīva piedāvājuma. Opozīcijai un jaunām partijām vajadzēs pozitīvu piedāvājumu, kā no kovida šausmām un līdzšinējās valdības greizā kursa tikt ārā.
Te vajadzētu ko tādu, kas nav tukši solījumi un propaganda, bet reāli piedāvājumi. Ir saprotams, ka tas ir daudz grūtāk - tas nav tik krāsaini un populāri kā uzmesties par galveno vakcinācijas noliedzēju un šajā sportā mērīties ar krāniņiem. Taču, ja jaunās partijas ieciklēsies uz “antivaksāciju”, tās varbūt kopā sadalīs 5-10% abas. Diezin vai tas ir mērķis, uz ko tiekties...
Jaunajām partijām vajadzētu vairāk runāt par to, kā Latvijas iedzīvotājiem dzīvot turīgāk, kā tās spēs visu darīt labāk, lai labklājība, vidusšķira un sociāla aizsargātība rastos.
Tikmēr valdošā koalīcija negulēs un liks lietā aizlienētu naudu, “kuras tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis”. Izskatās, ka budžets jau zem deķa ir veiksmīgi sadalīts, un budžeta dēļ Kariņa valdība nekritīs. Būs kādi reveransi bēdīgām, bet cerošām iedzīvotāju grupām, kurām sāks šķist, ka nupat varbūt dzīve sāks uzlaboties. Ja tomēr gada laikā līdz vēlēšanām ļaužu skumjas būs lielas, tiks nomesti kādi “balasti” - valdība atbrīvosies no nepopulāriem ministriem. Var pat gadīties, ka pat no paša Kariņa, ja viņš vēl turpinās iznesties ar komisku pretstāvi pārējai valdībai un Saeimai savā sakāpinātajā kovidhistērijā.
Valdošā koalīcija nejūtas slikti - tai ir manipulāciju iespējas un nauda, ieskaitot arī pašas sev piešķirto budžeta finansējumu, kura nav pretiniekiem. Valdošā koalīcija ar prieku noskatās, kā potenciālie oponenti ēd cits citu. Un vilina savās lamatās.
Nākamās Saeimas vēlēšanas būs interesantas - kurš kuru nožņaugs un kam būs vairāk spēju paredzēt gājienus uz priekšu.