Deivid Makī, ej turpat, kur Krievijas karakuģis!

© Neatkarīgā

“Labdien Māra Krautmaņa kungs. Es esmu David Mckay kungs no Toronto, Kanādas. Es esmu KANĀDAS ROYAL BANK prezidents un izpilddirektors. Pirmkārt, es vēlos, lai jūs zinātu, ka es novērtēju jūsu dāsnumu, pieņemot manu lūgumu šeit Facebook, un vēlos jums apliecināt, ka jūs nenožēlosit savu rīcību. Es uzskatu, ka Dievs vēlas, lai es satiktos ar jums šajā ļoti īsajā laikā, jo man ir svarīga un steidzama biznesa diskusija. Es vēlos dalīties ar jums, kas, manuprāt, jūs interesēs un dos labumu, jo tā ir saistīta ar jūsu uzvārds un tautība, un jūs no tā gūsit labumu.

Es rakstu jums par vīrieti/pilsoni no jūsu valsts Aleksa Krautmaņa kungu, kurš bija zelta ieguves uzņēmuma īpašnieks šeit Kanādā un arī viens no lielākajiem akcionāriem mūsu bankā ROYAL BANK OF CANADA. 2015. gada 2. februārī Alekss Krautmanis atvēra fiksētā depozīta privāto kontu mūsu bankā ROYAL BANK OF CANADA un iemaksāja kontā summu 78 000 000,00 (septiņdesmit astoņi miljoni ASV dolāru) ar mērķi atvērt automašīnu ražošanu. uzņēmums jūsu valstī.” Tālāk seko vēl garš penteris, ka Aleksa kungs miris 2019. gadā globālās slimības laikā, bijis atraitnis, precējies ar Elizabeti Krautmaņa kundzi, un viņam nebija bērnu, raksta godājamais baņķieris no Kanādas, kura draudzības uzaicinājumu (savā dāsnumā) esmu nupat apstiprinājis interneta sociālajā tīklā “Facebook”.

Kāda laime! Piepeši esmu kļuvis par multimiljonāru, jo iznāk, ka varu pretendēt uz daļu no bagātā Kanādas tēvoča mantojuma. Man gan jādalās ar bankas vadību, kurai pienākas 30%, un Deividu Makī, kurš vēlas paturēt sev 40%, bet arī 30% no 78 miljoniem nav slikta nauda.

Vispār jau šī nav pirmā šāda vēstule, un līdzīgā veidā par megamultimiljonāru, bagātu kā Krēzs, es būtu varējis kļūt jau daudzas reizes. Reiz viens mans radinieks - Alans Krautmanis - gāja bojā autoavārijā Nigērijā, un arī viņš man bija atstājis milzīgu naudu.

Nebiju paguvis nobloķēt Makī kungu, kā mesendžerī (ziņraidī) atdžinkstēja vēl viena vēstule - no Dženijas Paolas Gonsalesas. Viņa raksta: “Atvainojiet, ka sazinājos ar jums. Es dalos ar šo informāciju, jo vēlos ziedot savu bagātību. Acīmredzot. Esmu iecerējis ziedot visu savu īpašumu, jo man ir dārga bagātība un es slimoju ar krūts un plaušu vēzi, kas ir manas dzīves beigu fāze, ārstējošais ārsts ir informējis, ka manas dienas ir skaitītas. Man kontā ir 360 000 eiro, un es nevēlos tos atstāt bankā. Meklēju kādu, kurš varētu mantot manu laimi, tādēļ, ja ir interese, varat sazināties ar mani.”

Šie piemēri ir paši primitīvākie un smieklīgākie, ar kādiem no cilvēkiem tiek mēģināts izkrāpt naudu. Būs ļoti maz ļaužu, kas noticēs un ielaidīsies tālākā sarakstē. Taču ar šo “maz” laikam ir pietiekami. Jau nākamais gājiens, kas te sekotu, būtu lūgums atvērt kādā ārzonas bankā kontu, ieskaitīt tajā kādus simtus vai pat tūkstošus dolāru, kas taču ir nieks iepretī cerētajiem miljoniem, bet pēc tam glupais “miljonārs” gaidītu savu cerēto mantojuma daļu ar maisu - nekad nesagaidītu. Un arī nezin kam uz nezin kurieni pārskaitīto naudu.

Lai cik idiotiskas neizklausītos baņķieru un vēžinieču vēstules, tās katru dienu tiek izsūtītas miljoniem. Krāpnieki makšķerē, makšķerē, makšķerē, līdz beidzot atrodas arī kāds, kurš uzķeras. Acīmredzot neatlaidīgais blēžu darbs atmaksājas - citādi taču šāda vēstuļu rakstīšana būtu sen jau apsīkusi.

Viena daļa vēstuļu mēdz būt tādas, ka uzreiz jau redzams, ka profils ir viltots un nav vērts apstiprināt draudzību, jo tādi vārdi un uzvārdi nemēdz būt nevienai tautai. Bet ir arī Brigita Smildziņa, kura dzīvo Monpeljē (Francija) un grib uzdāvināt 300 tūkstošus kādam, kurš tic Dievam. Tas izklausās visnotaļ latviski.

Šādos gadījumos nedrīkst ne tikai uzticēt “draugam” savus bankas datus, bet arī sazināties pa e-pastu, jo varbūt viņa mērķis ir piekabināt jūsu adresei kādu ļaunprogrammatūru, un no tās tālāk it kā jūsu vārdā izplatīsies spami (mēstules).

Dažādu vēstuļu šablonu ir daudz. Vēl viens izplatīts ir tāds, ka amerikāniete atsūta draudzības uzaicinājumu. Vārds pa vārdam, un viņa sāk stāstīt, ka ir ārste (brīvprātīgā, militārpersona) un atrodas kādā pasaules “karstajā punktā” (Afganistānā, Jemenā, Lībijā). Reiz pat aiz ziņkārības ielaidos tālākā sarunā. Jāteic, šajā gadījumā leģenda pat izklausījās visnotaļ ticama. Būtu ticama, ja nepastāvētu iespējas viegli pārbaudīt, vai viņa nemelo. Uzdevu dažus jautājumus, no kuriem uzreiz kļuva skaidrs, ka viņa neatrodas nekādā “karstajā punktā”. Fotogrāfija, kuru viņa atsūtīja, bija no citas zemes un cita militārā konflikta laika.

Sagaidīju, kad viņa izteiks savu vajadzību. Esot tā, ka viņai neesot iespēju pārskaitīt naudu bērniem uz ASV, tāpēc viņa vēloties pārskaitīt summu man, lai es tālāk to nosūtu uz Ameriku. Nepateikšu uzreiz, kur te “uzmetiens”, bet tas noteikti būtu - vai nu kāda apdrošināšanas, vai pasta blēdība, vai arī mēģinājums izdabūt no manis kādus bankas konta datus.

Feisbuka un citu sociālo tīmekļa vietņu nelaime ir šādas mēstules, kas traucē cilvēku normālai saziņai - ja atnācis draudzības uzaicinājums no ārzemēm, 99% gadījumu tas, visticamāk, būs vai nu krāpnieks, vai uzaicinājums uz virtuāla seksa priekiem kādā citā tīmekļa vietnē. Tikai viens no simta ir īsts cilvēks, nevis robots, kas slēpjas aiz viltota profila. Arī īstie cilvēki mēdz nebūt nekādi godīgie un vienkārši cenšas izdīkt naudu, stāstot, cik viņiem grūta dzīve Āfrikā vai Āzijā - nav nekā ko ēst. Pagalam reti gadās, ka otrā galā ir sakarīgs cilvēks, kuram vienkārši ir interesanti sazināties ar citiem pasaulē.

Diemžēl internets ir ierocis visu veidu krāpnieku rokās. Izplatīta ir “pikšķerēšana” jeb mēģinājumi ar viltu iegūt lietotāju vārdus, paroles, kredītkaršu numurus. Vēl tiek piedāvāta viltus pretvīrusu programmatūra, kriptovalūta, iespējas ātri un viegli pelnīt, pastāv arī viltus iepirkšanās, iepazīšanās, tehniskā atbalsta vietnes u.c. Vēl ir “sūknēšanas” un “izmešanas” blēdības, kur krāpnieki mākslīgi palielina vērtspapīru cenu, sniedzot maldinošu informāciju, bet pēc tam pazūd bez pēdām, atstājot investorus ar nevērtīgiem aktīviem. Vēl ir krāpnieki, kas uzdodas par likumīgiem uzņēmumiem. Aptuveni puse krāpšanas mēģinājumu pasaulē esot saistīta ar piedāvājumiem apdrošināt automašīnu, kur beigās upuris uzzina, ka par savu naudu nav neko apdrošinājis un tāda firma nemaz neeksistē.

Grūti aplēst, cik lielas naudas apgrozās šādā “biznesā”. Pēc Austrālijas Konkurences un patērētāju komisijas datiem, tikai 2022. gada pirmajā pusgadā austrālieši zaudējuši gandrīz 300 miljonus Austrālijas dolāru. Visvairāk tas bijis investīciju jomā, un visizplatītākais krāpšanas veids bijusi “pikšķerēšana”. Kopš 2021. gada sākuma vairāk nekā 46 000 cilvēku ir ziņojuši, ka krāpniecības dēļ zaudējuši vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru kriptovalūtā. Vairākus desmitus miljonu dolāru amerikāņi zaudē, uzticoties telefonkrāpniekiem. Gadījumos, kad nozagta identitāte, pagājušajā gadā amerikāņi zaudējuši 55 miljonus dolāru.

Latvijā tiesībsargājošās iestādes neko daudz neiespēj pret blēdībām, ja Latvijas iedzīvotāji bijuši tik bezdievīgi naivi, ka noticējuši mēstulēm, kas cirkulē sociālajos tīklos. Tas arī saprotami, jo diezin vai iespējams kādu saukt pie kriminālatbildības, ja nav zināma viņa atrašanās vieta vai tā ir valstī, līdz kurai Interpola vara nesniedzas. Taču ir atzīstami sasniegumi telefonkrāpniecības apkarošanas ziņā. Martā starptautiskā operācijā vienlaicīgi Latvijā un Lietuvā tika aizturētas kopumā vairāk nekā 100 personas aizdomās par iesaistīšanos starptautiskā zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā. Kopumā pārtraukta trīs krāpnieku zvanu centru darbība - divi no tiem darbojušies Latvijā un viens Lietuvā. Latvijā kopumā tika aizturētas 80 personas, bet 14 personas šobrīd ir atzītas par aizdomās turamām. Šis bijis viltus brokeru grupējums. Cilvēki domā, ka ar viņu naudu notiek reālas darbības biržā, taču, kad vēlas izņemt naudu, paliek ar garu degunu.

Aizturēšanas, kratīšanas - tas ir brīnišķīgi. Taču šodien atkal saņēmu zvanu it kā no Edinburgas (Skotija). Kāda sieviete man pavēstīja, ka man esot konts kādā brokeru uzņēmumā. No manis vajagot, lai es slēdzu kontu un izņemu naudas atlikumu, jo šī firma esot kļuvusi maksātnespējīga.

Nekādu kontu nekādā brokerfirmā nekad neesmu atvēris, taču šādi zvanītāji laiku pa laikam neatlaidīgi uzbāžas, zvanot te no it kā Igaunijas, te it kā no Zviedrijas, te atkal vēl no kādas citas valsts. Runā gan viņi tīrā krievu valodā. Pret sievietēm, kas zvana, esmu maigs un tikai nolieku klausuli, bet vīriešiem gan dažkārt mēdzu veltīt ne visai cenzētu leksiku, kas līdzīga tai frāzei, ko ukraiņu robežsargs veltīja Krievijas karakuģim. Un tad viņi paši noliek klausuli...

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.