Latvijas sabiedrība līdz šim domāja savā prātā tā: ir slikti, ka Latvijas ekonomiku rausta un šantažē pilsoņi no Krievijas – “Gazprom” un vietējie “šrēderizētie kalvīši”, kuri norāda un brīdina, ka gāzes Inčukalnā var nepietikt, ka nekas nav tā īsti rezervēts un ka var iznākt visādi tiesiski “kāzusi”, ja Latvijas valsts neprasmīgi rīkosies jurisprudences frontē.
Lai nu tā būtu! Latvija ir uzņēmusi kursu uz pilnīgu neatkarību no Krievijas energoresursiem un no šā kursa nenobīdīsies.
Tik tālu viss ir skaidrs. Tas ir saprotami. Nākamībai tad vajadzētu būt skaistai, ne ar ko neaptraipītai.
Visaugstākās amatpersonas ir līdz šim stāstījušas, ka viss būs caurspīdīgi, kristāldzidri, taču Krievijas gāzes adatas atkarības vietā Latvija visai drīz var uzsēsties uz citas tik sāpīgas adatas, ka maz neliksies.
Ierēdņu līmeņa amatpersonas ir vai nu iesaistītas, vai arī tik naivas, ka neko nesaprot, vai arī gaida 14. Saeimas vēlēšanas, kad nākamā valdība nonāks fakta priekšā un tad vairs nevarēs neko mainīt.
Šajā dramatiskajā brīdī pagaidām projekta veidošanas stadijā esošā sašķidrinātās gāzes uzņēmuma “Skulte LNG Terminal” valdes vienīgais loceklis Uldis Salmiņš ir vaļsirdīgi pastāstījis, ka viņa uzņēmums no valdības gaida visāda veida pretimnākšanu un tajā skaitā priekšlīgumus un cenu garantijas.
No viņa puses tas ir saprotami, jo nav uzņēmēja, kas necerētu, ka viņa biznesam nevarētu būt kāda valstiska “piešprice”. Taču šajā gadījumā runa ir par ārkārtīgi nozīmīgu, valstiski svarīgu termināli, kuram nav jaukāka sapņa, ka viņa vietā visus izdevumus segs valsts no sava budžeta, ka viņš iegūs monopolstāvokli tirgū, neviens nevarēs tirgoties ar energoresursiem, ja nebūs vispirms pārdevis kādu noteiktu apjomu monopolistam, kuru “nozīmējusi” valdība. “Priekšlīgumi” to visu nozīmē.
Nav zināms, kas īsti ir Salmiņš. Varbūt ir izcils menedžeris. Taču neba viņš ir galvenais pasākumā. Aiz viņa muguras ir grandioza vietējo un ārzemju lobiju un politkoruptantu grupa, kura jau sen ir bīdījusi Skultes termināļa projektu. Jau sen zināms, ka savulaik varenā Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas tagad ir “Konservatīvie” (K), aktīvi lobē termināli Skultē. Iepriekš vietējie Skultes, Saulkrastu un Zvejniekciema iedzīvotāji, viņu veidotās biedrības un vietējās pašvaldības visādi pretojās. Tagad, kad valsts līmenī Skultes terminālim piešķirts nacionālo interešu statuss, pašvaldības un iedzīvotāji drīkst pastāvēt pie ratiem. Viņu viedoklis vairs netiks ņemts vērā.
Nebūtu ne vainas, ja viss notiktu godīgi. Ja “Amerikas latgalietis” Pīters Aloizs Ragaušs ar plašākai publikai nezināmiem draugiem, kurš draudzīgs ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (K), būtu izpētījis šejienes gāzes tirgu un izdomājis, ka tas rentēsies kā bizness. Taču, ja doma ir tikai tāda un vienīgi tāda, ka “jāuzliek uz ausīm” Latvijas valsts, lai tā piešķir garantijas uz monopolu gāzes iepirkumiem - lai neviens cits komersants nevar tirgoties, nesaskaņojot ar Skultes termināli...
Tad tas būs vēl viens OIK. Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji par energoresursiem briesmīgi pārmaksās desmit gadu garumā. Arī tad, kad gāzes cena Eiropas tirgū neizbēgami kritīs, Latvijas lielākajiem gāzes patērētājiem (valstij piederošajam “Latvenergo”) nāksies par to maksāt šobrīd nosprausto cenu. Un turpināt par šo cenu ražot, iespējams, vēl dārgāku elektrību nekā šobrīd.
