Putina 21. septembra paziņojums par daļēju mobilizāciju Krievijā ir radījis lielu paniku un vīriešu masveida bēgšanu uz kaimiņvalstīm. Tie krievi, kas kaut cik zina savas valsts vēsturi, zina arī, ka valsts vadoņi bieži nesauc lielas īstajos vārdos – sauc, piemēram, karu Ukrainā par “speciālo militāro operāciju”. Tāpēc arī jēdziens “daļēja mobilizācija” ir biedējošs, ir bažas, ka to var tulkot kā pilnīgu vāku – kā tādu mobilizāciju, kurā karadienestā tiks iesaukti ne tikai jaunieši, bet arī knapi kustoši veči, slimnieki un kropļi.
Krievu okupanti Ukrainā iet bojā ar vidējo ātrumu vairāk nekā 8000 mēnesī. Vēl daudz lielāks skaits tiek ievainoti vai nonāk Ukrainas bruņoto spēku gūstā. Krievijas armija jau ilgstoši saskaras ar cilvēkresursu un bruņojuma problēmām.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu trešdien pēc Putina uzrunas jau sacīja, ka saskaņā ar rīkojumu par daļēju mobilizāciju Krievija militārajā dienestā iesauks apmēram 300 000 rezervistu. Jau no pirmās mobilizācijas dienas Krievijas vīrieši sākuši saņemt pavēstes par ierašanos kara komisariātā.
Šoigu sacīja, ka valsts kopējais “mobilizācijas resurss sasniedz 25 miljonus cilvēku, un nedaudz vairāk par 1% no šī skaita ietilpst daļējā mobilizācijā”, kas izsludināta pašlaik. Iepriekš ziņots, ka Krievija Ukrainas karu sāka ar aptuveni 150 000 karavīriem. Ja tagad mobilizēti tiks pat tikai 300 000, tad tas ir uz pusi vairāk, kas ir ievērojams skaitlis.
Tikmēr ASV bāzētais Kara izpētes institūts (ISW), kas cītīgi seko līdzi karam Ukrainā, ir norādījis, ka Krievijā ir vairāk nekā divi miljoni rezervistu, tostarp bijušie iesauktie un tādi, kuriem ir līgums.
Krievu iesauktie un tie, kas bažījas, ka tūlīt tiks iesaukti, steidzas iegādāties lidmašīnas biļetes, kurām cenas ir krasi uzpūstas līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Pie robežām un lidostām redzamas daudzus kilometrus garas rindas. Viņi pārsvarā bēg uz Armēniju, Gruziju un Turciju. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir sacījis, ka Latvija neizsniegs humānās vīzas krieviem, kuri vēlas pamest valsti, lai izvairītos no izsludinātās mobilizācijas. “Daudzi krievi, kuri tagad mobilizācijas dēļ bēg no Krievijas, bija ar mieru, ka ukraiņi tiek nogalināti. Viņu uzņemšana rada ievērojamus drošības riskus. Ir daudz valstu ārpus ES, uz kurām doties,” viņš rakstīja piektdien, 23. septembrī. Līdzīga nostāja ir arī Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai, kura 22. septembrī intervijā telekanālam CNN sacīja, ka Igaunijā netiks piešķirts politiskais patvērums Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas izvairīties no mobilizācijas un bēgt no valsts. Viņa uzsvēra, ka pilsoņi ir atbildīgi par savām valstīm. “Mēs šeit sniedzam patvērumu Ukrainas bēgļiem no kara. Krieviem jāceļas un jāpasaka, ka viņi ir pret šo karu, un vienreiz tas par visām reizēm jāizbeidz.” Somijas robeždienests 22. septembrī paziņoja, ka atļaus krieviem, kuri bēg no mobilizācijas Krievijā, šķērsot robežu, ja šādu lēmumu pieņems Somijas līderi. Vācija “noteiktos apstākļos” ir gatava sniegt patvērumu Krievijas armijas dezertieriem un “Putina režīma pretiniekiem”. Vācijas proimigrācijas organizācija “Pro Asyl” nāca klajā ar līdzīgu paziņojumu, aicinot visas ES valstis dot patvērumu krieviem, kuri cenšas izvairīties no piespiedu mobilizācijas. “Pro Asyl” paziņojumu atbalstīja Vācijas Brīvo demokrātu partijas un Zaļās partijas biedri. Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipovskis sacīja, ka krievi, kas bēg no Krievijas, lai izvairītos no mobilizācijas, nekvalificējas humānās vīzas saņemšanai Čehijā. Intervijā CTK aģentūrai 22. septembrī viņš teica: “Tie, kas bēg no valsts, jo nevēlas pildīt savas valsts uzliktās saistības, neatbilst humānās vīzas nosacījumiem.” Tikmēr Čehijas premjerministrs Petrs Fiala priekšvēlēšanu debatēs sacīja, ka valsts pret potenciālajiem dezertieriem tomēr izturēsies kā pret patvēruma meklētājiem.
Kopumā ES valstīs ir dažāda attieksme pret Krievijā notiekošo mobilizāciju un bēgošajiem krievu vīriešiem. Baltijas valstu politiķi ir nobažījušās par drošības riskiem - jau tikai par teorētisku iespēju vien, iedomājoties, ka 15-25 kilometri automašīnu divās vai trijās joslās varētu gāzties pāri robežai no Krievijas. Taču, tā kā Baltijas valstis ir aizvērušas savas robežas, neizsniedzot tūrisma vīzas agresorvalstu pilsoņiem, Latvijas, Igaunijas un Krievijas virzienā vairs nav ekstrēma bēgļu pieplūduma. Krievijā jau ir dzirdējuši, ka Baltijā un Polijā bēdzējus negaida.
Bet ekstrēms bēdzēju pieplūdums ir Gruzijai, kurā patvērumu meklējot jau kopumā 400 tūkstoši krievu. Tas jau ir ļoti liels ļaužu skaits, kas var radīt problēmas. Krievijas vīrieši bēg arī uz Kazahstānu un Mongoliju.
Jebkurai valstij jārēķinās ar drošības riskiem, jo Krievija nemaz nebūtu Krievija, ja tās specdienesti nemēģinātu kopā ar bēgošajiem dezertieriem kā Trojas zirgus iesūtīt citās zemēs arī spiegus un provokāciju organizatorus.
Pēdējā bēgšanas vilnī ir arī vīrieši, kas ir absolūti dezorientēti - viņi negrib mirt Ukrainā, taču uzskata, ka pie sava “bēdīgā stāvokļa” un kara vainīga Amerika, Eiropa un ukraiņu “banderovieši”.
Gods kam gods, daudzās pilsētās notiek arī protesti pret karu un “mogilizāciju”, kas ir asprātīga vārdu spēle, nomainot vārdu “mobils” ar “kaps”. Taču protesti tiek ātri apspiesti.
Var gadīties, ka aktīvā bēgšana vistuvākajā laikā tiks apturēta un to paveiks pašas Krievijas varas iestādes. Jau ir apgrūtināta pārvietošanās Krievijas iekšienē, jo iesaukšanas vecuma vīriešiem aizliegts pamest savu administratīvo rajonu. Tad bēdzējiem paliks bīstamas kalnu pārejas Kaukāzā vai Krievijas robeža ar Latviju, kur joprojām nav uzbūvēts pietiekami pamatīgs žogs...
“Daļējā mobilizācija” nozīmē, ka uz Ukrainu nokaušanai tiek dzīta jauna lielgabalgaļas porcija. Ukrainas armija prot karot un ir motivēta, jo aizstāv savu dzimto zemi. Tikmēr Krievijas karotāji būs vāji apmācīti, slikti apgādāti, un, kā var noprast, taktika būs dzīt viņus virsū pretiniekam tik lielā skaitā, kamēr tam aptrūkstas patronu.
