Jaunākie pētījumu centra SKDS partiju reitingi rāda – ja balsstiesīgie septembrī balsotu tā kā aptaujā, tad 14. Saeimā noteikti iekļūtu sešas partijas – ar vislielāko mandātu skaitu būtu “Jaunā Vienotība”, otrajā vietā būtu ZZS, trešajā – Nacionālā apvienība, ceturtajā – “Apvienotais saraksts”, piektajā – “Progresīvie”, sestajā – “Saskaņa”.
SKDS ir ļoti ticama firma, taču nav arī visvarena pareģe kā Eižens Finks. Tieši tādi kā aptaujā vēlēšanu rezultāti nebūs, jo ir daudzi pagaidām nezināmie faktori, kas var atstāt iespaidu uz elektorātu. Neviena aptauja nevar aizsniegties līdz visiem Latvijas sašķeltās sabiedrības informatīvajiem “burbuļiem”. Viena sabiedrības daļa lasa avīzes un skatās televizoru, cita televizoru nekad neieslēdz, bet sēž internetā, kurā viena publika ir “feisbukā”, pavisam cita “twiterī” vai “tiktokā”. Turklāt arī šo sociālo tīklu ietvaros pastāv dažādas domubiedru grupas, kur vieni nezina, kas ir aktuāls citā draugu lokā. Vēl ir arī Latvijas pilsoņi, kuri it kā ir Latvijas pilsoņi, taču ar visu galvu ir iekšā Krievijas propagandas telpā, jo indīgo televīzijas kanālu atslēgšana vēl nenozīmē, ka inde nav pieejama.
Ja rezultāti būs tādi paši kā aptaujā, tad jau var sākt dalīt portfeļus ministriem un arī premjers jau ir zināms. Un tāpat redzams, kurš paliks opozīcijā.
Tomēr ir arī daža vēlēšanu intriga. Virkne partiju balansē uz 5% robežas. “Attīstībai/Par!” (AP) var atgadīties tā, ka tā tiek pāri, un var atgadīties, ka netiek. Viņu nišu spektrā ir aizņēmuši “Progresīvie”, kas ideoloģiski ir tuvi AP. Ja AP netiks pāri barjerai, tad varēs domāt, ka vēlētājs ir visas “piepes” par haotisko, nekonsekvento, izšķērdīgo, pārmērīgi stingro un pazemojošo, novēloto vai priekšlaicīgo darbošanos kovidsērgas laikā piešķīris veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), bet premjeram Krišjānim Kariņam (JV) viss ir piedots un aizmirsts. JV reitings pēdējā laikā ir kāpis stāvus debesīs.
Nezin kā AP izredzes ietekmē diezgan jau nu bezkaunīgā priekšvēlēšanu reklāmas pieeja pozicionēt Arti Pabriku (AP) kā izlēmīgu premjeru un skandināt, ka “nedrīkst valsti bremzēt vēl četrus gadus”? Tas ir nepārprotams mājiens, ka “bremze” bijis Kariņš. Tas drīzāk vismaz vienā elektorāta daļā var izraisīt simpātijas pret Kariņu un nepatiku pret Pabriku, kurš taču arī visu laiku pie viena galda valdībā sēdēja. Un ko darīja?
Lai vai kā, AP vēl cerības ir.
Pagalam švaks reitings ir agresīvajiem marksistiem, kas sevi dēvē par “Konservatīvajiem”. SKDS aptauja rāda, ka viņi ir dziļi zem ūdens. Jaunā konservatīvā partija bija varena un ietekmīga valdošās koalīcijas partija, bet tagad tai ir sācis iet greizi. Varbūt nostrādājis ir pēdējā laika skandāls ar Biķernieku zemes gabala atpirkšanu par astoņiem miljoniem valsts naudas? Varbūt pie vainas ir bezkaunīgā, populistiskā ālēšanās visu četru gadu garumā? Kauna šai partijai nav arī tagad, priekšvēlēšanu beigu posmā. Ko nozīmē plakāts “Korupcija tevi neskar, līdz saņem jaunos rēķinus”? Tātad loģiskā ķēdīte ir šāda: pie jaunajiem rēķiniem nav vainojams kovids un Krievijas iebrukums Ukrainā, bet korumpēta valdība, kuras sastāvā četrus gadus ir bijuši arī “Konservatīvie”... Tomēr šo Jāņa Bordāna partiju norakstīt laikam ir par agru - ir bijuši gadījumi, kad šiem personāžiem rezultāti ir bijuši augstāki nekā reitingi.
Vēl liela vēlēšanu intriga ir nezināmais “melnais zirdziņš” Latvijas Krievu savienība (LKS), kas piesaista visputiniskākos, impēriskākos, radikālākos krievu valodā runājošos pilsoņus. Skaidri redzams, ka “Saskaņas” mandātu skaits būs daudz mazāks nekā 13. Saeimā, jo LKS tai šos mandātus būs “nograuzusi”. Taču ir liels jautājums, vai LKS būs tikai kaitējusi “Saskaņai” vai varbūt arī pati iekļūs Saeimā. Jo mazāka būs vēlētāju kopējā aktivitāte, jo vairākām partijām ir cerības pārvarēt 5% - sevišķi jau tām, kas spēj mobilizēt ap sevi radikālus vēlētājus. Ja aktivitāte balansēs uz 50% robežas, tad ar LKS var visādi gadīties...
Vēl intriga ir tas, vai Saeimas tradicionālās pozīcijas un opozīcijas “purvā” spēs ielauzties jaunā ārpusparlamenta opozīcija - niknā Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” un vēl niknākā Alda Gobzema “Katram un katrai”? Iespējams ir viss. Šleseram ar viņa politiskajiem projektiem agrākos laikos ir gājis visādi - ir bijuši “aplauzieni”, bet ir bijuši arī brīnumainu pārsteigumu rezultāti.
Uz SKDS reitingiem te jāskatās, ievērtējot koeficientu “K”. Tas ir kautrības koeficients - vēlētājs kautrējas atklāt, ka fano par kādu no šīm personām, jo ir plašsaziņā ir dzirdējis, ka tās lielas sabiedrības daļas acīs skaitās “odiozas”, “toksiskas” un visādi nepareizas. Tāds vēlētājs patur savas īstās domas pie sevis, bet beigās aiziet un nobalso.
