Gadu desmitiem ierasts uzskatīt, ka Zviedrijā ir nesatricināma ekonomika, un šī valsts ir paraugs citām ar savu izcili organizēto valsts pārvaldi un sociālo atbildību. Taču pašlaik Zviedrijas ekonomikā iezagusies sūce.
21. jūnijā Zviedrijas krona sasniedza rekordzemu nedēļas līmeni attiecībā pret eiro.
Pirmie, kas to ir pamanījuši “uz savas ādas” un jau pauž satraukumu, ir tie Igaunijas uzņēmumi, kuriem ar Zviedriju izveidoti cieši sakari. Igaunijas “Swedbank” galvenais ekonomists Tenu Mertsina Igaunijas nacionālās raidorganizācijas TV kanālam “ERR” sacīja, ka procentu likmju kāpums rada ievērojamas briesmas Zviedrijas ekonomikai un investori ir kļuvuši piesardzīgi pret Zviedrijas kronu. "Lai gan Zviedrijas krona kādreiz tika uzskatīta par drošu patvēruma valūtu, tagad tā vājinās," viņš teica.
Tā kā vairāk nekā 90 procenti pārrobežu darījumu tiek veikti eiro, Zviedrijas kronas vājuma tiešā ietekme uz Igaunijas eksportu ir minimāla. Tomēr Mertsina ieteica apsvērt Zviedrijas pieprasījumu. Tā kā Zviedrijas ekonomika šogad ir vājinājusies un turpinās vājināties, Igaunijas eksports uz Zviedriju ir samazinājies, īpaši nekustamā īpašuma un būvniecības sektorā. Moduļu un saliekamo konstrukciju ražotājam “Greentec” galvenais tirgus ir Skandināvijā, kur tas pēdējos gados ir eksportējis 90 procentus no saražotās produkcijas. Uzņēmuma rīkotājdirektors Ahto Josts sacīja, ka problēmai drīzāk ir ilgtermiņa raksturs - konkurētspējas zudums Zviedrijas tirgū bija jūtams veselu gadu, bet pēdējā laikā tas ir vēl pasliktinājies. "Igaunijas konkurētspēja Zviedrijā ir būtiski samazinājusies," viņš teica. "Mūsu produkti tagad būtībā ir dārgāki nekā Zviedrijā ražotie." Lai virzītos uz priekšu, viņš iesaka pārskatīt produktu portfeļus un no jauna definēt tradicionālos produktus, kas tiek pārdoti zviedru tirgū. "Tas ir diezgan izaicinoši," viņš teica. "Iespējams, mēs esam ceļā, lai atklātu citas jomas un tirgus, kur mēs varam pārdot savus produktus." Igaunijas lielākā koka māju ražotāja “Harmet” izpilddirektors Alo Tamme sacīja, ka Zviedrijas kronas vājums un Zviedrijas nekustamo īpašumu tirgus ir būtiski ietekmējuši koka māju nozari. "Ja pirkšana pie mums kļūs dārgāka, tad ir likumsakarīgi, ka pieprasījums samazināsies. Viņiem ir arī iekšzemes pieprasījums, viņu ražotāji ir izdevīgā stāvoklī, un viņi dod priekšroku pirkumam no iekšzemes, nevis starptautiskajiem tirgiem," viņš skaidroja.
Pēc Tammes teiktā, 70 procenti no viņu produkcijas agrāk tika piegādāti Zviedrijā. Tomēr Zviedrijas tirgus šobrīd ir diezgan sarežģīts, un “Harmet” ir sācis izpētīt jaunus tirgus Centrāleiropā, piemēram, Nīderlandē un Vācijā. Arī Josts sacīja, ka uzņēmēji ir neatlaidīgi un visi cenšas darboties līdz pēdējam elpas vilcienam. Tā kā viņa uzņēmums darbojas arī Somijā un Norvēģijā, viņš sacīja, ka Somijas un Norvēģijas tirgi šobrīd palīdz izdzīvot. Viens no pasaulē lielākajiem termokoksnes un pirts materiālu ražotājiem “Thermory” eksportē arī uz Zviedriju. Ņemot vērā, ka 95 procenti no uzņēmuma saražotās produkcijas tiek eksportēti, valūtas kursam ir būtiska ietekme uz biznesu, uzskata uzņēmuma vadītājs Simo Somets. Tomēr ASV dolāra kurss viņiem ir īpaši nozīmīgs, jo viņiem ir meitasuzņēmums ASV, kurā strādā aptuveni 30 darbinieku. "Arī Zviedrija mums ir ļoti nozīmīgs partneris, taču tas ir tikai sestais vai septītais lielākais tirgus," sacīja Somets, skaidrojot, kāpēc viņus neietekmē kronas kursa kritums. Mertsina sacīja, ka turpmākais Zviedrijas kronas kurss būs atkarīgs no Zviedrijas ekonomikas stāvokļa un veida, kādā Zviedrijas centrālā banka paaugstinās procentu likmes. Tā kā daudzas centrālās bankas šobrīd paaugstina procentu likmes, arī Zviedrijas centrālā banka “Riksbank” būs pakļauta spiedienam rīkoties tāpat. Pēc Mertsina teiktā, tirgi jau ir paredzējuši, ka krona tuvākajā nākotnē vājināsies, taču ilgtermiņā tai vajadzētu sākt atkal nostiprināties. "Tomēr ir pāragri pateikt, kad tieši," piebilda ekonomists. Pēc lielās “bedres”, kas bija 18. jūnijā (0,085 pret vienu eiro), Zviedrijas kronas kurss mazliet atguvās un 27. jūnijā pakāpās līdz 0,086 pret eiro.
Smagi krīzes brīži Zviedrijai ir bijuši agrāk, piemēram, 2009. gadā, kad valsts piedzīvoja dramatisku iekšzemes kopprodukta kritumu. Problēmas ir bijušas arī vēlāk, bet tām ir veiksmīgi tikts pāri.
Zviedrija nav pievienojusies Eiropas Savienībai un eirozonai, bet tas ilgi nav bijis kavēklis valsts attīstībai. Taču pēdējā laikā, īpaši pēdējā gadā, zviedriem kaut kas ir sācis “buksēt”.
Saprotams, ka arī Latvijas uzņēmējiem, kuri kaut ko eksportē uz Zviedriju, tās problēmas ekonomikā rada raizes. Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss sarunā ar “Neatkarīgo” atzina, ka Zviedrijas tirgus pašlaik ir ļoti samazinājies, “sarāvies” un neko jaunu no pasaules neņem pretī. “Tendence ir uz apvienošanos - lai spēlētāju skaits tirgū samazinātos. Tendence ir neko jaunu neieviest, nemainīt un nodrošināt jau esošās preču un naudas plūsmas. Tas ir ciklisks process, kāds mēdz notikt reizi trijos četros gados.”
Latvija uz Zviedriju eksportē kokmateriālus, mēbeles, ēku būves sagataves, metālizstrādājumus. Tādējādi zviedru problēmas ietekmē arī Latvijas uzņēmējus. M. Tiknuss atklāja, ka vēl pirms gada Latvijas uzņēmēji varēja rēķināties ar pasūtījumiem, kas prognozējami trim četriem mēnešiem vai pusgada periodam, taču pašlaik šie termiņi sarukuši līdz trim četrām nedēļām. Ir arī ievērojams pasūtījumu apjomu kritums.
M. Tiknuss gan domā, ka tālākā perspektīvā Zviedrijas ekonomika atkopsies, samazināsies Eiropas Centrālās bankas noteiktās augstās procentu likmes, atjaunosies kreditēšana un viss atkal nostāsies savās vietās. Taču pašlaik uzņēmējiem ir jācenšas pārdzīvot pašreizējo situāciju, jācenšas aizvietot lielus klientus ar daudziem mazākiem klientiem, mainīt pārdošanas taktiku - dodot atlaides, piemēram, savām saražotajām koka durvīm. “Tie, kas to izdarīja jau pirms pusgada, ir ieguvēji,” saka M. Tiknuss.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena
“Neatkarīgajai” pauda, ka Krievijas karadarbība Ukrainā ir mainījusi ģeopolitisko situāciju visā reģionā. Ņemot vērā arī sankcijas, būtiski ir mainījušās gan piegāžu ķēdes, gan ārējās tirdzniecības kanāli un apjomi ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs, tajā skaitā arī Skandināvijas valstīs. Savukārt, ņemot vērā inflāciju, mainās arī mājsaimniecību patēriņa paradumi, kas savukārt ietekmē ražojošos uzņēmumus un pieprasījumu pēc importa precēm.
Un šis viss raksturojums attiecas arī uz Zviedriju, kas pirmšķietami var ļaut secināt, ka šis tirgus kļūst arvien pievilcīgāks tūristiem (zemākas cenas), bet nepievilcīgāks mūsu uzņēmumiem, kuriem Zviedrija pēdējos gados ir bijis nozīmīgs eksporta partneris. Kaut gan šobrīd pieejamie statistikas dati vēl pagaidām uzrāda augošu tendenci. “Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ārējās tirdzniecības dati ir faktiskajās cenās, tātad - ietverot inflāciju, 2023. gada pirmajos četros mēnešos uz Zviedriju eksportējām preces 419,63 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 17,1% vairāk, salīdzinot ar 2022. gada atbilstošo periodu. Galvenās eksporta preces ir koksne un tās izstrādājumi (bērzs), metāli un to izstrādājumi (dzelzs vai tērauda izstrādājumi) un elektriskās iekārtas un to daļas (elektrības sadalei paredzētas pultis u.c.).
2023. gada pirmajos četros mēnešos no Zviedrijas importējām preces 284,57 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 28,5% vairāk, salīdzinot ar 2022. gada atbilstošo periodu. Galvenās importa preces ir mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (pašgājēji kravas transportētāji ar elektromotoru un ar celšanas vai takelāžas ierīcēm), transportlīdzekļi (vilcēji ar puspiekabēm) un metāli un to izstrādājumi (metāllūžņi un dzelzs vai tērauda velmējumi u.c.).
Krievijas karš Ukrainā ir ieviesis dažādas pārmaiņas reģiona ekonomikā, un uzņēmēji rūpīgi vērtē ikvienu iespēju pārorientēt savus eksporta tirgus no Krievijas un Baltkrievijas uz citu valstu tirgiem,” uzsver Ekonomikas ministrijas runaspersona.
