48% “Neatkarīgās” aptaujas dalībnieku jau pirmajās desmit stundās pauda viedokli: šajā konkrētajā situācijā Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam valdību vajadzēja uzticēt veidot ar politiskām partijām nesaistītai personai.
Aptauja uzrāda tendenci par tautas gaidām saistībā ar Valsts prezidenta lēmumu par valdības vadītāju. Cits jautājums, vai E. Rinkēvičam bija kaut mazākās iespējas šīs gaidas attaisnot. Atbilde - pašreizējā situācijā neapšaubāmi nē.
Tikai 5% “Neatkarīgās” aptaujas dalībnieku pirmajās desmit stundās bija atbildējuši, ka Evika Siliņa ir vislabākā “Jaunās vienotības” kandidāte. Noliedzoši ar “nē” ir atbildējuši 8% respondentu, uzskatot, ka JV ir arī citi spēcīgāki kandidāti. 32% lasītāju uzskata, ka vajadzēja uzticēt veidot valdību citas partijas premjera kandidātam. Vēl 8% uzskata, ka Edgaram Rinkēvičam pašam vajadzēja uzņemties gan Valsts prezidenta, gan premjera pienākumus. Šis pēdējais jautājums ir tikai teorētisks, jo Satversme tādu iespēju neparedz.
Tātad gandrīz puse “Neatkarīgās lasītāju” gribētu, lai par premjeru kļūst kāds ar partijām vispār nesaistīts cilvēks. Tā nav laba tendence, jo rāda, cik ļoti liela sabiedrībā ir neuzticēšanās politiskajām partijām. Bet arī Latvijas pilsoņu iesaiste politiskajās partijās ir hroniski un kritiski zema - labi ja mazliet virs 1% ļaužu ir kādas partijas biedri, kamēr Lietuvā un Igaunijā šis skaitlis ir virs 4%. Latvijā ir Eiropā viszemākā pilsoņu iesaiste partijās.
Lai vai kā, Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ir bijis jāstrādā ar to materiālu, kāds ir viņa rīcībā, un, tā kā neviens cits kandidāts netika izvirzīts, viņš ceturtdien Ministru prezidenta amatam nominēja JV pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).
Iepriekš Valsts prezidents gan bija teicis, ka būtu labi, ja tiktu izvirzīti vēl kādi kandidāti, taču tas bija pausts vēlamības izteiksmē. Ja omīte pēc vakariņām klusi nosaka: “Cik jauki būtu, ja kāds nomazgātu traukus”, ņiprie bērni diezin vai to uztvers kā vēršanos pie konkrēti sevis, paskatīsies cits uz citu un diez vai traukus mazgās.
Rinkēvičs preses konferencē Siliņu slavēja un pauda pārliecību, ka viņa spēs tikt galā ar uzdevumu īsā laikā. “Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu,” sacīja Valsts prezidents.
Neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents guvis pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.
Rinkēvičs “neesot naivs” par iespēju izveidot piecu partiju koalīciju, taču vairākas trīs vai četru partiju kombinācijas viņš gan saskatot.
Plašāka koalīcija prezidenta ieskatā ir ne vien iespējama, bet arī vēlama, salīdzinot ar jebkuru trīs partiju koalīcijas variantu, tomēr tas būs diskusiju jautājumus turpmākajās sarunās.
Prezidents cer, ka līdz septembra vidum šis uzdevums - valdības izveidošana - tiks izpildīts.
Līdzīgi uz to pašu cer un prognozē, ka tā notiks, arī virkne “Neatkarīgās” aptaujāto politiķu - Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts” (AS), Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)) un citi.
Taču par “pēc iespējas plašāks” piecu partiju kabinets nebūs iespējams tāpēc, ka Nacionālā apvienība (NA) un “Progresīvie” (P) ir nostājušies nesamierināmās pozīcijās kā niknākie ideoloģiskie pretinieki - ja koalīcijā būs NA, tad tur nebūs P un otrādi. Tātad vismaz viena no piecām atkrīt.
Un arī četru partiju koalīcijai ir dažādi zemūdens akmeņi apakšā. Skaidrs ir tikai tas, ka valdības kodolā būs JV, kas tagad vairs nevelk “sarkanās līnijas” pret ZZS. Un arī P laikam tiks laipni aicināti valdībā.
AP politiķis Edgars Tavars gan domā, ka AP būs viena no koalīciju veidojošajām partijām, bet esot smags jautājums par to, kura no abām niknajām pretiniecēm - NA vai P - pievienosies valdībai. Edgars Tavars izteicās, ka viņam grūti iedomāties, ka NA turpmāk varētu nebūt valdību veidojošo partiju skaitā.
Bet arī par paša Edgara Tavara partiju vēl nav zvanīts. JV, P, un ZZS mandātu skaits kopā ir 52. Iespējams, šādu valdību varētu atbalstīt vēl kāds deputāts. Diez kas jau nav - vairākums nav pārliecinošs. Var atgadīties, ka daži deputāti aizbrauc komandējumā vai sasirgst, un tad kādi svarīgi lēmumi var netikt pieņemti. Te dzirdēts arguments, ka šajā šaušalīgajā ģeopolitiskajā situācijā, kad Ukrainā notiek karš, tikai triju partiju koalīcija būtu nevēlama - vajadzētu vismaz četras, lai valdība var dinamiski uz visu reaģēt.
Taču, no otras puses - ar instinktiem politiķiem viss ir kārtībā. Gribas palikt pie varas arī nākamajā Saeimas sasaukumā, gribas pie siles jau tagad, gribas visu ko. Tā partija, kas izrādīsies vājāka intrigu spēlēs, kā “lieka rīkle” var tikt arī atstumta. Kāpēc kādai partijai barot savus politiskos pretiniekus, ja to var nedarīt?
Pie amatu pārdales partijas cita citai centīsies “iesmērēt” grūtākās ministrijas un sev paturēt tās, kur ir nauda. JV pilnīgi noteikti centīsies pazemot ZZS, uzkarināt tai “visus beigtos suņus” par nākamās valdības neizdarībām. Nesenā vēsturē tas jau ir pieredzēts - JV tā izdarījās ar “Attīstībai/Par!”, samīdīja un iznīcināja savu koalīcijas partneri tā, ka palika pāri slapja vieta.
JV finanšu ministrs Arvils Ašeradens visticamāk paliks amatā arī Evikas Siliņas valdībā. Viņš jau ir piepūtis vaigus un strādā pie budžeta un nodokļu politikas izmaiņām.
Pēc Edgara Rinkēviča kļūšanas par Valsts prezidentu vakants ir palicis ārlietu ministra krēsls, tāpēc būs interesanti vērot, kurš tad galu galā to ieņems. Iepriekš tika daudz runāts, ka tas tikšot Rihardam Kolam (NA), taču, kad izkristalizējās nesamierināmās NA pretrunas ar P, šādas runas ir pieklusušas.
Maz ticams, ka zemkopības ministra amatā varētu palikt Didzis Šmits (AP). Iesaistoties valdošajā koalīcijā, šo krēslu sev gribēs ZZS, kas to arī nemaz neslēpj. Izklausās jau arī loģiski - ZZS sastāvdaļa ir Latvijas Zemnieku savienība, kas jau nosaukumā ir “zemnieku”. Arī kandidātu šai partija netrūkst - tos var atrast gan starp Saeimas politiķiem, gan reģionos.
JV ir neslēpti nomērķējusi uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas tai ir kļuvusi ļoti svarīga. Caur šo ministriju tuvā nākamībā grozīsies liela “zaļo” klimata pārmaiņu biznesa nauda.
Vēl ir fantastiski svarīgā Satiksmes ministrija, kur ir iespējas tādai ietekmei, ka maz neliekas. Vēl ir nesen jaunradītā Klimata un enerģētikas ministrija, kur cilvēki staigā pa tīra zelta bruģi, tikai vēl nav pratuši pieliekties un pacelt cēlmetāla stieņus, lai tos ieliktu sev kabatā.
Evika Siliņa tagad būs šā “kolhoza” galvenā gane. Lai veicas!
