Beidzot pēc ilgas un sāpīgas iekšpolitiskas intrigošanas ir sācis izkristalizēties Evikas Sliiņas (JV) jaunās valdības sastāvs. Pagaidām tas gan ir tikai neoficiāls melnraksts, kas nonācis portāla NRA rīcībā, bet diezgan droši var teikt, ka lielākā daļa nosaukto personu tik tiešām kļūs par ministriem savās jomās.
Sešas ministrijas būs “Jaunās vienotības” (JV) pārziņā, bet katrai pa četrām tiks jaunajiem JV koalīcijas partneriem Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un “Progresīvajiem” (PRO). Amatu zaudēs arī līdzšinējais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”), un viņa vietā paredzēts likt kādu ZZS pārstāvi - iespējams, Gunāru Kūtri, kurš ir bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, un jādomā, ka ar jaunajiem pienākumiem tiks galā ne sliktāk kā priekšgājēji.
Finanšu ministrs saskaņā ar nerakstītu tradīciju, ka tam jābūt no tās pašas partijas, no kuras ir premjers, būs tas pats vecais Arvils Ašeradens (JV). Tas loģiski, jo viņam ir nepabeigti darbi nodokļu izmaiņās un vēl nepabeigtāki pie nākamā gada budžeta. Tas, ka naudas politika Latvijā nemainīsies, tāpat jau sen bija skaidrs.
Šā gada martā A. Ašeradens, par spīti izskanējušai negatīvai informācijai par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, tomēr atpakaļatjaunoja viņu amatā.
Bijusī VID Iekšējā drošības dienesta darbiniece Gita Plaude bija vērsusies pie drošības iestādēm ar iesniegumu, kurā norādīja uz sistēmiskas korupcijas pastāvēšanu VID vadībā. Arī bijusī VID darbiniece Inita Lūre “Neatkarīgajai” atklāja, ka priekšniecība viņu spiedusi “atrast kaut ko” par žurnālistu Lato Lapsu - tātad safabricēt kādu lietu pret viņu vai viņa radiniekiem, lai atriebtos par viņa kritiku par VID plašsaziņas telpā.
Ar I. Jaunzemi nekas nav noticis - viņa turpina vadīt VID. Tas ir apbrīnojami, ka finanšu ministrs ir pievēris acis un neredz, kāds “pasūtījumu galds” pastāv VID un joprojām nav aizvākts.
Bijušais premjers Krišjānis Kariņš (JV) nekur tālu no iekšpolitikas aprites nebūs aizklīdis un, iespējams, kļūs par ārlietu ministru. Kāpēc gan ne? Viņš izskatās respektabli iesirms un angļu valodu prot pat labāk nekā latviešu. Transatlantiskā līnija un atbalsts Ukrainai būs drošās rokās! Nav nekādas vainas tam, ka viņa četru gadu premjerēšanas laikā Latvija ir slīgusi aizvien dziļākā atpalicībā no Igaunijas un Lietuvas. Nav tālu brīdis, kad Igauniju nevarēs panākt nekad un arī Lietuvu diezin vai varēs kaut kad.
Savu līdzšinējo amatu saglabās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Par ekonomikas ministru kļūs jurists un filozofs Jānis Patmalnieks (JV), kurš jau agrākos laikos aizkulisēs tika apspriests kā potenciāls finanšu vai ekonomikas ministra krēsla ieņēmējs. Dažādos nozīmīgos amatos viņš ir bijis kopš tiem senajiem laikiem, kad vēl bija “Jaunais laiks”. Trīs gadus viņš bija Krišjāņa Kariņa biroja vadītājs. Tagad izskatās, ka no portfeļa nesēja viņš beidzot kļūs par ministru.
Satiksmes ministra krēslu ieņems Kaspars Briškens (PRO), kurš līdz šim ir bijis pazīstams kā verbāls braucējs ar muti televīzijā, bieži izsakoties par jebkuru tēmu. Tagad viņam būs iespēja raudzīties pa sava jaunā kabineta logu uz pārbūves darbiem stacijas apkārtnē, kur nerimst “Rail Baltica” projekta realizācija. Satiksmes nozare ir smaga un aizlaista, kur viņam priekšā nāks “Latvijas dzelzceļa” finanšu caurumi, nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” neremdināmā vēlme piezīsties valsts budžetam, nenormālā negodīgas konkurences situācija ar sabiedrisko autobusu satiksmi starp pilsētām. Gudri runāt ir viens, bet darīt ir kas cits. Cerams, ka jaunais ministrs darīs kaut ko pozitīvu.
Aizsardzības ministrs, iespējams, būs Andris Sprūds (PRO) - ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs, kurš viedi izsakās intervijās. Taču vai viņš būs tik acīgs un juridiski apkalts, lai pamanītu savu apakšnieku hronisko tieksmi mazliet pazagt no aizsardzības finansējuma? Ne vienam vien viņa priekšgājējam ir bijis tā, ka kamēr braukā pa pasauli un tiekas ar NATO dižvīriem, apakšnieki taisa aizdomīgus iepirkumus ar komersantiem un “uzvārās”.
Par veselības ministru, iespējams, kļūs Edgars Labsvīrs (PRO), kurš iepriekš ir bijis Nacionālā veselības dienesta direktors un arī Vakcinācijas projekta biroja procesa koordinators (2021). Tātad, ja atkal uznāks kāda globāla sērga, viņam būs pieredze vakcinācijas koordinēšanā.
Ar E. Labsvīru bija skandāls, kad viņš kovida laikā “salaida dēlī” medicīnas masku piegādi. E. Labsvīrs to nosauca par “masku emocionālo teroru” un no amata klusi notinās, lai nākamībā pretendētu uz ko augstāku. Lūk, tagad būs veselības ministrs!
Par iekšlietu ministru kļūs Edgars Zelderis (PRO) vai Liene Gātere (PRO) - plašākai publikai pagaidām nepazīstami cilvēki. Talsenieki gan zina, ka Edgars Zelderis ir zvērināts advokāts un ir bijis Talsu novada domes priekšsēdētājs. Ja viņš kļūs par iekšlietu ministru, pavērsies plašs agrāk nepazīts darba lauks. Būs jāiegūst autoritāte policistu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes acīs. Nebūs viegli, jo svešinieki šajās aprindās tiek pakļauti mobingam pie pirmajām ministra nekompetences pazīmēm. Jācer, ka jaunais ministrs nekompetenci neparādīs.
Ja par iekšlietu ministri kļūs Liene Gātere, viņai riski būs tādi paši. Diezin vai iekšlietu joma uzreiz tā priecāsies par to, ka viņus vadīs bijusī biedrības “Sabiedrība par atklātību - Delna” direktore. “Delna” ir pazīstama kā aktīvi politizēta un vienā kreisliberālajā virzienā tendēta organizācija. Ja L. Gātere atmetīs neobjektivitāti, tad būs laba ministre. Ja neatmetīs, tad viņu gaida mobings un izsmiekls, jo iekšlietu joma nepiecietīs, ka kāds atnāks un sāks to politizēti regulēt.
Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru kļūs vai nu Viktors Valainis (ZZS), vai Uldis Augulis (ZZS). JV ļoti, ļoti skatījās uz šo ministriju un gribēja to iegūt sev. Taču ne visu gribēto var norīt un nākas dalīties ar jaunajiem koalīcijas partneriem.
V. Valainis savulaik ļoti aktīvi kritizēja Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”) pašvaldību reformu - neskaitāmas reizes kāpa tribīnē, lai paustu savus iebildumus. Reformu atpakaļ vairs nevar griezt, bet no V. Valaiņa varētu gaidīt kādu pozitīvu pienesumu, ja viņš būs pamanījis ko kļūdainu reformā un to labos. Tas ir tad, ja tās ir kļūdas un ja labos.
Par zemkopības ministru kļūs Armands Krauze (ZZS) vai arī Viktors Valainis (ZZS), kurš pretendē būt arī par vides un reģionu ministru. Armands Krauze ir biškopis, kurš ar visu savu būti izstaro lēnīgumu, prātīgumu, pragmatismu, apdomīgumu. Zemkopības jomai varbūt tas arī nav slikti, taču mēdz būt gadījumi, kad no ministra prasās arī strauja reaģēšana. Vai A. Krauze tādā gadījumā spēs “pārslēgt ātrumus”?
Zemkopības ministra lauciņā ir arī tāda nepatīkama lieta kā pārtikas cenas, kas lielveikalos patlaban ir šaušalīgas. Nākamā ministra vietā ir grūti iedomāties, kādus lēmumus šajā situācijā pieņemt. Diezin vai risinājums ir uzlikt kādus cenu “griestus”, kas būtu teju vai sociālistiska regulēšana, kas ne pie kā laba nevar novest. Bet kaut kāds risinājums ir jāatrod. Cerams, ka A. Krauze vai V. Valainis pie tā strādās.
Labklājības ministrs būs vai nu Uldis Augulis (ZZS), vai dārzkope, pašvaldību darbiniece un Saeimas deputāte Daiga Mieriņa (ZZS). U. Augulis ir pierādījis, ka spēj ieņemt teju vai jebkuru ministra amatu un puslīdz tikt ar pienākumiem galā. Labklājības joma gan ir žēlīgā atkarībā no naudas devēja - Finanšu ministrijas. Labākais, ko šādā situācijā darīt, ir pēc iespējas prasmīgi izvietot naudas līdzekļus. Nekāda medusmaize labklājības ministra krēslā nav bijusi iepriekšējiem ministriem un tuvākajā laikā nebūs iespējama arī U. Augulim, D. Mieriņai vai jebkuram citam. Kā iespējamais nākamais kultūras ministrs tiek minēts mākslas zinātnieks, augstskolas pasniedzējs un politiķis Ojārs Spārītis (ZZS), kurš jau ir bijis kultūras ministrs deviņdesmito gadu beigās. Taču diezin vai viņš tagad ļoti gribēs ministra krēslu, jo viņam pietiek radoša zinātnes darba tur, kur viņš ir. Vēl var būt, ka par kultūras ministru kļūs jurists Kaspars Melnis (ZZS). Bet vēl var būt arī citi varianti. Tad jau redzēsim.
