Valsts prezidenta padomnieki – kas viņi ir?

© Portāls NRA

Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ir septiņi padomnieki, kuru uzdevums ir sniegt prezidenta darbam nepieciešamu, objektīvu informāciju par norisēm valstī un arī ieteikt viņam, ko sacīt tautai un kā rīkoties. “Septiņi bezbailīgie” “noklāj” visu valsts dzīves “laukumu” – no ārlietām un drošības līdz zinātnei un ekonomikai.

Pieciem padomniekiem mēneša atalgojums ir 4585 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet diviem ārštata padomniekiem atlīdzība nav noteikta.

Atšķirībā no iepriekšējā Valsts prezidenta Egila Levita laika, kad viņa padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte vadīja vēl arī padomnieku biroju un dažkārt, iespējams, arī pašu Egilu Levitu, Edgaram Rinkēvičam šādas vertikālas vadības struktūras nav - katram padomniekam ir savi uzdevumi.

Aivars Puriņš - armijnieks ar literāta talantu

Vislielāko “Neatkarīgās” interesi izraisa tas, kas īsti ir Aivars Puriņš, kurš pašlaik ir Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs.

No 2019. līdz 2023. gadam Aivars Puriņš bijis aizsardzības padomnieks Latvijas Republikas pārstāvniecībā NATO, Aizsardzības nodaļas vadītājs.

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā viņš sācis darbu 2000. gadā. Pa šo laiku bijis valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos, Aizsardzības plānošanas un analīzes departamenta direktors, pasniedzējs Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu, ministrijas pārstāvis resursu jautājumos Latvijas Republikas pārstāvniecībā NATO, nodaļas vadītājs Plānu un NATO integrācijas departamentā.

2014. un 2015. gadā pildījis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktora pienākumus.

Aivaram Puriņam ir Latvijas Universitātes maģistra grāds ekonomikā un Kranfīldas universitātē Anglijā iegūts zinātņu maģistra grāds globālajā drošībā. Pabeidzis Baltijas Aizsardzības koledžas Augstākās vadības studiju kursu.

Aivars Puriņš ir saņēmis Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu.

2022. gadā viņš algā saņēmis 100,5 tūkstošus eiro. Dažādās finanšu institūcijās kopā viņš noguldījis 57 tūkstošus eiro, viņam pieder ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības 8,4 tūkstošu vērtībā un vairāku ārzemju uzņēmumu akcijas, kā arī zeme un ēkas Mārupē.

Aivara Puriņa padomnieka postenis ir īpaši svarīgs pašreizējos satraucošajos apstākļos, kad Ukraina un Izraēla karo par savu pastāvēšanu.

Tāpat no Valsts prezidenta tauta gaida aktīvu rīcību, lai vienreiz beigtos nejēdzības ar austrumu robežas infrastruktūras izbūvi.

Iepriekšējais nacionālās drošības padomnieks (Egilam Levitam) bija kādreizējais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, kurš tagad strādā lobistu firmā “VA Government”. Rakstu lasiet šeit: https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/434916-viens-no-ietekmigakajiem-latvijas-drosibas-dienestu-cilvekiem-janis-kazocins-turpmak-pelnis-ka-lobists. Tagad Aivars Puriņš nemaz nedrīkst būt mazāk kompetents par savu priekšgājēju.

2008. gadā žurnālā “Baltic Security & Defence Review” publicēts raksts “Uncle Bill” of “the Forgotten Army” or the Leadership of Field-Marshall Lord Slim”, kas ir aizraujošs stāsts angļu valodā par britu feldmaršala Viljama Džozefa Slima gaitām 2. pasaules kara laikā. Redzams, ka Aivaram Puriņam ir dziļas vēstures zināšanas, viņš lieliski pārzina angļu literatūru un arī pašam ir literāta talants.

Ārlietu padomnieks - bijušais ministra biroja vadītājs Edvīns Severs

Kopš 8. jūlija par Valsts prezidenta ārlietu padomnieku strādā Edvīns Severs.

Ārlietu dienestā viņš sāka strādāt 2014. gadā Rietumeiropas, Viduseiropas un Dienvideiropas valstu nodaļā, darbu turpinot politiskā direktora birojā, bet no 2016. gada - ministra birojā. No 2019. gada augusta līdz 2022. gada augustam viņš darbu turpināja Latvijas vēstniecībā Ukrainā. No 2022. gada augusta līdz 2023. gada jūlijam bija ārlietu ministra biroja vadītājs - proti, Edgars Rinkēvičs ir paņēmis sev līdzi darbinieku, kuru pazīst un kam uzticas.

Severs ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Politikas zinātnes studiju programmā. Viņš pārvalda angļu, vācu, krievu, poļu un ukraiņu valodu. Ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

2022. gadā kā Edgara Rinkēviča biroja vadītājs viņš algā saņēmis 27,6 tūkstošus eiro, kā arī 12,3 tūkstošu eiro pabalstu, 428 eiro kompensāciju un 5177 eiro citu ienākumu. Vēl viņš saņēmis 5182,33 eiro dāvinājumu no savas mātes un 15 838 eiro dāvinājumu no māsas.

Dāmas atbild par ekonomiku un likumdošanu

Valsts prezidenta padomniece ekonomikas jautājumos ir Irēna Emīlia Švilpe. No 2022. gada marta līdz 2022. gada augustam bijusi ekonomikas padomniece Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Iepriekš strādājusi Latvijas Bankā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, bijusi Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta vecākā eksperte. Viņai ir maģistra grāds matemātiskajā ekonomikā un sociālajā un kultūras antropoloģijā.

Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos ir Kristīne Līce. Viņa kopš 2012. gada maija pārstāvējusi Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kopš 2019. gada jūnija pildījusi arī Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktores pienākumus, savukārt kopš 2022. gada jūnija - Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītājas pienākumus. Kopš 2021. gada Kristīne Līce uz diviem gadiem tika ievēlēta par Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas priekšsēdētāju.

Kristīne Līce darba gaitas ārlietu dienestā sākusi 1994. gadā kā speciāliste Starptautisko tiesību nodaļā. Vēlāk viņa kļuva par Starptautisko tiesību nodaļas vadītāju, bet tad strādājusi Latvijas pastāvīgajās pārstāvniecībās ANO Ženēvā un Ņujorkā.

Kristīne Līce ieguvusi jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē, kā arī papildinājusi zināšanas Oksfordas universitātes Diplomātijas studiju programmā.

Mārtiņš Drēģeris rūpējas par Valsts prezidenta tēlu

Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos ir Mārtiņš Drēģeris. Viņam ir jurista, kā arī teoloģijas un reliģijas zinātņu izglītība. Daudz strādājis dažādos starptautiskos un vietējos projektos kā sabiedrisko attiecību speciālists. Ir grāmatas “Latvijas diplomātijas gadsimts” sastādītājs un līdzautors.

Valsts prezidenta saziņu ar plašsaziņas līdzekļiem ikdienā tehniski nodrošina Valsts prezidenta Mediju centrs, bet Mārtiņa Drēģera uzdevumos ir vairāk rūpēties par Edgara Rinkēviča komunikācijas stratēģiju un vadlīnijām. Viņš neapkalpo Edgara Rinkēviča “tviterkontu” interneta sociālajā vietnē “X”. To dara Valsts prezidents pats.

Divi ārštata padomnieki valsts konkurētspējai un zinātnei

Vēl Valsts prezidentam ir ārštata padomnieks Latvijas konkurētspējas un ekonomikas jautājumos Gundars Bērziņš, kurš ir Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte dekāns, profesors un vadošais pētnieks, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājloceklis. Ieguvis doktora grādu vadības zinātnē un kā vadošais pētnieks piedalījies daudzos pētniecības projektos, ir starptautisku zinātnisko publikāciju autors. Vienlaikus viņš ir arī “SSE Rīga Foundation” valdes loceklis un LU studentu Biznesa inkubatora padomes loceklis. Iepriekš ieņēmis Latvijas Universitātes kanclera amatu. Ilgu laiku darbojies arī privātajā biznesā.

Otrs Valsts prezidenta ārštata padomnieks zinātnes jautājumos ir Toms Torims, kurš ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Eiropas Kodolpētījumu centra (CERN) zinātniskais līdzstrādnieks un Latvijas pārstāvis šajā organizācijā.

Vienkāršais un tautiskais Edgars Rinkēvičs

Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ir spožs padomnieku zvaigznājs, un arī pats viņš labi zina, ko tauta no viņa gaida. Dažkārt tā ir apstāšanās, lai pārsteigtu, iepriecinātu un saviļņotu cilvēkus šosejas malā. Citkārt tie ir “selfiji” iecienītās Rīgas kafejnīcās. Reizēm tā ir negaidīta viesošanās pie audējām un mēģinājums apgūt viņu amata prasmes. Nemaz jau nerunājot par aizkustinošiem kaķu video interneta soctīklos.

Cerams, ka šā publicitātes skrējiena laikā Valsts prezidents patur prātā arī savus Satversmē noteiktos pienākumus valstiski nozīmīgu jautājumu risināšanā.

Komentāri

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais