Polijas autopārvadātāji turpina protestus pret, viņuprāt, negodīgu konkurenci, bloķējot vēl vienu robežpunktu ar Ukrainu un par diviem mēnešiem pagarinot Dorohuskas robežpunkta blokādi. Neapmierinātajiem autovadītājiem pievienojušies arī poļu lauksaimnieki, kuri uzskata, ka Ukrainas graudi un citi produkti samazina viņu produkcijas cenas un viņu peļņu.
Blokāde, kas 6. novembrī sākās trīs galvenajos robežšķērsošanas punktos ar Ukrainu, tagad ir papildināta arī ar Medikas robežpunktu Polijas dienvidos, jo sarunās starp Varšavu un Kijivu līdz šim nav rasts risinājums
Milzīgas automašīnu rindas pie robežas
Blokāde uz Ukrainas un Polijas robežas rada vairākus desmitus miljonus eiro zaudējumus dienā. Šīs izmaksas turpina pieaugt katru dienu. Pie robežpunktiem izveidojušās kilometriem garas automašīnu rindas, apgrūtināta ir ne tikai kustība no Ukrainas, bet arī pretējā virzienā - mēdz būt, ka rindā stāv 700 un pat tūkstotis kravas automašīnu. Poļu uzņēmēji vēsta, ka kaimiņvalsts transporta uzņēmumiem ir daudz zemākas izmaksas, tai skaitā atalgojums. Diskriminējoša esot arī elektronisko rindu sistēma Ukrainā, jo poļu pārvadātājiem jāgaida daudz ilgāk, pat, ja reiss notiek bez kravas. Protestētāji pieprasa atcelt atviegloto kārtību Ukrainas pārvadātājiem. Pēc kara sākuma 2022. gada 24. februārī Eiropas Komisija lēma it kā pareizi un loģiski palīdzēt Ukrainas ekonomikai ne tikai ar naudu, bet arī ieviešot atvieglojumus ukraiņu pārvadātājiem. Tikmēr poļu autopārvadātāji sāka izjust savu ienākumu kritumu, kuram par cēloni viņi redz ukraiņu dempingu un nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus.
Nepietiek, ka Ukrainas valstij turpina uzbrukt Krievija, nopostot infrastruktūru un nogalinot iedzīvotājus - tagad klāt nācis klāt arī robežas blokādes posts.
Polijā pagaidām nav kam risināt blokādes problēmu
Problēma lielā mērā ir saistīta ar to, ka Polijā notiek iekšpolitiskas spēles - vecā valdība vairs neko nelemj, bet jaunā valdība vēl nav sākusi lemt, jo tās vēl nav. “Likuma un taisnīguma partijas” pārstāvis Mateušs Moraverckis amatā būs tikai pāris nedēļas, jo viņam nav cerību saņemt parlamenta uzticības balsojumu. Vairākas partijas ir ignorējušas viņa rosinājumu apspriest valdības programmu. Uzticības balsojums Seimā būs 11. decembrī. Līdz ar to var sanākt tā, ka vēl ilgi, varbūt pat līdz nākamajam gadam, situācija uz robežas nemainīsies. No varas maiņas kavēšanās Polijā visvairāk cieš Ukraina.
Polijas policija fiksējusi daudzus gadījumus, kad blokādes organizatori bloķējuši kravas automašīnas ar humāno palīdzību Ukrainai. Robežu blokāde jau ir skārusi Ukrainas iekšējos tirgus, kur paaugstinājušās cenas. Šobrīd situāciju glābj tikai degvielas rezerves, ko tirgotāji glabā valstī. Taču, ja blokāde turpināsies līdz janvārim, kā sola tās rīkotāji, rezerves tiks izsmeltas, izraisot pavisam strauju cenu pieaugumu. Šķita, ka iepriekšējā Polijas valdība Moravecka vadībā centās izvairīties no iesaistīšanās konfliktā pie robežas. Valdība neko nedarīja, lai atbloķētu robežu. Polijas Infrastruktūras ministriju vada Alvins Gajadhurs, kurš iepriekš bija Polijas autotransporta galvenais inspektors. Jaunais ministrs var mēģināt risināt jautājumus uz robežas, taču tas neizskatās reāli. Polijas eksperti un Ukrainas amatpersonas norāda, ka blokāde tiks atrisināta tikai ar jauno Donalda Tuska valdību.
Trīs Ukrainai svarīgākos amatus topošajā Polijas valdībā ieņems Polijas Zemnieku partija - labēji konservatīva partija, kas atbalsta Ukrainu, bet uzstāj uz nacionālo interešu aizsardzību. 2024. gadā Polijā notiks pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Polijas Zemnieku partijas galvenie konkurenti būs citi labējie politiskie spēki - PiS un “Konfederācija”. Šādā situācijā var pieņemt, ka Zemnieku partijas pārstāvji uzstās uz strīdu risināšanu ar Ukrainu kompromisu ceļā. Problēma var tikt atrisināta arī līdz šā gada beigām, taču simtprocentīgi neviens nav drošs.
Smags trieciens arī Latvijas ekonomikai
Ceļu blokāde atstāj iespaidu arī uz Latviju un tās ekonomiku. Humānās palīdzības kravas - pārtika, medikamenti, apģērbs, ierakumu sveces, ģeneratori, automašīnas un citas ukraiņiem noderīgas lietas nonāk līdz adresātam ilgākā laika posmā. Tāpat arī atpakaļceļš Latvijas brīvprātīgajiem nereti ir ilgāks.
Sevišķi cieš Latvijas zivju eksportētāji, kuriem tiek apgrūtināta kravu vešana uz Ukrainu. Var uzskatīt, ka zivjrūpniekiem jau ir krīze vai vismaz krīzes tuvums.
Ne tikai ar zivīm, bet visa Latvijas pārtikas nozare mēneša laikā var zaudēt eksporta apjomus vismaz 30 miljonu eiro apmērā, ja netiks atrisināta ārkārtas situācija ar Polijas autopārvadātāju uzsākto Ukrainas ekonomikas blokādi, ir sacījusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
"Līdz šim federācijā esam apzinājuši tikai sekas, ko Polijas autopārvadātāju protesta akcija diendienā rada lielākajiem Latvijas pārtikas nozares ražotājiem, kuri ir lielākie eksportētāji un izejvielu saņēmēji no Ukrainas, līdz ar to pieļauju, ka kopumā nozarē situācija varētu būt vēl traģiskāka. Protams, ka ražotāji meklē risinājumus, meklē jaunus tirgus izejvielu piegādēm, bet ir skaidrs, ka citās valstīs izejvielu cenas būs augstākas nekā Ukrainā. Tas nozīmē, ka ražotāji būs spiesti paaugstināt produktu cenas un dzīsim uz augšu inflāciju, jo politiķi nedara savu darbu," sašutumu pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja.
Latvijas darba devēju konfederācijas prezidents, SIA “Karavela” līdzīpašnieks Andris Bite TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda uzskatu, ka robežas bloķēšana ir “kaitniecība no Polijas puses”. “Mēs esam piesaistījuši Polijas darba devēju organizāciju, Eiropas Komisijas atbildīgās iestādes, Latvijas vēstniecību Polijā, taču nekāda risinājuma nav. Pašlaik izskatās, kas nav reāls konflikts un reāls protests, bet iekšpolitiskās spēles Polijā, kur aizejošās partijas izmanto savu ietekmi un sakarus dažādās biznesa organizācijās, lai traucētu. Ja Polija gribētu, šo situāciju varētu atrisināt stundas laikā,” sacīja Andris Bite.
