Ārkārtīgi bīstams, ar neparedzamām sekām un milzu traģēdijām draud izcelties bruņots konflikts starp Venecuēlu un Gajānu. Tas var kļūt bīstams ar neparedzamām sekām ne tikai Latīņamerikai. Arī Latvijai. Ja sāksies aktīva karadarbība starp šīm divām valstīm, tas atstās jūtamu iespaidu uz visas pasaules ekonomiku un politiku, arī uz Eiropu, Ukrainu un Latviju.
Venecuēla jau vairākus gadu desmitus uztur pretenzijas uz Esekibo reģionu, kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas un kur mīt 125 000 no 800 000 lielā valsts pilsoņu kopskaita.
Kādreizējā Lielbritānijas un Nīderlandes kolonija Gajāna uzstāj, ka robežu ar Venecuēlu noteikusi arbitrāžas komisija vēl 1899. gadā. Taču Venecuēla apgalvo, ka dabisko robežu veidojot Esekibo upe, kas atrodas strīdus teritorijas austrumos, un ka šī robeža tikusi atzīta arī vēsturiski.
Piepeši atrod neticami daudz naftas
Teritoriālās domstarpības saasinājās kopš 2015. gada, kad ASV naftas pārstrādes uzņēmums "ExxonMobil" uzgāja Esekibo reģionā naftas iegulas. Šā gada augustā Gajāna izsludināja naftas lauku izsoli, bet Venecuēla izsludināja referendumu ar jautājumu, vai Venecuēlas pilsoņi atbalsta Esekibo teritorijas iekļaušanu Venecuēlas sastāvā.
Gajāna lūdza Starptautisko tiesu (ICJ) apturēt referendumu, un tiesa aicināja Venecuēlu atturēties no jebkurām darbībām, kuras varētu mainīt pašreizējo "status quo" Esekibo reģionā. Taču referendums tiesas dokumentos nav pieminēts.
Gajāna bažījas, ka referendums varētu Venecuēlai pavērt ceļu kaimiņvalsts teritorijas vienpusējai un nelikumīgai sagrābšanai.
Venecuēla kāro anektēt daļu kaimiņvalsts
1. decembrī notika referendums. Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ir parakstījis sešus dekrētus par Esekibo aneksiju.
Starp pieņemtajiem lēmumiem ir arī jaunas Venecuēlas kartes ratificēšana un iecelts jauns vadītājs reģionam, kas tiek pasludināts par valsts 24. štatu un nosaukts par Gajānu-Esekibo.
Šos lēmumus viņš pieņēmis, pamatojoties uz Venecuēlā notikušā referenduma rezultātiem. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, vairāk nekā 95% balsotāju atbalstīja Esekibo aneksiju. Referendumā esot piedalījušies aptuveni 10,5 miljoni no 20,7 miljoniem Venecuēlas balsstiesīgo vēlētāju. Bet vēlēšanu ekspertiem un plašsaziņas līdzekļiem ir aizdomas, ka referendumā piedalījās tikai 10% vēlētāju un rezultāti tika viltoti. Venecuēlas centrālā vēlēšanu komisija nav publicējusi referenduma rezultātus.
Venecuēlas laikraksts “El National” citē Nikolasu Maduro, kurš pauž: “Gajānas varas iestādes sāka sadalīt mūsu jūru. Viņi draudēja izveidot ASV militāru bāzi.” Maduro aicinot Gajānu runāt par strīdīgo teritoriju un vēloties mieru un sapratni.
Kā Krimu sauca, tā ar Esekibo atsaucās
Šai situācijai ir daudz līdzību ar Krievijas veikto Krimas aneksiju. Nelāgais Kremļa piemērs, sagrābjot Ukrainas Krimu, spārno arī citu zemju vadoņus rīkoties bezkaunīgi un kāpt pāri visām agrāk parakstītām vienošanām par kaimiņvalstu teritoriālo nedalāmību. Maduro “špiko” no Vladimira Putina.
Ir arī Venecuēlas prezidentam pašam savi motīvi, kāpēc viņš tā rīkojas. Viņam jāuztur popularitāte tautā ar stingru un droši patriotisku rīcību, un mākšanās virsū kaimiņvalstij Gajānai ar pretenzijām atraut no tās gabalu zemes ir akurāt šajā diskursā. 2025. gada janvārī būs Venecuēlas prezidenta vēlēšanas, kurās Maduro var sastapt spēcīgus oponentus. Ja valsts atrodas karastāvoklī, ir vieglāk apspiest konkurentus, lai viņi vispār neko nekonkurē - var pasludināt viņus par “ārzemju aģentiem”, “nodevējiem” un varbūt pat iesmacēt cietumā. Venecuēlā gan vēl nav tāds represiju izvērsums kā Krievijā, taču nav teikts, ka uz to nevarētu tiekties.
Otrs motīvs Maduro ir prātam neaptveramā naftas bagātība, pēc kuras var kārot. "ExxonMobil" ir atklājis, ka Gajānas zemes dzīlēs un piekrastē ir vismaz 11 miljardi barelu naftas, kas ir grandiozs daudzums. Un liela daļa šo resursu atrodas tieši Esekibo reģionā. Tiesa gan, ja Venecuēla sagrābs Esekibo, šo naftu nebūs kur likt, jo tās eksports būs ļoti apgrūtināts. Paredzams, ka tad pret Venecuēlu tiks veiktas visniknākās sankcijas un varbūt arī pilnīga blokāde naftas produktu eksportam, jo diezin vai ASV un starptautiskā sabiedrība akceptēs Esekibo aneksiju un drīz lielos apmēros pirks Gajānai atņemtu naftu.
Kopš Venecuēlā valdīja autoritatīvais un antiamerikāniskais prezidents Ugo Čavess, pret šo valsti ASV ir ieviesušas sankcijas. Taču pēc Čavesa nāves un Maduro nākšanas pie varas sankciju tvēriens bija mazliet atslābis - ASV caur pirkstiem noskatījās, kā Venecuēla sadarbojas ar Itālijas un Vācijas kompānijām, un neko pretī neteica, Venecuēlas izejvielas sāka aizvien vairāk nonākt pasaules tirgū. Taču tagad Venecuēla riskē šo labvēlību samaitāt.
Mazu, uzvarošu kariņu svešā teritorijā
Venecuēlas prezidentam Maduro savas autoritātes stiprināšanai ir nepieciešams kaut kāds “mazs un uzvarošs kariņš” svešā teritorijā. Ar šādiem maziem kariņiem vēsturē ne viens vien valdnieks ir zaudējis galvu. Mēs gan nezinām, kas notiek Maduro galvā un vai viņam ir vēstures zināšanas... Te atkal ir paralēle ar Kremli un Putinu, kurš domāja, ka uzvarēs Ukrainu trijās dienās, taču pārrēķinājās.
Līdz karam tikai viens solis
Situācija ir tik saspringta, ka jebkurā brīdī - šodien, rīt, nākamajā nedēļā vai vēlāk - var izcelties jauns, asiņains karš, kurā Gajāna diezin vai padosies un šaus pretī. Var notikt kādas provokācijas uz robežas, pēc kurām Venecuēla var doties iekšā Gajānā pēc “taisnīgas atriebības” vai kas tamlīdzīgs.
Eskalācija jau ir tik tālu, ka arī kaimiņu Brazīlija ir šokā - Brazīlijas armija ir aktivizējusi ārkārtas mobilizāciju, reaģējot uz izlūkdatiem, kas liecina par iespējamu Venecuēlas iebrukumu Gajānā. Brazīliešu izlūkošanas dati liecinot, ka Venecuēlas karaspēks varētu šķērsot daļu Brazīlijas teritorijas, apdraudot valsts suverenitāti un drošību.
Vēl viens karš Krievijai būtu medusmaize
Bet zīmīgākais ir, lūk, kas: Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova ir nākusi klajā ar paziņojumu, uzsverot, ka Krievija ir pievērsusi lielu uzmanību nesenajiem notikumiem saistībā ar Esekibo. Uzsverot deeskalācijas un abu valstu savstarpējās uzticēšanās veicināšanas ārkārtīgi svarīgo nozīmi, Krievija aicina Venecuēlu un Gajānu izvairīties no darbībām, kas varētu saasināt spriedzi vai nodarīt kaitējumu abām pusēm.
Tulkojumā no melīgās Kremļa valodas tas nozīmē tieši pretējo: ir skaidrs, ka Krievija darīs visu iespējamo, lai ielietu vairāk eļļas ugunī starp Venecuēlu un Gajānu, lai konfrontāciju padarītu pēc iespējas nežēlīgāku un asiņaināku. Šim mērķim netiks žēloti nekādi resursi - notiks un noteikti jau notiek pierunāšana, draudēšana, maksāšana, lai Maduro pārkāpj Rubikonu (Esekibo upi) un Venecuēlas karaspēks dodas iekšā Gajānā “apstiprināt referenduma rezultātus”. Krievijai ar Venecuēlu jau ir attiecību priekšvēsture - draudzības un sadarbības līgums, un kopīgs antiamerikānisms, kas dziļi sēž venecuēliešos un pēc ilgstošas propagandiskas apstrādes televīzijā tagad arī krievos.
Krievijas motīvi ir saprotami un vienkārši. Vēl viens jauns un postošs konflikts pasaulē tai ir nepieciešams, lai novērstu uzmanību no sava kara nozieguma - no tā saucamās speciālās militārās operācijas Ukrainā, kur Krievija ir ieķēpājusies un cieš aizvien lielākus zaudējumus. Ja sāksies Venecuēlas un Gajānas karš, pasaules mediju uzmanība pievērsīsies tam, un aizvien mazāk uzmanības būs atvēlēts Krievijas nelietībām Ukrainā. Jau Izraēlas karš pret “Hamās” lielā mērā novērsa šo uzmanību, bet karš Latīņamerikā Kremlim būtu tik garšīga medusmaize, ka maz nešķiet.
Mediju un pasaules sabiedrības uzmanībai seko arī nauda un militāra palīdzība. Izraēlas karš Gazas joslā novirza daļu ASV resursu uz palīdzību Izraēlai, attiecīgi samazinot palīdzību Ukrainai.
Krievijas ietekmētie vai apstulbinātie republikāņi ASV Kongresa augšpalātā Senātā ir nobloķējuši palīdzības paketi Ukrainai un Izraēlai 106 miljardu dolāru apmērā. ASV prezidents Džo Baidens gan ir izmantojis savas pilnvaras, un Kijiva saņems militāro aprīkojumu par 175 miljoniem dolāru, taču Senāta balsojums apgrūtina Baidena rīcībspēju. "Ja Putins ieņems Ukrainu, viņš pie tā neapstāsies. Un tas var novest pie situācijas, kurā amerikāņu karavīriem nākas cīnīties ar krievu karavīriem. Mēs nedrīkstam ļaut Putinam uzvarēt," sacīja Baidens, taču diezin vai republikāņu aprindās tas ir saprasts.
Vēl viens karš, tagad jau starp Venecuēlu un Gajānu, Baidena administrāciju nostādīs vēl sarežģītākā situācijā - būs jādomā, ar kādiem resursiem palīdzēt Gajānai. Resursu nav pārāk daudz.
Vilks un olas
Savulaik bija tāda elektroniska spēle, kurā vilkam jāķer krītošas olas. Sākumā var viegli tikt galā, jo olas lido lejā lēni, bet pēc tam tās sāk krist aizvien ātrāk, aizvien lielākā skaitā. Tāpat arī ASV tagad ķer olas, bet Krievija cenšas panākt, lai to būtu aizvien vairāk - cerībā, ka amerikāņi būs aizņemti ar Gazu, Venecuēlu, Āfrikas un Āzijas problēmām tā, ka par Krieviju un Ukrainu domāt neatliks laika.
Arī uz Latviju šie procesi atstāj iespaidu visnotaļ lielā mērā, jo Krievijas diktators Vladimirs Putins ir draudējis “sarīkot cūcības” mūsu teritorijā. Ja ASV būs aizņemtas ar Esekibo tēmu, tad nebūs kam žēloties un prasīt palīdzību, tāpēc ar Putina ekskrementiem Latvijai būs jātiek galā pašai.
