Ja nebūtu sankciju pret Krieviju, situācija būtu attīstījusies citādi. Krievijas Federācija varētu izmantot vairāk līdzekļu karam pret Ukrainu. Par to 1. janvārī TV kanālā “Freedom” paziņoja Kijivas Ekonomikas augstskolas viceprezidente ekonomikas un politisko pētījumu jautājumos Natālija Šapovala, starptautiskās ekspertu grupas “Ermak-McFaul” par sankciju pastiprināšanu pret Krievijas Federāciju dalībniece.
"Ja nebūtu sankciju, Krievijai būtu pieejamas papildu rezerves 300 miljardu dolāru apmērā, ko varētu viegli izmantot kara finansēšanai. Krievijai būtu daudz lielāki ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta. Cenu griestu, naftas iepirkumu samazinājuma un naftas cenu krituma dēļ Krievijas Federācija zaudēja aptuveni 100 miljardus dolāru, kas arī ir sankciju rezultāts. Tā kā Kremlim neizdevās pārvērst ieročos ienākumus no gāzes, Krievija zaudēja vēl 40 miljardus. Tirdzniecība ar Eiropas Savienību, ASV, Lielbritāniju un Kanādu ir samazinājusies par vairāk nekā 60%,” viņa sacīja.
Šapovala atzīmēja, ka sankciju dēļ Krievija ir zaudējusi piekļuvi daudzām kritiskām tehnoloģijām. "Mēs tagad diemžēl redzam, ka Rietumu komponenti joprojām nonāk Krievijā - tā galvenokārt ir kontrabanda, eksports caur trešajām valstīm. Tā kā šādas sastāvdaļas Krievijas Federācijai izmaksā dārgāk, tā arī zaudē naudu,” atzīmēja eksperte. Viņa piebilda, ka tagad, kad ir apzināts vairums vai milzīgs skaits veidu, kā apiet sankcijas, tās pakāpeniski tiks slēgtas.
Uz “pelēkām shēmām”, kā militāriem mērķiem derīgas tehnoloģijas nonāk Krievijā, norāda arī militārais eksperts Jans Matvejevs. "Varam teikt, ka sankcijas nevarēja pilnībā apslāpēt Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa darbu. Mēs esam redzējuši stāstus, ko žurnālisti ir izrakuši par to, kā burtiski tiek piegādātas pat raķešu daļas. Tas ir, nevis daži divējāda lietojuma elementi, mikroshēmas, kuras var izmantot sadzīves vajadzībām un raķetēs. Bet konkrēti dažas daļas ir paredzētas tikai ieročiem, tostarp raķetēm, un tiek piegādātas Krievijai pēc diezgan vienkāršām pelēkām shēmām, kad tiek izmantots viens vai divi starpniekuzņēmumi. Šis jautājums vēl ir jāatrisina Eiropas Rietumu politiķiem,” uzsvēra eksperts.
"No vienas puses, mēs tagad redzam, ka Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss faktiski ražo visus Krievijas armijai pašlaik nepieciešamos ieročus - no droniem līdz spārnotajām raķetēm un tankiem," atzīmēja Matvejevs. Krieviem problēmas ar pretgaisa aizsardzību un kuģiem
Tomēr, neskatoties uz šo faktu, ir dažas problēmas, kas saistītas ar ražošanas apjomu un kvalitāti. Tas jo īpaši attiecas uz smago aprīkojumu, sevišķi tankiem un bruņu kaujas mašīnām. Matvejevs piebilda, ka Krievijas militāri rūpnieciskajā kompleksā ir vērojams zināms progress bezpilota lidaparātu ražošanā. “Visgrūtākais Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam ir pretgaisa aizsardzības ražošana. Nu, protams, joprojām ir problēmas ar jūras kuģiem,” atzīmēja Matvejevs.
Tajā pašā laikā, neskatoties uz sankcijām, kas tika noteiktas pret Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, šis komplekss turpina darboties.
Drīz būs apritējuši jau divi gadi, kopš agresīvā Krievija iebruka Ukrainā. Lai gan Krievija ir pakļauta spēcīgam sankciju spiedienam un sankciju saraksts ir milzīgi garš (aptuveni 16 000 dažādu ierobežojumu), šīs valsts ekonomika joprojām turas uz ūdens.
Krievijas IKP pieaugums 2023. gadā sagaidāms 3,5% apmērā. To gan 14. decembra tiešraidē "Gada rezultāti ar Vladimiru Putinu" sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Saskaņā ar Pasaules Bankas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem, 2022. gads Krievijas ekonomikai bijis slikts gads. Tiek lēsts, ka 2022. gadā Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 2,1%.
2023. gadā tika prognozēts, ka sliktākajā variantā Krievijas IKP samazināsies par 2,5% (ESAO) vai par 0,2% saskaņā ar Pasaules Bankas datiem. Bet SVF paredzēja izaugsmi 2023. gadā (0,7 %). Tad jau redzēs, kādi būs īstie rezultāti, kad tie tiks sarēķināti.
Inflācija gada laikā Krievijā ir bijusi 7,47%, dažbrīd pietuvojoties 12% atzīmei. Tas nav spožs rādītājs, bet nav arī nekas traģisks. Te gan varētu būt tā, ka krieviem subjektīvi var arī šķist, ka inflācija ir augstāka, jo “viss taču kļūst dārgāks”. Pagājušā gada decembrī Krievija pieredzēja tirgus ekonomikai neredzētu kuriozu - olu deficītu un milzīgi olu cenu celšanos. Lai gan olas nav sankciju sarakstā, problēma laikam bija tā, ka olu ražošanas konveijeri sāka plīst un nebija detaļu, ko nomainīt, tāpat arī var būt, ka sāka pietrūkt barības piedevu un medikamentu, kurus ražo Rietumos.
Ir vēl viena psiholoģiskā robeža, ko Kremļa vara negrib pieļaut - negrib, lai par vienu ASV dolāru būtu jādod vairāk nekā 100 rubļi. Tāpēc tiks darīts viss iespējamais, lai naudas kursu turētu līdzšinējā līmenī. Bet tik un tā nav teikts, ka pēc kāda laika dolārs nemaksās 130 un vairāk rubļu.
Bezdarba līmenis Krievijā 2023. gadā ir bijis 3,03%, kas ir teju vai pilna nodarbinātība. Iespējams, tas saistīts ar darba roku nepieciešamību militāri rūpnieciskajā kompleksā, ar to, ka daudz jaunu ļaužu spēka gados bēga no Krievijas pirmajos mēnešos pēc kara sākuma. Vēl Krievijā aizvien naidīgāk izturas pret Centrālāzijas viesstrādniekiem, kuriem ir kļuvis nepatīkami uzturēties Krievijā, un viņi brauc projām. Nu un vēl darba vietas atbrīvojas tāpēc, ka 360 tūkstoši Krievijas kareivju ir devušies uz “Kobzona koncertu” (krituši kara laukos Ukrainas plašumos). Putina priekam par zemo bezdarba līmeni varētu arī nebūt liela pamata. Diezin vai Putins ir sajūsmā par neapstrādātu un pulētu dimantu importa aizliegumu no Krievijas, fizisko un juridisko personu sankciju saraksta paplašināšanu un naftas cenu griestu ievērošanas pasākumu pastiprināšanu. Šādas sankcijas ir iekļautas Eiropas Savienības 12. sankciju paketē. Protams, lai vestu dimantus, nav nepieciešami vagoni un cisternas. Tos var iebērt kabatā, un diezin vai kāds robežsargs pamanīs. Taču problēmas Krievijas pārstāvjiem var rasties ar dimantu dokumentālu legalizāciju.
Kas patiešām nepatīkami, netaisnīgi un ļauni - 25 bagātāko Krievijas iedzīvotāju turība gada laikā ir pieaugusi par 50 miljardiem dolāru, neskatoties uz Rietumu sankcijām, kas tika noteiktas daudziem. Bagātie Ališers Usmanovs, metalurģijas magnāti Ļisins un Potaņins, naftas oligarhs Vagits Alekperovs un Leonīds Mihelsons, kuram pieder gāzes kompānija “Novatek” un naftas ķīmijas holdings “Sibur”, ir tikai daži no tiem, kam sankcijas neskādē.