Lasot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto ārpolitikā, uzzinām, ka Latvija turpina un turpinās kopt un veidot attiecības ar Ķīnu, savukārt apkopojot reakciju par Saeimas opozīcijas deputātu vizīti Ķīnā, rodas iespaids, ka šī valsts mūsu ārpolitikā iezīmēta melnā krāsā.
Kā tad patiesībā ir? Viens no veidiem, kā to uzzināt, ir caurskatīt Ārlietu ministrijas pēdējos publiskotos dokumentus. Pirms gadu mijas valdībā tika iesniegts ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Dokumentā, sadaļā “ES ārējās un drošības politika”, teikts, ka “Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanai svarīga ir sekmīga ES ārējās un drošības politikas īstenošana, tostarp veicinot reģionālo un globālo drošību un stabilitāti. Īpaši tas attiecas uz ES paplašināšanās procesu, sadarbības attīstību ar ES kaimiņu reģioniem, attiecību veidošanu ar Apvienoto Karalisti, Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, kā arī Ķīnu”. Tur uzsvērts, ka “Latvija piedalās ES Ķīnas politikas veidošanā, tostarp iestājoties par ģeopolitiska fona nozīmi un ekonomiska savstarpēja izdevīguma ievērošanu. Divpusēji Latvija turpina īstenot konstruktīvas attiecības ar Ķīnu, izvērtējot dialoga attīstīšanas iespējas uz abpusēja izdevīguma pamata, atbilstoši ES kopējai pieejai un Latvijas nacionālajām interesēm”.
Ziņojums iezīmē trīs galvenos Latvijas ārpolitikas virzienus 2024. gadā. Tajā, kā redzams, ar Ķīnu paredzēts uzturēt un turpināt veidot lietišķu sadarbību.
ĀM norādījusi, ka ārpolitikas ziņojuma sagatavošanas laikā K. Kariņš ticies ar ārpolitikas ekspertiem, pētniekiem, jauniešu organizāciju, nevalstiskā sektora, kā arī uzņēmējdarbības nozaru pārstāvjiem un uzklausījis sabiedrības pārstāvju viedokli un ieteikumus par paveikto un darāmo ārpolitikā. “Tāpat K. Kariņš ar ziņojumu iepazīstināja un uzklausīja Saeimas deputātu ierosinājumus Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē,” teikts ĀM publikācijā saistībā ar šo valdībā iesniegto dokumentu.
Tomēr izrādās, ka ir arī cita publiski nepieejama ārpolitika, kura izpaudās Saeimas opozīcijas partiju deputātu kritikā, viņiem atgriežoties no vizītes Ķīnā.
Pēc Ķīnas valdības uzaicinājuma uz Ķīnu bija devušies deputāti Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča un Linda Liepiņa no partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV), Viktorija Pleškāne no partijas "Stabilitātei!" un divi deputāti no Nacionālās apvienības - Aleksandrs Kiršteins un Edmunds Teirumnieks. Deputātu vizītes kritizēšana no sabiedrisko mediju un kolēģu deputātu puses izvērtās tik skarba, ka ilggadējais nacionālā spārna politiķis A. Kiršteins pameta savu Nacionālās apvienības frakciju.
Bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors (1995-2003) Lainis Kamaldiņš, runājot par to, cik Ķīna varētu būt bīstama mūsu deputātiem, “Neatkarīgajai” sacīja: “Neuzskatu, ka Latvijai Ķīna ir bīstama vai pašlaik kļuvusi bīstamāka nekā agrāk. Redzam, ka ES valstis lielā apjomā veido ekonomiskās attiecības ar Ķīnu.”
Satversmes aizsardzības birojs pēdējā paziņojumā saistībā ar Ķīnu paudis vien sekojošo: “Ķīnas intereses - politiskā un ekonomiskā klātbūtne - mūsu reģionā iezīmējas aizvien jūtamāk. Jāņem vērā, ka sadarbība ar trešajām valstīm var ietvert riskus ar tendenci apdraudēt ne tikai iesaistīto pušu, bet arī valsts drošību. Svarīgi apzināties, ka braucieni, kas tiek sponsorēti no uzņemošās valsts puses, var nebūt vērsti vien uz draudzīgu sadarbību un iespēju prezentēšanu, bet var ietvert arī mērķtiecīgus mēģinājumus veidot ilglaicīgus kontaktus ar konkrētām personām, kurām ir zināšanas, ietekme vai piekļuve informācijai.”
Ar Ķīnu joprojām tirgojas visa pasaule, ASV ieskaitot. Ar Ķīnu aktīvi turpina komunicēt arī ES. Tās augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žozefs Borels pērnā gada rudenī savos emuāros bija ierakstījis: “Es apmeklēju Ķīnu, kur tikos ar ārlietu ministru Vanu Ji, Ķīnas komunistiskās partijas Centrālās komitejas Ārlietu komisijas biroja vadītāju. Turpinājām ES un Ķīnas stratēģisko dialogu. Mēs Ķīnai nepiekrītam vairākos būtiskos jautājumos, taču mums ir arī daudzi saskarsmes punkti.”
2023. gada septembrī ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis apmeklēja Ķīnu un pauda, ka bloka tirdzniecības attiecības ar Ķīnu ir ļoti nesabalansētas, taču atzina, ka Brisele nevēlas saraut ekonomiskās attiecības ar Pekinu. ES tirdzniecības deficīts šobrīd sasniedz gandrīz 400 miljardus eiro, uzstājoties ar runu Šanhajā, norādīja Dombrovskis. ES un Ķīnas 24. samits Pekinā notika 2023. gada 7. decembrī. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kam sekoja saruna ar Ķīnas premjerministru Li Cjanu. Latvijai Ar Ķīnu savulaik veidojās pavisam neslikti sakari - “Padebešu impērijā” pabija daudzi - Vaira Vīķe-Freiberga pat savu dzimšanas dienu svinēja Ķīnā. Ķīnā pabija arī Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Laimdota Straujuma, Ingrīda Mūrniece, Artis Pabriks un citi. Lielāko daļu šo braucienu apmaksājusi Ķīnas valdība. Ap 2019. gada sākumu, kad premjers bija tagadējais ārlietu ministrs K. Kariņš, sadarbība ar Ķīnu piepeši kļuva mazāk intensīva, pat gandrīz vai pavisam sarauta. Tikmēr, piemēram, lietuvieši turpināja ar ķīniešiem draudzēties un plānot kļūt par “Jaunā zīda ceļa” projekta rietumu zara galu.
