Valdība ir apstiprinājusi jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram teorētiski vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas. Tas stāsies spēkā 1. janvārī. Priecāties pāragri. Tā kā konkurence farmācijas tirgū netiek veicināta, diezin vai aptiekās cenas medikamentiem samazināsies – iespējams, tās kļūs vēl lielākas.
Kā tas tā nākas, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis ir zem Eiropas Savienības vidējā, bet medikamentu cenas ir vienas no augstākajām ES un pārliecinoši visaugstākās Baltijā?
“nra.lv” turpina pētīt šo tēmu, uzdodot jautājumus dažādām valsts institūcijām un amatpersonām, lai kļūtu saprotamāks, kas īsti notiek, kādēļ valsts netiek galā ar savām kontroles un uzraudzības funkcijām.
Farmācijas joma ir atšķirīga no daudzām citām nozarēm ar to, ka tajā pastāv diezgan stingra valstiska regulācija. Tas attiecas ne tikai uz to, ka aptiekās ļauts tirgot tikai attiecīgiem standartiem atbilstošu preci, bet arī uz recepšu medikamentu cenām, kur farmaceitiem nav ļauts pārsniegt valstiski noteiktu uzcenojumu.
Tajā pašā laikā konkurence nav atcelta - zāļu tirgus pastāv, un tajā būtu vēlama pēc iespējas vairāku, dažādu komersantu iesaiste. Būtu vēlams, lai šie komersanti nebūtu savā starpā saistīti, un godīgas konkurences apstākļos aptiekās parādītos tāda medikamentu cena, kas ir tirgus likumu diktēta.
Tā tam būtu jābūt, tā tas būtu ideālā pasaulē, taču Latvijā ir pavisam cita situācija, kas no ideāla tik tāla kā Mēness no Zemes. Ir izveidojies acīmredzams un pat īpaši neslēpts monopols, kur vienā uzņēmumā koncentrējas zāļu ražotājs, vairumtirgotāji un mazumtirgotāji - aptiekas, kuras apgroza vairāk nekā 60% no tirgus. Tur, kur ir monopols, konkurence ir deformēta, un cieš patērētāji, kuri ir spiesti pārmaksāt par precēm.
Latvijā ir arī Konkurences padome (KP) - valsts institūcija, kuras mērķis un misija ir aizsargāt un veicināt godīgu un vienlīdzīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem visās tautsaimniecības jomās.
Nav tā, ka KP nebūtu neko darījusi. 2022. gadā, redzot, ka AS “AB City” iegūst izšķirošu ietekmi pār AS “Olainfarm”, KP lēma, ka “Olainfarm” jāatbrīvojas no tai piederošajām SIA “Latvijas aptieka” kapitāldaļām.
Lēmums bija, ka tas jāpaveic līdz 2023. gada aprīlim, bet tagad jau ir 2024. gada jūlijs. Joprojām nekāda kapitāldaļu atsavināšana nav notikusi.
2023. gada beigās “Olainfarm” nodeva kontroli pār SIA “Latvijas aptieka” kapitāldaļām neatkarīgam pārvaldniekam Guntim Belēvičam. Šogad termiņš pilnīgai SIA “Latvijas aptieka” kapitāldaļu atsavināšanai pagarināts līdz 2025. gada 1. februārim.
“nra.lv” uzdeva jautājumus KP, un no atbildēm dveš strupceļš un nogurums - institūcija situāciju skaidro ar tirgus svārstībām, kas saistītas ar politiski ekonomisko situāciju pēdējo gadu laikā, ar regulējuma izmaiņām un plānotajām izmaiņām farmācijas tirgū. Viss ir tik grūti, tik grūti! Tiesiskā pienākuma izpildi apgrūtinot apstāklis, ka farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības tirgus ir stingri regulēts un Farmācijas likumā ir noteikti papildu nosacījumi kapitālsabiedrībām, lai aptieka varētu darboties.
“Tāpat ņemts vērā, ka daļai potenciālo SIA “Latvijas aptieka” kapitāldaļu pircēju, kas konkrētajā tirgū jau darbojas, darījuma īstenošanai būtu nepieciešama KP atļauja, kas, ņemot vērā tirgus koncentrāciju, pirmšķietami var būt problemātiska, līdz ar to potenciālo kapitāldaļu pircēju skaits ir ierobežots un piemērota pircēja atrašana varētu būt apgrūtināta,” atbildē “nra.lv” raksta KP.
Tātad pircēja nebūs ne šodien, ne rīt, un nav zvanīts, ka tas uzradīsies arī līdz 2025. gada februārim. Pat arī ja notiks brīnums un aptieku tīklu “Latvijas aptieka” nopirktu farmaceiti no Jaunzēlandes, tas tāpat nenovērstu AS “AB City” monopolstāvokli pēc būtības, bet tikai nedaudz to mazinātu - nedaudz būtu atšķelts viens stūrītis. “Latvijas aptiekas” apgrozījums 2022. gadā bija 30 miljoni eiro, kas ir 12% no tā kopējā triju aptieku ķēžu apgrozījuma, kas noklāj vairāk nekā 60% tirgus - vieniem un tiem pašiem īpašniekiem pieder medikamentu ražošanas uzņēmums (“Olainfarm”), medikamentu - zāļu lieltirgotavas un trīs aptieku tīkli “Mēness aptieka”, “Saules aptieka” un “Latvijas aptieka”.
KP to sauc par “vertikālo integrāciju”, kas nav aizliegta. “Vertikālās attiecības (savstarpējās papildināšanas rezultātā), piemēram, var palielināt uzņēmumu ražošanas apjomus, samazināt uzņēmumu izdevumus, nogādājot produktu līdz patērētājam, kas potenciāli var pozitīvi ietekmēt piedāvāto produktu cenas galapatērētājiem, tomēr KP savā Lēmumā aprakstīja arī riskus, kas saistīti ar vertikālo integrāciju, kā arī konstatēja, ka zāļu tirgos darbojas kontroles mehānismi, kuriem šie riski būtu jānovērš,” raksta KP savā atbildē “nra.lv”.
Tātad nav nekas slikts, ja neliela uzņēmēju grupiņa pievāc sev teju vai visu valsts zāļu tirgu... Tas nav arī nekas aizliegts, ja vien ar verbālās ekvilibristikas metodēm tiek nodēvēts par “vertikālo integrāciju”. Tad farmācijas biznesmeņi no savām vertikālajām pozīcijām nogulda visu sabiedrību horizontāli un tik integrē, tik integrē.
Ja KP mērķis un misija būtu veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Āzijas un Āfrikas tirgos, tad nebūtu ne vainas - farmācijas monopolkoncernu vēl varētu par stiprināt. Taču KP uzdevums ir pretējs - rūpēties, lai Latvijas tirgū notiek godīga konkurence, un nepieļaut kādiem komersantiem tajā monopolstāvokli.
Taču šāds monopolstāvoklis pēc būtības jau pastāv, un nav cerību, ka tuvākajā laikā kaut kas varētu mainīties. Veselības ministrs Hosams Abu Meri var izlēkt no biksēm, bet, kamēr būs šāds monopols, tas būs varenāks par ministru un ministriju un beigu galā nodiktēs, kādas būs cenas aptiekās.
Te varētu rasties arī jautājums, kam vajadzīga KP, kāpēc tā ēd valsts maizi, kā tā attaisno savu pastāvēšanu?
Uz to KP “nra.lv” ir atbildējusi, ka pēdējos gados farmācijas jomā ir veikusi vairākas aktivitātes - proaktīvi iesaistās darba grupās, apspriež un sniedz savu vērtējumu par nozares plānotajiem regulējumiem, izstrādā skaidrojošos materiālus par aktuāliem jautājumiem, konsultē Veselības ministriju.
Konsultēt, vērtēt un apspriest ir skarbs darbs. Kāpēc gan kāds var iedomāties, ka no KP būtu jāprasa kas vairāk?