Termins “dedolarizācija” attiecas uz valstīm, kuras samazina paļaušanos uz ASV dolāru kā rezerves valūtu, maiņas līdzekli vai norēķinu vienību. Laika gaitā ne viena vien valsts dažādos pasaules reģionos ir centusies atsvabināties no dolāra ietekmes savā ekonomikā. Tas ir noticis ar mainīgām sekmēm, taču beigu galā tik un tā ASV dolārs ir saglabājis savu pasaules rezerves valūtas statusu.
Pēdējā laikā dedolarizācijas tēma atkal ar jaunu sparu ir atgriezusies pasaules plašsaziņas līdzekļu virsrakstos.
Vācijas ziņu aģentūra “Deutsche Welle” (DW) raksta par juaņas popularitātes pieaugumu. 12. septembrī publicētā rakstā DW pauž, ka ASV sankcijas pret Krievijas banku sistēmu, kas praktiski ir izstūmušas Krieviju no tirdzniecības ar eiro un dolāru, ir izraisījušas Ķīnas juaņas popularitātes pieaugumu.
Kad Rietumi noteica sankcijas Krievijai par tās plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, tas apturēja Kremļa iespējas tirgoties ar ASV dolāriem, eiro un citām valūtām. Krievijas bankām tika bloķēta SWIFT starptautiskā maksājumu ziņojumapmaiņas sistēma un tika iesaldētas centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves. Tas piespieda Maskavu novirzīt atlikušās rezerves uz valūtām, kuras nekontrolē Rietumi, tostarp Ķīnas renminbi (RMB), kuras galvenā mērvienība tiek saukta par juaņu. Kremļa enerģētikas darījumi ar Ķīnu, lai kompensētu ienākumu zaudējumus no Krievijas naftas un gāzes pircējiem Eiropā, kopš tā laika ir palīdzējuši starptautiskajiem darījumiem juaņās sasniegt rekordaugstu līmeni, nesen ziņoja britu biznesa laikraksts “Financial Times” (FT), atsaucoties uz datiem no Ķīnas Valsts valūtas maiņas pārvaldes (SAFE).
Tomēr, saskaņā ar domnīcas “Atlantic Council” sagatavotajiem “Dollar Dominance Monitor” datiem, pasaulē juaņa var lepoties vien ar 7% visos starptautiskajos darījumos, savukārt dolārs piedalās 88 procentos no tiem. Šajā ziņā juaņa netiek pat tuvu arī eiro (31%). Arī Japānas jenai (17%) un Lielbritānijas mārciņai (13%) saglabājas daudz lielāka ietekme. Juaņa, uz kuras papīra banknotēm joprojām ir Mao Dzeduna attēls, nav pakļauta brīvai maiņai, un jebkurš mēģinājums to atbrīvot var izraisīt masveida kapitāla aizplūšanu no Ķīnas.
Tomēr Krievijas biržā, runājot par tirdzniecību ar ārvalstu valūtām, pēdējā laikā dominējošā ir Ķīnas juaņa. Arī Krievijas finanšu institūcijas sākušas emitēt parādus juaņās. Starptautiskās juaņu tirdzniecības līmenis šobrīd ir rekordaugsts, kas saistīts arī ar to, ka daļu no naftas un gāzes, kas tika pārdota Eiropai, tagad krievi pārdod Ķīnai, un šie darījumi tiek veikti arī juaņās.
Tā rezultātā ķīnieši jau veic vairāk nekā 53% savu starptautisko darījumu juaņās, lai gan 2010. gadā 80% no tiem bija dolāros - atzīmē DW. Kā sacījis DW citētais Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta (SWP) analītiķis Hanss Ginters Hilperts, arī citas valstis var mēģināt atrast alternatīvu dolāram, baidoties no iespējamo Amerikas sankciju ietekmes. “Tomēr vai komunistiskās, ārkārtīgi autoritārās Ķīnas valūta, kas arī atrodas uz parādu krīzes sliekšņa, būtu laba kandidāte kā alternatīva Amerikas dolāram?” vaicā DW.
Pati Ķīna sapņo par šādu scenāriju, jo Sji Dzjiņpina vadītā Ķīnas komunistiskā partija līdz 2050. gadam vēlas "atgūt" - pēc tās domām - savu likumīgo centrālo pozīciju pasaules kartē. Tāpēc sižetos par dedolarizāciju, tāpat kā cita propagandas satura popularizēšanai, tiek tērēta liela nauda, kas atspoguļojas arī šīs tēmas popularitātē Rietumu medijos.
Ķīnieši mēģina uzspiest darījumus juaņās, kas viņiem nesen cita starpā arī izdevās naftas iepirkumu gadījumā no Saūda Arābijas. Par tiem līdz šim tradicionāli norēķini bija ASV dolāros. “Deutsche Welle” atzīmē, ka juaņa piesaista arī citas valstis, īpaši Irānu, uz kuru attiecas Amerikas sankcijas un kura 90 procentus savas naftas pārdod Ķīnai.
Pārskatot pēdējo gadu publikācijas presē, “nra.lv” ir pamanījusi visdažādākos viedokļus par dedolarizāciju un juaņas vai Indijas rūpijas ietekmes palielināšanās prognozēm. “Dolārs joprojām ir stabils, taču dedolarizācija nav novēršama,” portālā “International banker” raksta ekonomiste Lī Jūfeņa. Šķiet, šis gan nav tas gadījums, ko “Deutsche Welle” sauc par ķīniešu propagandu, “kurai tiek tērētas milzīgas summas”. Ķīniešu tautības autore konstatē virkni faktu un pamato, kāpēc tā uzskata. “Kopumā nesenie notikumi dedolarizācijas jomā, kaut arī tie ir plaši, neliecina par nenovēršamu ASV dolāra dominējošā stāvokļa zaudēšanu. Lielākais traucēklis dolāra ietekmes samazināšanai ir tas, ka neviena alternatīva valūta neatbilst kritērijiem, lai kļūtu par pasaulē vadošo rezerves valūtu, vērtības glabātāju, kā arī līdzekli un maksāšanas līdzekli. Tomēr, ņemot vērā pieaugošo izpratni par dolāra samazināšanas ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem iemesliem un faktu, ka lielākās jaunattīstības valstis ir bijušas kustības priekšgalā, tendence uz turpmāku dolāra ietekmes samazināšanos šķiet neapturama,” analizē īpašā padomniece sadarbības un attīstības finansēšanas jautājumos no “Dienvidu centra” Ženēvā Lī Jūfeņa.
Tikmēr ietekmīgais finanšu izdevums “Bloomberg” konstatē, ka ASV rezervju statuss samazinās straujāk, nekā parasti tiek atzīts. Ņemot vērā valūtas maiņas kursa korekcijas, dolāra tirgus daļa kopš 2016. gada ir samazinājusies par aptuveni 11%, un dubulti kopš 2008. gada. “Bloomberg” atzīmē vairākus gadījumus, kad dolārs ir ticis papluinīts, taču tāpēc nesecina, ka nupat tam būtu gals klāt.
Globālā elektroniskā tirgus vērtspapīru tirgus “Nasdaq” portālā tiek publicēti dažādu ārštata autoru raksti, kuriem mēdz būt atšķirīgas domas par dedolarizāciju, ķīniešu juaņas uzvaras gājienu un skatījums uz trešās pasaules valstu dedolarizācijas centieniem. Ir autori, kas šaubās par dolāra ilgtermiņa izredzēm.
Taču ir faktori, kas veicina ASV dolāra dominējošo stāvokli. Tie ir: valūtas vērtības stabilitāte, ASV ekonomikas lielums, ASV ģeopolitiskā ietekme, nepārspējamais ASV parādu tirgus. “Ja kādreiz būtu bijis laiks aizstāt dolāru, tas būtu noticis pēdējos gados, jo kovida tēriņi arvien palielināja federālo deficītu. Tomēr… USD vērtība salīdzinājumā ar galvenajām tirdzniecības partneru valūtām no 2020. gada līdz 2023. gadam pieauga. Tas liecina par to, ka trūkst reālu pretendentu uz ASV rezerves valūtas statusu. Pārfrāzējot Marku Tvenu, “ziņojumi par ASV dolāra nāvi ir stipri pārspīlēti,” skan “Nasdaq” portāla redakcijas viedoklis.
