No vairākiem šobrīd savstarpēji nesaistītiem avotiem, bijušajiem SIA “Mediju nams” izdevumu laikraksta “Neatkarīgā” un portāla "www.nra.lv" darbiniekiem, saņēmām signālus, ka viņus detalizēti iztaujā sabiedriskā labuma statusā esošās bezpeļņas organizācijas "Re:Baltica" līdzstrādniece.
Interesēties par personām procesiem, faktiem - apsveicama un atbalstāma mediju ikdienas darbība. Taču šajās darbībās ir kāda nianse - uzvedinošie jautājumi ar jūtamu vēlami iegūt no mūsu bijušajiem darbiniekiem negatīvu informāciju saturošu atbildi. Šīs atbildes teorētiski ļautu uzburt sirdi plosošu stāstu par to, cik briesmīgs iestādījums darbojas Rīgā, Mālu ielā 30, kur zem ļaunuma pārņemtu vadītāju spiediena smok nevainīgi darbinieki - žurnālisti - viņiem nav iespējas pavēstīt pasaulei par savu bezpalīdzīgo stāvokli, un vispār nav saprotams, ar kādu mērķi šis uzņēmums ir nopirkts no iepriekšējiem īpašniekiem un vēl joprojām darbojas.
Mums pieejamā informācija liecina, ka vākt negatīvas ievirzes izteikumus no bijušajiem darbiniekiem uzticēts vienai no "Re:Baltica" līdzstrādniecēm - pieredzējušai valsts finansētos medijos strādājušai žurnālistei. Mūsu bijušie darbinieki saņem telefona zvanu ar pieklājīgu uzaicinājumu padalīties iespaidos par darbu "nra.lv", respektīvi, par SIA “Mediju nams”, par pirms trijiem gadiem notikušo darījumu - SIA “Mediju nams” kapitāla daļu pārdošanu un to iegādi, par darījuma summām, par to, kā jaunā īpašniece Anastasija Udalova veikusi uzņēmuma pārņemšanu; kāpēc jaunajai īpašniecei bijusi vajadzība šo uzņēmumu iegādāties; kādas ir īpašnieces attiecības ar Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski; kādā veidā SIA “Mediju nams” šķīrusies no vairākiem saviem darbiniekiem; kādēļ darbiniekiem piedāvāts parakstīt vienošanos par informācijas neizpaušanu; vai darbiniekiem tiek laikā izmaksāts atalgojums, vai, strādājot “Mediju namā”, nav bijis kauns par "nra.lv" publikācijām, vai darbiniekiem nav šķitis, ka "nra.lv" publicē viltus ziņas; kādi ir politiskie uzstādījumi darbiniekiem par satura veidošanu no vadības un īpašnieces utt.
Aptaujātie bijušie darbinieki atzīst, ka uzdodamie jautājumi bijuši labi sagatavoti, ar jūtamu vēlmi izdzirdēt atbildē ko negatīvu vai arī jautājumā ietvertā negatīvā satura apstiprinājumu.
Kādēļ "Re:Baltica" pēkšņi tik ļoti vajadzīgs parādīt "nra.lv" un tās īpašnieci negatīvā gaismā?
Vispirms mēģināsim meklēt atbildi publiski pieejamā informācijā. "Re:Baltica" mājaslapā rakstīts: “Kas mēs esam. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica ir bezpeļņas nevalstiskā organizācija, kas nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku sabiedrības interesēs.”
Līdzīgi arī "nra.lv", cita starpā, nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku un arī sabiedrības interesēs. Šai jomā esam konkurenti. Var tā teikt, taču "nra.lv" praksē ierasts, ka jebkurš kolēģis, žurnālists mums pirmām kārtām ir sadarbības partneris un jo īpaši pētnieciskajā žurnālistikā. Pētot konkrētas sarežģītas tēmas, ir lieliski, ja rodas iespēja apmainīties domām ar kolēģiem no citiem medijiem. Konkurence diez vai varētu būt īstais iemesls "Re:Baltica" pasniegt mūs sliktā gaismā.
Un tomēr.
Paraugoties uz statistiku, šobrīd "www.nra.lv" auditorija šobrīd ir pārsniegusi 600 000 unikālo apmeklētāju mēnesī, sasniedzot vidēji 12 miljonus apmeklējumu mēnesī. Esam kļuvuši par mediju, kurā cilvēki ieklausās, un līdz ar to esam medijs, kurš ietekmē politisko, ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanas dienaskārtību valstī. Tik tālu jau tas būtu apsveicami, taču mūsu pozīcija ne vienmēr ir pieņemama, un tas vēl ir ļoti maigi sacīts, liberālo mediju grupējumam. Esam viņiem kā dadzis acī - ne izraut bez sāpēm, ne izkratīt. Varbūt tādēļ jācenšas mūs kaut kā diskreditēt - tā teikt, ierādīt vietu?
Spersim nākamo soli. "Re:Baltica" mājaslapā lasāms: “Kurš to apmaksā. Mūsu ienākumiem ir trīs avoti. Pirmais - konkursa kārtībā iegūti granti, galvenokārt nāk no Eiropas Savienībā/NATO bāzētām organizācijām (gadu gaitā esam saņēmuši finansējumu pētnieciskajai žurnālistikai no IJ4EU, Open Society Foundations, Eiropas Komisijas/BECID, Sigrid Rausing Trust, Sabiedrības integrācijas fonda, Calouste Gulbenkian foundation, POBB programmas u.c.). Otrs avots ir pašu ienākumi, ko gūstam pasniedzot, moderējot pasākumus, veicot pētījumus, rakstot scenārijus dokumentālajām filmām un tās producējot, kā arī sniedzot faktu pārbaudes pakalpojumu META. Trešais ienākumu avots ir ziedojumi no juridiskām un privātpersonām. Re:Baltica ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss, līdz ar to ziedotāji var saņemt nodokļu atlaides. Visiem ziedotājiem - gan privātpersonām, gan organizācijām - kas ziedo vairāk nekā EUR 4999, ir jāparaksta vienošanās, ka ziedotājs pilnībā respektē Re:Baltica redakcionālo neatkarību.”
No augšminētā redzam, ka "Re:Baltica" gūst naudu no plaša spektra naudas devējiem, sākot no ES un NATO dažādām struktūrvienībām, beidzot ar miljardiera Džordža Sorosa izveidoto galveno struktūrvienību "Open Society Foundation" un vietējiem ziedotājiem, tostarp no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Tur, kur medijam parādās ārvalstu ziedojumi, vienmēr ir jābūt īpaši uzmanīgam, pat ja oficiāli tas tiek pasniegts ar ES vai NATO izkārtnēm. Ārvalstu finansējums vienmēr pārstāv ārvalstu - ne Latvijas intereses.
Taču vai patiešām ES vai NATO institūcijām būtu izdevīgi redzēt "nra.lv" izgaismotu sliktos toņos? Nav iespējams sataustīt nedz mazāko iemeslu. Varbūt Sorosa "Open Society Foundation"? Arī nē - kas gan ir "nra.lv", salīdzinot ar globālo spēlētāju pasaules politiskajos un ekonomiskajos procesos.
Tad nu atliek pārlapot vietējos interesentus. Nonākam pie Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF). Kādēļ gan SIF nomelnot "nra.lv". Ne SIF deva naudu "nra.lv", ne "nra.lv" naudu saņēma no SIF. Arī mēs viņiem nepārmetām, ka nav mūsu projektus finansiāli atbalstījuši. Ticam, ka tos SIF komisijas locekļi, naudas dalīšanas lēmēji atbalstīja “in pectore”.
Tad nu atliek citi vietējie spēlētāji, "Re:Baltica" darbības potenciālie atbalstītāji. Atgriezīsimies pie "Re:Baltica" mājaslapas. Tur ir viena interesanta sadaļa - vēstījums interesentiem, kuri vēlas atbalstīt "Re:Baltica" darbu. Atbalstītāji var ziedot naudu, izmantojot modernākas tehnoloģijas, viedierīces, piemēram, caur maksājumu sistēmām "PayPal" vai "Mobilly". Kādēļ gan ne? Apsveicami!
Te nu jāsāk rūpīgi pārlapot, ko tādu "nra.lv" pēdējā laikā būtu publicējusi, kas varētu kādam ietekmīgam naudasmaisam vai vairākiem naudasmaisiem nepatikt.
Nekur tālu jau nav jāmeklē. Mūsu pēdējo mēnešu tēma, kura ik pa brīdim tiek iztirzāta "nra.lv", ir sāpīgā zāļu dārdzības tēma un jautājums, kādēļ Konkurences padome vienai konkrētai farmācijas grupai izrādījusi tik lielu pretimnākšanu. Izskatās, ka šis varētu būt tas īstais iemesls "Re:Baltica" pētnieciskām aktivitātēm.
Nav problēmu! Vēlam veiksmi! Mēs tikmēr turpināsim savu iesākto un mūsu apmeklētājiem tīkamo darbu.
