Kādas attiecības "Re:Baltica" ir ar tā dēvēto prokremlisko žurnālistu Ragozinu?

© rebaltica.lv / Ekrānuzņemums

Par "Re: Baltica" iespējamo distancēšanos no žurnālista Leonīda Ragozina ļaudis runā mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" no savas mājaslapas izņēmis informāciju, ka sadarbojas ar neviennozīmīgi vērtēto žurnālistu Leonīdu Ragozinu.

Mikroblogošanas vietnes "Twitter" lietotāji izsaka savas versijas, kādēļ tā noticis.

Viens no viedokļiem norāda uz to, ka "Re:Baltica" cenšas distancēties no Ragozina, viņa klajā prokrieviskuma dēļ un savdabīgajiem izteikumiem par Krievijas politiku un attiecībām ar Ukrainu un NATO.

Saeimas deputāts Edvīns Šnore savā "Twitter" kontā raksta:

"Putina advokātiņš rietumos dara savu grūto darbiņu. Zem @rebaltica jumta."

"Skatos, @rebaltica burtiski šajās dienās izņēmuši sadaļu, kur Ragozins figurēja kā "stratēģijas definētājs". @jemberga gan skaidro, ka tas ir tehnisku iemeslu dēļ. Ne tāpēc ka Štirlics kļuvis toksisks. Nu protams."

"Ragozina uzskati nav bijuši nekāds noslēpums jau gadiem ilgi. Vien @rebalticaviņu - vai nu kā ziedotāju, vai arī kā kāda(s) personisku/profesionālu simpātiju - nekad nebija "pačekojuši". Vai arī viņš, Ragozins vienkārši savējais, domubiedrs, cīņubiedrs - tad ko tur vēl "čekot".

Viena no vadošajām "Re:Baltica" žurnālistēm Sanita Jemberga savā "Twitter" kontā noliedz, ka Ragozins būtu strādājis norādītajā pētnieciskajā centrā.

"Nekad nav strādājis. Es ar Leonīdu kā ārštata autoru kopā esmu rakstījusi vairākus labus rakstus - vienu par Saskaņas kačokiem, otru par VL daļas saistību ar ukraiņu galēji labējiem. Un vēl 2015.gadā viņš mums uzrakstīja, kā Putins izmanto "ģimenes vērtības" RU politikā."

Žurnālists Leonīds Ragozins Latvijā dzīvo kopš 2014. gada. Viņa raksti publicēti tādos starptautiskos medijos kā BBC, “Washington post”, “Al Jazeera”, “Politico”, “Bloomberg” un citos. Pēc Krimas aneksijas Ragozins pārdeva dzīvokli Maskavā, iegādājās dzīvesvietu Rīgā un tādējādi tika pie termiņuzturēšanās atļaujas.

Citi

Latvijā viesstudentu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojies. Straujais pieaugums ir universitāšu mēģinājums cīnīties ar Latvijas demogrāfiju. Bet augstākās mācību iestādes pabeidz daudz mazāks skaits, nekā iestājas. Studentu atbirums ir liels, taču kas ar studentiem notiek pēc izslēgšanas, neviens nezina, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).

Svarīgākais