Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” nenoliedz, ka maršrutā starp Rīgu un Dubaiju lidmašīna met nelielu līkumu, lai nosēstos Burgasā un uzpildītu degvielu. Tas tiekot darīts, lai “saglabātu visaugstākos drošuma standartus pasažieriem un apkalpei”.
To, ka pie “airBaltic” sāniem Burgasā manīta degvielas tvertne, kuru rotā Krievijas lielākās privātās naftas firmas - “Lukoil” - emblēma, “Neatkarīgajai” atklāja Kārlis (vārds mainīts), kas redzējis to savām acīm un nofotografējis.
“airBaltic” neko ārkārtēju šajā faktā nesaskata, jo uzsver, ka uzņēmuma darbība pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem, tostarp degvielas iegādē.
“airBaltic Corporation” sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts “Neatkarīgajai” apstiprina, ka nestabilās politiskās un drošības situācijas dēļ Tuvajos Austrumos “airBaltic” maršrutā Rīga-Dubaija izmanto alternatīvas gaisa telpas maršrutu, ceļā uz Rīgu nolaižoties Burgasā (Bulgārijā), lai uzpildītu degvielu. “Kaut arī šāda pietura var pagarināt lidojumu, tā tiek īstenota, lai saglabātu visaugstākos drošuma standartus pasažieriem un apkalpei, un lidojumu drošums ir “airBaltic” galvenā prioritāte,” skaidro Zilberts. ““airBaltic” veic visus iespējamos pasākumus, lai samazinātu šīs aizkavēšanās un nodrošinātu pasažieriem pēc iespējas vienmērīgāku un efektīvāku lidojumu pieredzi. Šī degvielas uzpildes pietura ir pagaidu risinājums, kas, kā jau minēts iepriekš, balstīts uz pašreizējiem ģeopolitiskajiem apstākļiem, un situācijai mainoties, var tikt pārskatīts,” uzsver A. Zilberts.
Vaicāts, vai Latvijas nacionālā aviokompānija tādā veidā iegādājas Krievijas aviodegvielu no uzņēmuma, kas, iespējams, ir sankciju subjekts, A. Zilberts apgalvoja, ka “airBaltic” nesadarbojas ar Krievijas aviācijas degvielas piegādātājiem, kā arī uzņēmums stingri ievēro visus ES noteikto sankciju ierobežojumus un nosacījumus. “Aviācijas degvielas piegādes lidsabiedrībai tās lidojumu tīklā veic rūpīgi izvēlēti sadarbības partneri, kuri seko ES noteiktajām saskaņotajām darbībām, izmaiņām likumdošanas aktos, kā arī ieviestajām un jau spēkā esošām sankcijām. Tas nodrošina, ka mūsu darbība pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem, tostarp degvielas iegādei,” pauž “airBaltic” sabiedrisko attiecību pārstāvis.
Tātad secināms, ka, lai arī aviodegviela Latvijas nacionālās aviosabiedrības lidmašīnā Burgasā tika pildīta no autocisternas, kuru rotā Krievijas lielākās privātās naftas firmas “Lukoil” logo, nav nekādu juridisku pierādījumu, ka tā ir tieši degviela no agresorvalsts.
2022. gada aprīlī Lielbritānija un Austrālija noteica sankcijas “Lukoil” prezidentam un arī lielākajam akcionāram Vagitam Alekperovam, taču viņš tajā pašā laikā atkāpās no prezidenta amata un atstāja arī direktoru padomes locekļa amatu.
“Bloomberg Billionaires Index” (BBI) pasaules bagātāko cilvēku bagātību vērtē, pamatojoties uz uzņēmējiem piederošo uzņēmumu akciju vērtību. 500 uzņēmēju reitingā ir iekļauti 25 krievi, raksta “Amerikas balss”. Saskaņā ar BBI reitingu “Lukoil” dibinātājs Vagits Alekperovs pērn bijis veiksmīgākais Krievijā. Viņš audzējis savu kapitālu par 9,29 miljardiem dolāru, palielinot savu bagātību līdz 24,7 miljardiem dolāru. Saskaņā ar “Forbes” datiem, šā gada septembrī V. Alekperovs bija trešais bagātākais miljardieris Krievijā un 59. bagātākais pasaulē.
Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas vairākām Krievijas valsts naftas kompānijām un to amatpersonām, taču ar “Lukoil” notiek “auklēšanās”, jo tā skaitās privāts uzņēmums. Un ne tikai tāpēc, jo “Lukoil” ir viens no uzņēmumiem, kas pumpē jēlnaftu uz Eiropu, izmantojot arī cauruļvadu ar likteņironisku nosaukumu “Družba”, kas šķērso Ukrainas teritoriju. Šā gada jūnijā Ukraina noteica savas sankcijas uzņēmumam “Lukoil”, taču sastapās ar spēcīgu Ungārijas un Slovākijas pretdarbību, kuras kliedza, ka, ja Kijiva liegs uzņēmumam “Lukoil” izmantot Ukrainā esošo cauruļvada “Družba” posmu, būs apdraudēta šo valstu energodrošība un iestāsies teju apokalipse.
Pēc tam notika smagas pārrunas, trīšanās, draudēšana un zobu klabināšana. Ukrainai ir nācies mīļā miera labad piekāpties, ko Ungārijas energouzņēmums šā gada septembrī paziņoja tā, ka, “noslēdzot līgumus ar piegādātājiem un cauruļvadu operatoriem, ir panākts "ilgtspējīgs risinājums", kas nodrošina naftas transportēšanu uz Ungāriju un Slovākiju”.
“Lukoil” joprojām ir pārstāvniecība Eiropā, kas juridiski ir Austrijā reģistrēts uzņēmums “LUKOIL Lubricants Europe GmbH” un atrodas Vīnē, Uferštrāsē 8. Uzņēmuma direktoru padome interneta mājaslapā izsaka visdziļākās bažas par traģiskajiem notikumiem Ukrainā, pauž līdzjūtību “visiem upuriem, kas iesaistīti traģēdijā”, un stingri iestājas par ilgstošu pamieru un problēmu risināšanu diplomātijas un sarunu ceļā.
Pirmajā acumirklī var šķist, cik tas mīļi - uzņēmums taču ir īsts miera balodis, taču kas ir šie “visi cietēji” - vai arī Krievijas armijas kareivji un viņu radinieki?
“LUKOIL Lubricants Europe GmbH” ražo visu ko - smērvielas, degvielu, nodarbina darba ņēmējus un “darbina” eiropiešus, kā vien tīk. Diezin vai Burgasas lidostai piegādātā aviodegviela nejauši ir iepildīta “Lukoil” cisternās, izmantojot tās tikai kā taru. “Nra.lv” centās sazināties ar Burgasas lidostas atbildīgām sabiedrisko attiecību amatpersonām, lai uzzinātu, kāda degviela tika pildīta “airBaltic” lidmašīnā, taču pagaidām atbildi neesam saņēmuši.
Droši vien būtu par daudz prasīts no “airBaltic”, lai tā neizmanto iespēju uzpildīt lētu degvielu, kaut arī nākas izmest nelielu līkumu un pagarināt lidojumu. Arī citas aviokompānijas dara tāpat - iepilda savu gaisa kuģu tvertnēs lētu degvielu, kas varbūt nav, bet varbūt arī ir no Krievijas. “LUKOIL Lubricants Europe GmbH” interneta mājaslapā šīs šaubas ir kliedētas ar reklāmu “Made in Austria” - “Ražots Austrijā”. Tad jau lieliski un nav par ko bažīties - “airBaltic” Burgasā izdevīgi iegādājas austriešu aviodegvielu.
