Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.
R. Bērziņa norādītais ienākuma veids: alga, liecina, ka R. Bērziņš vienlaikus strādā vairākos labi atalgotos amatos, tajā skaitā vairāku (trīs) konkurējošu Latvijas augstskolu amatos. Jautājums, vai šādu darba slodžu apvienošana juridiski ir iespējama, kur nu vēl faktiski izpildāma? Jautājumi arī par to, kurā no deklarācijās uzrādītājām daudzajām, vismaz piecām apvienošanas kārtībā esošajām, darba vietām valsts galvenā baņķiera kandidāts pa īstam ir strādājis, nebūs vienīgie, kurus Neatkarīgā turpinās pētīt. Vēl ir arī daudzi citi biogrāfiju ne pārāk daiļojoši fakti, kuri J. Bērziņam par sevi būtu jāatklāj soļojot uz augsto labi apmaksāto amatu.
Par Latvijas Bankas prezidenta amatu 19. decembrī sacentīsies trīs kandidāti - "Progresīvie" (P) kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" izvirzījusi Pāvelu Kuzminu.
Par P. Kuzminu viss jau uzreiz ir skaidrs - izņemot “Stabilitāti”, neviena cita Saeimas frakcija par viņu balsot negrasās, un viņš “piedalās skrējienā, lai tikai iesildītos” - lai tiktu šīs partijas elektorātā pamanītāks.
Ap R. Bērziņu un M. Kazāku intrigu netrūkst, un neziņa kādu laiku vēl saglabāsies. Nez kāpēc, bet vairāk cerību ieņemt LB prezidenta amatu ir tieši R. Bērziņam, kuru atbalsta ne tikai ZZS, bet arī opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA).
Vēl vienas opozīcijas partijas, “Latvija Pirmajā vietā” (LPP), līderis Ainārs Šlesers ir nepārprotami izteicies, ka viņa partija M. Kazāku uz otro termiņu neatbalstīs, jo uzskata, ka viņš lielā mērā esot atbildīgs par visu finanšu haosu, kas ir valstī.
Latvija ir maza, un ir tā, ka R. Bērziņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa ieņem vadošus amatus A. Šlesera un ekspremjera Andra Šķēles ģimenēm piederošos uzņēmumos Rīgas ostā. Arī R. Bērziņš pats savulaik darbojies Tautas partijā, bijis ministru un Valsts prezidenta padomnieks.
A. Šlesers ir paudis, ka R. Bērziņu pazīst, taču pēdējo daudzu gadu garumā neesot ar viņu ticies. LPP līderis R. Bērziņu slavē un cildina par to, ka “Altum” daudzkāršojis apgrozījumu un palielinājis kredītportfeli.
Ņemot vērā tagad jau vispārzināmās J. Bērziņas darba vietas un sasaistes, A. Šlesers ir paziņojis, ka balsojumā par R. Bērziņa kandidatūru nepiedalīsies.
Vai patiesie Reiņa Bērziņa aizbildņi ir vietējie un Krievijas oligarhi?
“Neatkarīgā” jau iepriekš ir pētījusi un rakstījusi par R. Bērziņa saitēm ar ietekmīgiem ļaudīm no Latvijas un Krievijas (rakstu lasiet šeit).
Lai arī pēc būtības “Altum” ir valsts investīciju banka, no visiem Latvijas finansistiem un baņķieriem neviens cits neizrādījās tik piemērots “Altum” vadīšanai kā R. Bērziņš, kurš banku sfērā iepriekš nebija strādājis nevienu dienu.
R. Bērziņa ģimenes ienākumu lielāko daļu veidojuši maksājumi no Krievijas uzņēmumiem - turklāt nevis vienkārši no Krievijas uzņēmumiem, bet tādiem, kuru īpašnieki/vadītāji ir iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstos, kā arī Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumiem.
Domājams, ka ar šādām sasaistēm parasts ierindas cilvēks Latvijas kredītiestādēs nevarētu pat atvērt bankas kontu, nemaz nerunājot par to, ka varētu vadīt vienu no galvenajām valsts finanšu institūcijām.
Valsts amatpersonas deklarācijā par 2020. gadu R. Bērziņš īpaši uzsver, ka nekustamo īpašumu ir iegādājies “kopā ar sievu”, proti, arī par sievas ienākumiem.
Minētais ļauj izdarīt pieņēmumu, ka R. Bērziņš salīdzinoši nesen ir pārticis tikai no sievas ienākumiem.
Svarīgs aspekts ir R. Bērziņa sievas J. Bērziņas komercdarbība, pirms dažiem gadiem pamanītās tiešās saites ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem un ienākumi no šo personu biznesa.
Viņai bija tieša saistība ar un ienākumi no Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautajam Baltkrievijas - Krievijas oligarham Dmitrijam Mazepinam piederošā uzņēmuma SIA “Riga fertilizer terminal”.
J. Bērziņa līdz 01.03.2022. bija arī AS “Euro Rail Trans” padomes locekle. Ainārs Šlesers bija valdes loceklis šajā akciju sabiedrībā līdz 2021. gada 20. decembrim.
Augstāk minētais ļauj izdarīt pieņēmumu, ka J. Bērziņa bija Krievijas dzelzceļa meitassabiedrības augsta līmeņa amatpersona vēl pat pašā Ukrainas kara sākumā un saņēma ienākumus no šī uzņēmuma. Tādējādi attiecīgi ienākumus no šī uzņēmuma ģimenes budžetā saņēma arī R. Bērziņš.
J. Bērziņa bija augsta līmeņa amatpersona (valdes loceklis vai padomes loceklis) vairākos A. Šķēlem un A. Šleseram piederošos uzņēmumos.
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) šo trešdien izplatīja brīdinājumu par būtiskiem riskiem "Attīstības finanšu institūcijas "Altum" izsludinātajos dzīvojamo ēku energoefektivitātes projektēšanas iepirkumos un aicināja tos apturēt.
LAS norāda uz iedzīvotāju interešu ignorēšanu, necaurskatāmību un apdraudējumu, kādu potenciālais iznākums var nest apbūvētās vides kvalitātei. Pārkāpumi detalizēti apskatīti vēstulē, ko LAS 11. decembrī nosūtījusi valsts amatpersonām un sabiedrības interešu pārstāvniecības organizācijām.
LAS uzmanību pievērsuši vērienīgi "Altum" dzīvojamo ēku energoefektivitātes projektēšanas iepirkumi, kam ir tieša ietekme uz apbūvētās vides un sabiedrības dzīves kvalitāti.
Viens no iepirkumiem ir par tehniskās apsekošanas atzinuma un darba uzdevuma sagatavošanu energoefektivitātes dokumentācijas un tehniskās dokumentācijas izstrādei. Iepirkumā par summu 363 636 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paredzēts vienam līgumslēdzējam 3,5 gadu periodā nodot izstrādāt aptuveni 200 dzīvojamo ēku tehniskās apsekošanas dokumentāciju un projektēšanas uzdevumu pilnvērtīgai ēkas projekta dokumentācijas izstrādei.
Savukārt otrs iepirkums ir par energoefektivitātes dokumentācijas un arhitektūras un inženiertīklu daļas projekta dokumentācijas sagatavošanu. Projektēšanas kopējo līgumu summa ir 3 095 471 eiro.
Profesionālā arhitektu organizācija ceļ trauksmi par būtiskiem pārkāpumiem dokumentācijā, tostarp iepirkumu neatbilstību Latvijas normatīvajam regulējumam, programmas "Apvārsnis 2020" mērķiem un Eiropas Investīciju bankas (EIB) izvirzītajiem vides un sociālajiem standartiem.
Plānotais EIB līdzfinansējums līdz 90% apmērā padara projektu par būtisku ieguldījumu sabiedrības nākotnē. Tomēr pašreizējā pieeja apdraud gan finansējuma efektīvu izmantošanu, gan uzticēšanos starptautiskajiem finanšu instrumentiem, skaidro LAS pārstāvji.
Kopš 2024. gada augusta LAS vairākkārt rakstiski vērsusies pie "Altum" ar piedāvājumu sniegt rekomendācijas iepirkumu sagatavošanā, lai riskus novērstu, taču neesot saņēmusi atbildes, un 22. novembrī abi iepirkumi tika izsludināti ar pieteikumu iesniegšanas termiņu 3. janvārī. Neesot uzklausīts arī profesionālo inženieru asociāciju un Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta speciālistu viedoklis.
Vēstulē norādīts, ka ieplānotie iepirkumi, kas rada iespaidu par neprofesionālu darbu bez jebkādu risku izvērtējuma un veido priekšnosacījumus trīs līdz 100 miljonu izšķērdēšanai, nekādi neveicinās turpmāku iedzīvotāju atbalstu ēku kvalitatīvai atjaunošanai ar starptautisku finanšu instrumentu atbalstu.
Arhitekti ceļ trauksmi par “Altum” darbību, taču tā vienlaikus ir arī negatīva “ceļamaize” R. Bērziņam viņa virzībā uz LB prezidenta amatu.
Šā gada novembrī “Neatkarīgā” skaidroja, vai 24,8 tūkstoši eiro finanšu institūcijas “Altum” naudas ar 6% gada likmi uzņēmējiem netiek izsniegta tiešā veidā, bet gan caur mezanīna aizdevumu fondu; kādēļ “Altum” pats neizsniedz uzņēmējiem kredītus tieši, kādēļ jāiesaista starpnieks - fonds, kurš no pasākuma plāno gūt cienīgu peļņu? Ja “Altum” izsniedz fondam kapitālu par 6% gadā, tad fonds no sava portfeļa izsniegtajiem aizdevumiem plāno gūt peļņu vairāk par 16% gadā; vai minētajā projektā nav iestrādāta blēdība un, ja ir, tad kādēļ to visi izliekas nemanām. Iztaujājām bijušo finanšu ministru, tagad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”). Viņš aicināja pievērst uzmanību, kāds būs “Altum” mazanīna projekta izpildījums: “Parasti šie projekti ir ar ļoti augstu risku. Normāli neviena banka firmai, kas piedāvā mezanīna pakalpojumus, nedod kredītu. Konkrētā gadījumā firma, kura piedāvā šo pakalpojumu, arī uzņemas risku. Līdz ar to arī procentu likme ir augstāka. Jaunuzņēmumu vai jaunu ideju uzņēmumu finansēšana saistās arī ar daudziem neveiksmīgiem projektiem. Ja uzņēmumam iezīmējas tālāka attīstība, tad šie kredīta procenti tālākā kapitāla piesaitē jau kļūst zemāki. Tāda ir būtība. Kāds būs izpildījums - to mēs vēl nevaram pateikt, to mēs vēl redzēsim.”
Spēku samērs 14. Saeimā liecina, ka lielākas cerības kļūt par LB prezidentu tomēr ir R. Bērziņam. M. Kazāku atbalsta tikai JV un P, kamēr R. Bērziņu sliecas atbalstīt ZZS, NA, LPP un “Apvienotais saraksts”.
“Koalīcijai vēl ir laiks līdz 19. decembrim, kad paredzētas LB prezidenta vēlēšanas Saeimā, vienoties par kopēju kandidātu šim amatam,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja premjere Evika Siliņa (JV).
Premjere vēl pirms LB prezidenta amata kandidātu nosaukšanas sacīja, ka koalīcijai vajadzētu vienoties par vienotu kandidātu, taču ZZS izvirzīja R. Bērziņu.
E. Siliņa atzina, ka ir "tikai normāli", ka uz LB prezidenta krēslu ir sacensība, un pats galvenais, ka LB prezidentu ievēlē Saeima, nevis valdība.
“Taču ir vajadzīgs Saeimas deputātu vairākums, un tas, ka izvirzītāji ir pieteikušies un it kā zināmi, nenozīmē, ka tāds būs arī balsojums," sacīja E. Siliņa.
Tāpat ir vēl laiks publiski vērtēt pieteiktos kandidātus. "Publiskās debates noteikti palīdzēs deputātiem izdarīt savu izvēli," viņa piebilda.
Uz jautājumu, vai būtu gatava turpināt darbu koalīcijā, ja LB prezidenta amatā ievēlēs ZZS kandidātu ar opozīcijas balsīm, E. Siliņa uzsvēra, ka tas nav koalīcijas stabilitātes jautājums, un to pauduši arī visi koalīcijas frakciju līderi. "Šis nebūs gadījums, kad runāsim par koalīcijas stabilitātes jautājumu, par spīti tam, ka daļa opozīcijas gaida izmaiņas koalīcijā," teica E. Siliņa.
ZZS kopā ar trim opozīcijas partijām ir neliels vairākums arī bez nebalsot solījušā A. Šlesera. Valdības vadītājas teikto var tulkot tā, ka nav vēl zināms, cik deputātu plenārsēdē piedalīsies, un viņa cer uz debatēm, kurās, dzirdot vēstījumus par R. Bērziņu, atsevišķi tautas priekšstāvji varbūt pārdomās un par viņu nebalsos.
