2.lapa
Īstenojot Finanšu ministrijas iecerēto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma reorganizāciju, tajā turpinātu darboties vien aptuveni 16 tūkstoši jeb 21 procents no MUN režīmā reģistrētajiem 80 tūkstošiem strādājošo. Ko darīs pārējie 64 tūkstoši? Finanšu ministrija domā, ka vismaz puse no tiem jeb 32 tūkstoši pāries algotā darbā. Taču arī tiem 16 tūkstošiem, kas drīkstēs turpināt darbu MUN režīmā, dzīve nebūs nekāda saldā. Nodokļu nasta viņiem palielināsies par 67 līdz 100 procentiem atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma lieluma.
Mikrouzņēmumu nodoklis Latvijā tika ieviests pirms 10 gadiem, lai palīdzētu mazajiem uzņēmējiem uzsākt uzņēmējdarbību un pamudinātu pelēkās zonas darboņus iekļauties legālajā ekonomikā. Sākotnēji mikrouzņēmumu nodoklī bija jāmaksā deviņi procenti no uzņēmuma apgrozījuma. Pirmajā gadā šajā nodoklī tika ieņemti aptuveni 40 tūkstoši eiro, pēc tam jau ik gadu ‒ vairāki miljoni eiro. Pirms pāris gadiem nodokļa likmi paaugstināja līdz 15 procentiem. Pērn šī nodokļa ieņēmumi pārsniedza 81 miljonu eiro gadā.
Šobrīd, izvēloties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (nodoklis ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), apgrozījumam līdz 40 000 eiro gadā piemēro 15 procentu nodokļa likmi, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 40 000 eiro gadā - 20%. Nodoklis ir jāmaksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu. Visu rakstu var izlasīt šeit:
Nodokļu reforma no darba padzīs 60 tūkstošus mazajos uzņēmumos strādājošo
